Ledājs

Planēta izcepsies vai noslīks? Klimatologi gatavi atklāt patiesību

167
(atjaunots 22:14 01.01.2019)
Pirms trim gadiem ANO pārrunās par klimata jautājumiem Parīzes konvencijas dalībnieki vienojās darīt visu iespējamo, lai nepieļautu atmosfēras sasilšanu par pusotru grādu salīdzinājumā ar pirmsindustrijas perioda līmeni.

RĪGA, 2. janvāris – Sputnik. Kā planēta mainīsies, ja atmosfēra sasils par pusotru grādu līdz 2100. gadam? ANO Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos secinājusi: tuvākajos gadu desmitos vairākas salu valstis pazudīs zem ūdens, Arktika turpināsies atbrīvoties no ledājiem – ekspertu secinājumus portālā RIA Novosti apkopojusi Tatjana Pičugina.

Salu šantāža

Pirms trim gadiem ANO pārrunās par klimata jautājumiem Parīzes konvencijas dalībnieki vienojās darīt visu iespējamo, lai nepieļautu atmosfēras sasilšanu par pusotru grādu salīdzinājumā ar pirmsindustrijas perioda līmeni.

Atskaite rit kopš XIX gs. vidus, kad, pēc zinātnieku domām, rūpniecība vēl nebija tiktāl attīstīta, lai ietekmētu Zemes klimatu. Kopš tā laika gaida temperatūra augusi par 0,8-1,2 grādiem. Ar to tiek skaidrota ledāju kušana un Pasaules okeāna līmeņa celšanās. Tās rezultātā jau patlaban cieš salu valstis – Kiribati, Nauru, Tuvalu, Māršala salas Klusajā okeānā.

Pasaules meteoroloģijas organizācija prognozē, ka jau pēc 30-60 gadiem zem ūdens pazudīs Kiribati.

Mazās salu valstis pieprasīja iekļaut Parīzes konvencijā punktu par pretošanos temperatūras pieaugumam par 1,5 grādu. Vai to ir iespējams panākt? Kā? Ja tas nav iespējams, kas notiks ar planētu un tās iedzīvotājiem? Uz šiem jautājumiem atbildējis Starpvaldību ekspertu grupas (IPCC) pārskats.

"Šef, nu ir beigas"

Pārskata sagatavošanas posmā, oktobra sākumā, mediji, atsaucoties uz IPCC tuviem ekspertiem, ziņoja, ka tas būs sensacionāls, radīs pretrunīgas jūtas, asu kritiku. Situāciju pasliktināja intervijas, kurās atklājās, ka valstīm ieteiks pilnībā pārtraukt rūpniecisko siltumnīcas gāzu izmešus atmosfērā, kardināli mainīt dzīves veidu. Vārdu sakot, "pasaule nekad vairs nebūs tāda, kā agrāk".

"Mediji daudz rakstīja par to, ka pārskats ir informācijas bumba, stāstīja, ka viss ir pagalam, 1,5 grāda mērķi sasniegt neizdosies, pasaulei draud globāla klimatiskā katastrofa. Viss ir ļoti ļauni. Tagad situācija ir neatgriezeniska. Sensacionāli katastrofiska retorika, taču publika to neuztvēra un nereaģēja," – atgādināja Aleksejs Kokorins, Pasaules Dabas fonda programmas "Klimats un enerģētika" direktors ekologiem paredzētajā vebinārā.

Viņaprāt, tamlīdzīgi paziņojumi ir principiāli nepareizi. Iespējams, Kiribati acīs situācija ir neatgriezeniska, taču ir vietas, kur klimata pārmaiņu ietekme nav liela. Tās ir tālu no laikapstākļu centriem, un būtu pāragri runāt par nopietnu klimatisko zaudējumu tur. Arī no cilvēka – bioloģiskas sugas pārstāvja – viedokļa atmosfēras sasilšanu par 1,5 grādiem nevar uzskatīt par neatgriezenisku kaitējumu.

"Situācija ir sarežģītāka," — atzīmēja eksperts.

Pēc viņa domām, pati grupa IPCC izvairās no trača celšanas un pūlas domāt praktiski: kāds scenārijs mums jāizvēlas un kā mums pielāgoties klimata pārmaiņām?

Tikai fakti

IPCC pārskats ir ļoti kvalitatīvs zinātniskās literatūras pārskats ar aptuveni 700 lappušu apjomu. To izpildījuši IPCC dalībnieki no daudzām pasaules valstīm (vairāk nekā divsimt autori). Krieviju organizācijā pārstāv akadēmiķa J.A.Izraēla vārdā nosauktā Globālā klimata un ekoloģijas institūta zinātniskais vadītājs Sergejs Semjonovs.

IPCC neveic patstāvīgus zinātniskos pētījumus, grupas dalībnieki analizē jau publicētus datus un pazīstamu ekspertu viedokļus. Pārskata melnraksti tika izsūtīti speciālistiem, pat to tika saņemti aptuveni 42 tūkstoši piezīmju, un tās visas autoriem bija jāņem vērā.

"Tas ir zinātnisks pārskats, sastādīts saskaņā ar stingriem noteikumiem. Tika izskatītas tikai publikācijas zinātniskajos žurnālos. Netika izmantoti nekādi materiāli no organizācijām, kas popularizē biznesa, politiķu, ekologu intereses. Tas ir sauss zinātnisks izklāsts, fakti, kas jāpieņem zināšanai," – uzsvēra Kokorins.

Viņš atgādināja, ka pārskats par "pusotru grādu" apstiprina secinājumi par spēcīgu antropogēno ietekmi, kas bija iekļauti arī agrākajos IPCC vērtējumos.

No dokumenta izriet, ka jautājums par cilvēka ietekmi uz klimatu ir jāizvērtē nopietni. Uzsvērta klimata pārmaiņu radīto zaudējumu starpība dažādos planētas reģionos. Vieglāk ievainojamie ir Rietumu un Dienvidu Āfrika, Dienvidaustrumāzija, dažas teritorijas Centrālajā un Dienvidamerikā. Pie nelabvēlīgajiem pieder arī Vidusjūras reģions.

Klimatiskais kaitējums kopumā nav atkarīgs no valsts labklājības, taču valstis ar vāju ekonomiku un nabadzīgiem iedzīvotājiem cietīs vairāk, - iespējams saldūdens un pārtikas trūkums.

Pusotra ir labāk, nekā divi

Lai uzskatāmi demonstrētu situāciju, pārskata autori izanalizēja starpību – kas notiks ar klimatu, ja līdz XXI gs. beigām atmosfēra sasils par pusotru un diviem grādiem. Otrajā gadījumā ekstremālās klimatiskās parādības – sausums, siltuma viļņi, plūdi – var būt spēcīgāki un biežāki. Taču precīzu prognozi sniegt grūti.

Temperatūrai pieaugot par pusotru grādu, izmirs divreiz mazāk augu sugu, nekā gaisam iesilstot par diviem grādiem. Veselības apdraudējums, pārtikas un ūdens apgādes, drošības, infrastruktūras apdraudējums būs mazāks.

Pat optimistiskākā varianta gadījumā gadsimta beigās gaidāma Antarktīdas un Grenlandes ledāju kušana, kā rezultātā Pasaules okeāna līmenis pieaugs par vairākiem metriem. Noslīks vairākas salu valstis, zem ūdens pazudīs piekrastes teritorijas, cietīs lauksaimniecības valstis un arktiskās piekrastes pamatiedzīvotāji.

Zemei tuvējā gaisa slāņa globālās gada vidējās temperatūras pieaugums par 1,5% notiks jau līdz 2040. gadam, ja saglabāsies pašreizējais rūpniecisko siltumnīcas gāzu izmešu apjoms. Tāds scenārijs aprakstīts pārskata apkopojumā, kas "nejauši" nokļuva mediju rīcībā šī gada jūnijā.

Viens no gaidāmajiem scenārijiem – atmosfēras temperatūras pieaugums par 2,7 grādiem līdz 2100. gadam.

Īpaši norādīts, ka pārskatā minētajiem vērtējumiem un slēdzieniem ir dažāda ticamības pakāpe.

167
Pēc temata
ES metusi izaicinājumu visai pasaulei ogļskābās gāzes izmešu ziņā
Sinoptiķi novērtējuši laikapstākļus 2018. gadā un snieguši prognozi nākamajam gadam
Latvijas prezidents uzstāsies ANO klimata konferencē
Polijā aizritēja "Maršs par klimatu"
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

12
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

12
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Covid-19 testi, foto no arhīva

Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus

6
(atjaunots 12:27 03.08.2020)
Visvairāk ar Covid-19 inficēto un no šīs slimības mirušo atzīmēts ASV, vēsta amerikāņu pētījumu centrs.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Ar jauno koronavīrusu apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus, vēsta Džona Hopkinsa universitāte.

Džona Hopkinsa universitāte ir viena no lielākajām ASV privātajām augstskolām. Tās pētījumu centrs kopš 2019. gada summē datus par inficēšanos ar Covid-19, kas ir iegūti no federālajām un vietējām varasiestādēm, kā arī medijiem un citiem atvērtiem avotiem.

Saskaņā ar datiem uz plkst. 5:34, koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits pasaulē sasniedza 18 017 556. Pēc universitātes sniegtās informācijas, miruši bija 687 930 cilvēki ar Covid-19. Izveseļojās 10 649 108 cilvēki.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,4 miljoni cilvēku. Otrajā vietā ir Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – 154 tūkstoši mirušo. Aiz tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Iepriekš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtējā komiteja paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija pasaulē joprojām ir ārkārtēja situācija sabiedriskās veselības aprūpes nozarē un tā turpināsies ilgāku laiku.

Pagājušajā nedēļā Krievijā paziņoja par vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko pētījumu pabeigšanu, kuru izstrādāja N. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs. Krievijas Veselības ministrijas vadītājs Mihails Muraško paskaidroja, ka pašlaik notiek dokumentu sagatavošana preparāta reģistrācijai. Pēc reģistrācijas plānots veikt masveida iedzīvotāju vakcināciju. Vakcīnas pielietošanas sākums jau ir ieplānots uz oktobri.

6
Tagi:
pandēmija, pasaule, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Latvija mīkstina sociālās distancēšanās prasības
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

0
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu