Situācija Donbasā. Foto no arhīva

Doņeckā uzspridzināts dzelzceļa tilta balsts

28
(atjaunots 20:51 02.01.2019)
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Informācijas ministrija publicējusi internetā videoierakstu, kurā redzami dzelzceļa tilta balsta sprādziena seku likvidācijas darbi.

RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas (DTR) tiesībsargājošās iestādes meklē ļaundarus, kuri uzspridzinājuši dzelzceļa tilta balstu Doņeckas pilsētā. Video ierakstu no sprādziena vietas publicējusi DTR Informācijas ministrija, vēsta Sputnik Igaunija.

DTR Ārkārtas situāciju ministrija ziņoja, ka uzbrukums noticis 1. janvārī, jaunā 2019. gada pirmajā dienā, vēsta RIA Novosti. Diversijas seku un būves sabrukuma riska likvidācijai speciālisti uzstādīja fundamenta stiprinājumus, dzelzbetona balstu un astoņus fundamenta blokus. Starpbalstu posmā izvietoti vairāk nekā simt dzelzbetona gulšņi.

Dzelzceļa tilts Doņeckā atrodas atzarojuma Čumakovo – Larino 27. kilometrā. Konstrukcija šķērso autoceļu Slavjanska-Doņecka-Mariupole. ĀSM informēja, ka cietušo incidenta rezultātā nav, ārkārtas situācijas seku likvidācijas darbi ir pabeigti.

Zināms, ka 29. decembri, bruņotā konflikta zonā Donbasā starp konflikta pusēm noteikts "Ziemassvētku pamiers", taču DTR valdība ziņo, ka no Ukrainas bruņoto spēku pozīciju puses regulāri notiek apšaudes.

Iepriekš vēstīts, ka 2014. gadā Doņeckas un Luganskas apgabalu iedzīvotāji atteicās pakļauties jaunajai Ukrainas valdībai, kas nāca pie varas antikonstitucionāla valsts apvērsuma rezultātā. Kijeva nosūtīja uz Donbasu armiju. Sākās pilsoņu karš. Savu nevēlēšanos atzīt minēto faktu Ukrainas valdība piesedz ar antiteroristiskas operācijas (ATO) izkārtni.

Situācijas noregulēšanas procesa pamati tika likti 2015. gada 11. februārī Minskā tā saucamā "Normandijas četrinieka" – Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas – vadītāju pārrunās.

Pēc apspriedes tika parakstīta otrā "Minskas vienošanās", bet konflikta puses apstiprināja pasākumus, kuri paredzēja pakāpenisku tuvošanos mieram. Patlaban deeskalācijas process ir nonācis strupceļā, jo Kijeva nevēlas piedalīties tiešās pārrunās ar Lugansku un Doņecku, kā to paredz Minskas vienošanās.

2018. gada aprīlī Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar savu dekrētu nomainīja ATO pret "Ukrainas apvienoto spēku operāciju". Tādējādi viņš legalizēja nacionālo Bruņoto spēku izmantošanu pret paša tautu.

28
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājs tiks atkārtoti tiesāts par mēģinājumu doties uz Donbasu
Donbasā ieradušies instruktori no Baltijas, vēsta Luganska
DTR pastāstīja par Kijevas gatavotajiem triecienuzbrukumiem Donbasā
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

26
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

26
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

27
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

27
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos