Baltijas strēle, Polija

Polija izsludinājusi konkursu kanāla būvdarbiem pāri Baltijas strēlei

22
(atjaunots 12:52 02.01.2019)
Polijas valdība iepriekš plānoja izsludināt konkursu līdz 2018. gada beigām.

RĪGA, 2. janvāris — Sputnik. Polijas valdība izsludinājusi konkursu kanāla būvdarbiem pāri Baltijas strēlei, paziņoja valsts jūras saimniecības un kuģniecības ministrs Mareks Grubarčiks.

Ministrs atklāja, ka būvdarbiem saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, un pauda cerību, ka pēc trim mēnešiem konkurss tiks noslēgts.

Baltijas strēle – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Bet Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

Oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu.

Vasaras nogalē Polijas valdība informēja, ka valsts budžetā jau paredzēti līdzekļi kanāla būvdarbiem.

Iepriekš Kaļiņingradas gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Aļihanovs uzdeva īpaši izveidotai darba grupai, kurā strādāja ekologi, ihtiologi, okeanologi, hidrotehniķi un citi speciālisti, izvērtēt, ar kādiem ekoloģiskajiem riskiem saistīta kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei Polijā.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas ekologi nosūtījuši vairākus pieprasījumus Polijai ar lūgumu izskaidrot situāciju, kas saistīta ar kuģniecības kanāla būvdarbiem, taču atbilde ilgu laiku netika saņemta.

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) paredz, ka Polijai bija jāinformē Krievija par plānotā kuģniecības kanāla potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kā arī jāsniedz garantijas, ņemot vērā kopējo ūdens baseinu, par to, ka pušu administrācijas apvienosies, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

2016. gada maijā Polijas valdība pieņēma lēmumu par kanāla celtniecību pāri Baltijas strēlei, kas savienos Kaļiņingradas un Gdaņskas līčus. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.

22
Pēc temata
Polija sāks būvēt kanālu pāri Baltijas strēlei pēc pusotra gada
Polijas Seims pieņēmis likumu par kanāla izbūvi pāri Baltijas strēlei
Kā iegriezt Maskavai. Polija gatavo ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā
Jakovs Kedmi

Politologs pastāstīja, kas notiks ar ASV jebkādā militārā sadursmē ar Krieviju

1
(atjaunots 12:08 04.06.2020)
ASV un Krievijas konflikts nekādos apstākļos neattīstīsies kā konvencionāla "tanku divīziju darbību" apmaiņa.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV baidās no jebkādas militāras sadursmes ar Krieviju, jo zina, ka tai nekavējoties sekos kodoltrieciens, paziņoja militāri politiskais eksperts Jakovs Kedmi, stāsta portāls Rueconomics.

Analītiķis konstatēja, ka Pentagona atjaunotā kodoldoktrīna, kas tika pieņemta 2018.gadā, pieļauj ierobežotu kodolieroču pielietojumu ar mērķi panākt lūzumu konvencionālā konfliktā. Tā attiecas uz jebkuru valsti, izņemot Krieviju. Tāpat ASV diezin vai izšķirsies par uzbrukumu Ķīnai, jo to atbalstīs Maskava.

Jakovs Kedmi salīdzināja ASV armijas kodolprincipu ar loteriju valstīm, kam nav iespēju iznīcināt ASV. Tomēr, viņā atgādināja, vienīgā valsts, kas spēj noslaucīt Savienotās Valstis no Zemes virsmas, bija un joprojām ir Krievija.

"Stāvoklis ASV un Krievijas starpā ir tāds, ka jebkurš uzbrukums, jebkādi no Krievijas viedokļa agresīvi amerikāņu armijas soļi pret Krieviju tiks sastapti ar stratēģisko kodoltermisko triecienu. Tātad tas neder," paskaidroja Kedmi.

ASV un Krievijas konflikts nekādos apstākļos neattīstīsies kā konvencionāla "tanku divīziju darbību" apmaiņa, uzsvēra eksperts Iton TV ēterā. Kedmi norādīja, ka ASV var pielietot spēku tikai pret valstīm, kuru rīcībā nav kodolieroču un kas nespēj atbildēt ar pilna mēroga triecienu ASV teritorijā. Kā piemēru analītiķis minēja Irānu, - vēl joprojām ir zināmas šaubas par to, vai valsts rīcībā ir kodolieroči.

Iepriekš Kedmi paziņoja, ka Krievija var iznīcināt ASV, ja tās nolems ar militāru spēku izrēķināties ar Ķīnu. Eksperts ir pārliecināts – sadursme ar Ķīnu neizbēgami novedīs pie Amerikas sadursmes ar Krievijas militāro spēku, un tas ir zināms visiem, arī Vašingtonai.

1
Tagi:
kodolieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Pentagons atzinis, ka militārais "pārākums" pār Krieviju ir zaudēts
Katrs trešais kuģis ar spārnotajām raķetēm: KF atbildēs NATO patrulēšanai
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"
Donalds Tramps

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug

5
(atjaunots 11:46 04.06.2020)
Eksperts norādīja, ka pašlaik, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izredzes uz otru prezidentūras termiņu un uzvaru vēlēšanās šī gada novembrī ir pieaugušas, ņemot vērā protestus un nekārtības, kas pārņēmušas valsti, uzskata Perdjū universitātes Politoloģijas un afroamerikāņu pērījumu fakultātes docente Nadja Brauna, vēsta RIA Novosti.

Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās plaši protesti un nekārtības, kas sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolē no policistu rokām. Tramps atbalsta apņēmīgus soļus kārtības atjaunošanai un iesaka štatu gubernatorim izmantot karavīrus. Daudzi gubernatori viņam nepiekrīt.

Izredzes pieaug

"Uzskatu, ka viņam ir labas izredzes uzvarēt. Ja jūs man būtu uzdevuši šo jautājumu pirms Džordža Floida nāves, es teiktu, ka viņa izredzes ir mazākas, ņemot vērā viņa reakciju uz Covid-19," Brauna norādīja sarunā ar RIA Novosti.

Tagad, pēc viņas domām, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

Pēc ekspertes domām, rasisma un policijas vardarbības problēma nākamajās vēlēšanās būs viena no fundamentālākajām.

Brauna atgādināja, ka "tīri matemātiski" Demokrātiskās partijas kandidāts, par ko vajadzētu kļūt Džo Baidenam, nevarēs izcīnīt uzvaru bez afroamerikāņu atbalsta. "Baidenam ir jāuzstājas un strikti jānosoda šīs nelikumīgās slepkavības (afroamerikāņu bojāeja no policistu rokām – red.)," ir pārliecināta Brauna.

Pie tam, viņa uzskata, Baidenam vajadzētu akcentēt savu saikni ar Baraku Obamu, kā arī izvirlzīt viceprezidenta postenim afroamerikānieti.

Problēmas saglabājas

Sarunā par plašo protestu iemesliem eksperte atzīmēja, ka pēdējos mēnešus afroamerikāņi izjūt nopietnas ekonomiskās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un galu galā "nabagie kļuvuši vēl nabagāki". Tomēr konflikta pamatā ir ASV krāsaino iedzīvotāju tradicionālās problēmas, tas ir, "sistemātiska nevienlīdzība", kā arī fakts, ka varasiestāžu attiecībās ar viņiem trūkst "taisnīguma un caurspīdīguma".

"Afroamerikāņi vēlas vienlīdzīgi piedalīties amerikāņu sabiedrības dzīvē... Viņi vēlas tikai to, lai ar viņiem apietos tāpat kā ar baltajiem. Mēs tieši tāpat ticam demokrātijas vērtībām, uz kuru pamata dibināta šī valsts," apliecināja Nadja Brauna – arī viņa pārstāv afroamerikāņu aprindas.

Pie tam viņa precizēja, ka sākotnēji Savienoto Valstu izveidē piejaukts rasisms – afroamerikāņi bija vergi, un viņiem nebija nekādu politisko tiesību.

"Domāju, mēs novērosim vēl spēcīgākas sadursmes ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, pirms situācija uzlabosies," uzskata Brauna.

ASV krāsainie iedzīvotāji – ne vairāk kā 20% iedzīvotāju – tradicionāli pārsvarā atbalsta demokrātus. Protams, daudzi balso par republikāņiem un Trampu. Tāpēc maijā lielu skandālu izraisīja Baidena nepiesardzīgais izteikums par afroamerikāņiem – sak, "ja jūs nebalsojat par mani, jūs neesat melnie". Vēlāk viņš bija spiests par to atvainoties.

Pie tam otrdien grautiņu fonā ASV prezidenta padomniece Kellienna Konveja atzina, ka valstī pastāv "institucionālais rasisms" un jūtams – visi cilvēki nav vienlīdzīgi.

5
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, ASV
Pēc temata
"Tramps var atdot Krievijai Aļasku": šausmas ASV Senātā
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā