Virus de hepatitis

Inficētais okeāns: vīrusu armija apdraud planētu

144
(atjaunots 21:58 01.01.2019)
Bergenes universitātes zinātnieki 1989. gadā nolēma izpētīt transmisijas elektronu mikroskopā no jūras ūdens nogulsnētu materiālu. Rezultāts bija satriecošs: noskaidrojās, ka vienā mililitrā materiāla mīt aptuveni 250 miljoni vīrusu.

RĪGA, 2. janvāris – Sputnik. Piliens jūras ūdens satur vairākus miljonus mikroorganismu. Lielāko daļu no tiem grūti nodēvēt par dzīviem, taču tie spēj ietekmēt klimata pārmaiņas uz Zemes. Alfija Jeņikejeva portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kādu risku nes jūrā esošie vīrusi un vai ir vērts ar tiem cīnīties.

Mikroorganismi, kuru izmērs sasniedz 60 galaktikas

Bergenes universitātes zinātnieki 1989. gadā nolēma izpētīt transmisijas elektronu mikroskopā no jūras ūdens nogulsnētu materiālu. Rezultāts bija satriecošs: noskaidrojās, ka vienā mililitrā materiāla mīt aptuveni 250 miljoni vīrusu – simtreiz vairāk nekā tika uzskatīts iepriekš, kad vīrusu daļiņas tika pētītas mākslīgi kultivētu baktēriju barotnē.

"Tālākais darbs deva vēl pārsteidzošāku rezultātu. Izrādījās, ka starp Pasaules okeānā mītošajiem organismiem visbiežāk sastopami vīrusi – to skaits mērāms kvintiljonos (1030). Ja visas jūrā esošās vīrusu daļiņas savirknēt ķēdītē, tā izstiepsies pa 60 galaktikām," – stāsta bioloģijas zinātņu doktore Jeļena Lihošvaja, Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Limnoloģijas institūta Šūnu ultrastruktūras nodaļas vadītāja.

Mūsdienu DNS atšifrēšanas metodes vēl vairāk mainījušas priekšstatus par pasaulē atrodamo vīrusu skaitu un dažādību. 2016. gadā zinātnieki no Apvienotā genoma institūta Kalifornijā un Lourensa Nacionālās laboratorijas Bērklijā izanalizēja milzīgu datu apjomu, kas saņemts pēc paraugu metagenomu sekvencēšanas no trim tūkstošiem ģeogrāfisko vietu – jūras, saldūdens un sauszemes ekosistēmām. Pētnieki konstatēja vairāk nekā 125 tūkstošus vīrusu DNS iecirkņu, un pazīstamo vīrusu gēnu skaits pieauga 16 reizes.

Pieticīgi un ļoti izturīgi

Mikroorganismu Pasaules okeānā ir daudz vairāk nekā zivju un jūras zīdītāju. Daži dati liecina, ka tiem pieder līdz 98% visas biomasas okeānā, kuru starpā vislielākais ir vīrusu skaits. Ik sekundi tie inficē triljardiem (1023) jūras jūras iemītnieku un tādējādi ik dienas iznīcina līdz 20% okeāna biomasas.

Pie tam vīrusi ir ļoti pieticīgi un izturīgi. Tie spēj eksistēt plašā temperatūras diapazonā un nelabvēlīgākajos apstākļos. Piemēram, jūras diatomejas vīruss (Chaetoceros debilis CdebDNAV) inficē pat pie -1960C. Cianofāgi saglabājas nogulsnēs līdz simt gadus, bet gigantiskais amēbas vīruss Pithovirus sibericum, kura vecums mērāms 30 tūkstošos gadu un nesen tika atrasts mūžīgajā sasalumā, vēl joprojām spēja inficēt mikroorganismus.

Ilgu laiku valdīja uzskats, ka katrs vīruss orientēts uz šauru grupu mikrobu "sabiedrībā" – konkrēta veida baktērijām. Taču amerikāņu zinātnieki pierādīja, ka jūras vīrusi nav tik prasīgi ēdienkartes jautājumos un spēj inficēt dažādas dzimtes mikroorganismus.

Nevienam neizbēgt no infekcijas

Šie skaitļi un fakti nebūt neliecina, ka atvaļinājums pludmalē ir savdabīgs pašnāvības veids. Cilvēkam bīstama ir tikai sešdesmitā daļa visu ūdenī mītošo vīrusu daļiņu. No dažiem cieš zivis un jūras zīdītāji, taču viņu galvenais laupījums ir mikrobi, kam ir liela nozīme klimata izveidē uz Zemes.

"Zināms, ka pēc vīrusa uzbrukuma baktērijas genomā saglabājas CRISPR – nelieli atkārtoti genoma fragmenti, ko atdala neatšifrējami DNS fragmenti, kas aizlienēti no svešiem ģenētiskajiem elementiem. Tie nodrošina "imunitāti" pret atkārtotu infekciju, taču, ņemot vērā to esamību baktērijas genomā, iespējams secināt, ka to jau inficējis konkrētais fāgs. CRISPR konstatēti 40% baktēriju un 90% arheju," – stāstīja Jeļena Lihošvaja.

Noteikti dati liecina, ka ciānobaktērijas, pateicoties kurām uz Zemes reiz parādījās skābeklis, un citi mikroskopiskie fotosintētiķi jūrā mūsdienās patērē aptuveni pusi visas atmosfērā izmestās ogļskābās gāzes. Tāpēc bakteriofāgiem, kuri uzbrūk šīm baktērijām un iznīcina tās, var būt liela nozīme globālās sasilšanas procesos. Tiesa, pagaidām zinātnieku aprindās nav vienprātības par to, kā šī ietekme vērtējama – pozitīvi vai negatīvi.

Jūras sanitāri

Pētnieki no Vorikas universitātes noskaidrojuši, ka vīrusu infekcija patiešām ietekmē ciānobaktēriju fotosintēzes īpatnības – ogļskābās gāzes fiksācija (tas ir, gāzes pārvēršana par oglekļa savienojumiem) pēc bakteriofāgu uzbrukuma baktēriju kultūrā palēninās gandrīz pieckārt. Aptuvenas aplēses rāda, ka mikroorganismu inficēšanās rezultātā atmosfērā saglabājas līdz pieci miljardi tonnu oglekļa – 10% visa oglekļa, ko fiksē Pasaules okeāns.

Tiesa, daži zinātnieki norāda, ka pēc tam, kad vīrusi iznīcinājuši baktērijas, mikroorganismu atliekas nogrimst dzīlēs, kur ogļskābās gāzes izdalīšanas procesi ir būtiski palēnināti. Tur tās izdala dzelzi, fosforu un dažus citus fitoplanktona uzturam nepieciešamos elementus. Fitoplanktons savairojas un absorbē vēl lielāku daudzumu ogļskābās gāzes.

"Saskaņā ar organisko vielu un ūdens ekosistēmu biogēno elementu globālā riņķojuma jauno shēmu, virioplanktons (visi Pasaules okeānā mītošie vīrusi) ietekmē lielu skaitu bioģeoķīmisko un ekoloģisko procesu, tostarp arī barošanās, elpošanas un vielu sadalījuma ciklus dažādos ekosistēmas posmos. Oglekļa un slāpekļa riņķojuma vērtējumos jāņem vērā vīrusu loma, jo tas ir svarīgs barības ķēdīšu elements, kas regulē globālos bioģeoķīmiskos ciklus," – secināja profesore Jeļena Lihošvaja.

144
Vladimirs Kozins

ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā

21
(atjaunots 14:00 03.06.2020)
Krievija piedāvājumus neatkārtos – NATO ir labs iemesls padomāt par Maskavas ierosinājumu samazināt militāro aktivitāti Baltijas reģionā.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Smagie tanki Abrams ASV bruņoto spēku mehanizētā bataljona sastāvā rotācijas ietvaros pamet Lietuvu, vēstīja Sputnik Lietuva. Uz dzelzceļa platformām bruņutehnika dodas uz Vāciju, bet no turienes pa jūru atgriezīsies ASV.

Līdz ar tanku bataljona aiziešanu konfrontācijas līmenis šajā Eiropas daļā ir nenozīmīgi mazinājies, atzīmēja Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas profesors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins.

"Domāju, ka tā ir amerikāņu iespējamā reakcija pēc Maskavas paziņojuma par to, ka Krievija neorganizēs liela mēroga militārās mācības saskarsmes zonā Eiropā. Par to iepriekš paziņoja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs," paskaidroja Kozins sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts pieļāva, ka amerikāņu tanki Lietuvā vēl atgriezīsies.

"Visas piecas amerikaņu stratēģijas paredz saglabāt ASV militāro klātbūtni Baltijas reģionā augstā līmenī. šeit paliek smagais bruņojums – artilērija un bruņutransportieri, paliek amerikāņu aviācija, turklāt dubultās nozīmes lidmašīnas, kas sertificētas ne tikai parasto aviācijas bumbu, bet arī kodolbumbu nogādei. Tātad situācija Baltijā joprojām ir saspringta arī bez tankiem Abrams," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka pašai Lietuvai nav nekādas nepieciešamīas turēt amerikāņu spēkus savā teritorijā – situāciju reģionā sakaitē tieši ASV.

"Latvija, Lietuva un Igaunija jau tērē militārajiem mērķiem 2% no IKP, un šo valstu iedzīvotājiem nepatīk, ka tik milzīga nauda tiek izšķiesta neproduktīviem mērķiem. Iespējams, Krievijas iniciatīvas kontekstā amerikāņi apdomāsies un mazinās spriedzi reģionā, jo tieši viņi taču ir lielo militāro mācību iniciatori Baltijā," konstatēja Kozins.

Viņš atgādināja, ka NATO Austrumeiropā un Dienvideiropā, netālu no Krievijas robežām organizē līdz 300 dažāda kalibra mācības gadā. "Tā vietā ASV vajadzētu padomāt par cīņu ar koronavīrusu un efektīvas vakcīnas izstrādi, lai nepieļautu mirstības viļņa atkārtošanos, kāds pie viņiem notika," piebilda Kozins.

Aizbildinoties ar izdomātu Krievijas "agresijas" ieganstu NATO nepārtraukti paplašina karavīru un militārās tehnikas skaitu pie Krievijas robežām. KF valdība jau vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā, taču ir spiesta spert adekvātus soļus, ņemot vērā alianses spēku pieaugumu pie savām robežām.

США забрали танки из Литвы: Козин объяснил, что изменится в Балтии
21
Tagi:
militārās mācības, Krievija, NATO, Baltija, ASV
Pēc temata
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Ēdiena pagatavošana, foto no arhīva

Pētījums: sievietes koronavīrusa dēļ ir cietušas vairāk, nekā vīrieši

12
(atjaunots 17:41 02.06.2020)
Dzīvesveids pandēmijas laikā pastiprinājis dzimumu nevienlīdzību visā Eiropā, paziņo tiesību aizstāvji un pētnieki.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar aptauju datiem, krīzes ekonomiskās un sociālās sekas daudz negatīvāk ir ietekmējuši sievietes, savukārt uzlabojumi, kas tika panākti cīņā par sieviešu tiesībām, pamazām zūd, raksta Bb.lv.

Skolu un bērnudārzu slēgšana, attālināts darbs vai, tieši pretēji, atlaišana kļuva par iemeslu tam, ka sievietes atgriezušās pie "tradicionālo" pienākumu izpildes. Tie ietver sevī ēdiena gatavošanu, uzkopšanu, bērnu aprūpi pieaugušās darba slodzes vai finanšu patstāvības zaudēšanas fonā.

Spānija

Valstī vairāk nekā 178 tūkstoši cilvēku parakstīja petīciju, kurā pieprasa valdībai sieviešu atbalsta pasākumus. Iespējamo pasākumu skaitā ir darbs no mājām, darbadienas saīsināšana ar līdzšinējā algas apmēra saglabāšanu, kā arī palīdzība personāla darba apmaksā, kurš palīdz bērnu pieskatīšanas darbos.

Vairāk nekā 4 miljoni ģimeņu ar bērniem saskārās ar darba un mājas lietu apvienošanu attālinātā darba apstākļos.

"Šīs krīzes rezultātā daudzas sievietes ir spiestas atteikties no apmaksāta darba, lai rūpētos par savām ģimenēm," teikts petīcijā.

Vēl pirms pandēmijas spānietes tērēja vidēji 2,5 stundas mājas darbiem, turklāt daudzas ģimenes vērsās pēc palīdzības pie vecmātēm un vectēviem, kas koronavīrusa dēļ kļuvis neiespējami.

Saskaņā ar 12,6 tūkstošu sieviešu aptauju, 80% no viņām saskārušās ar problēmām nepieciešamības dēļ apvienot darbu ar bērnu aprūpēšanu. Aptuveni 13% pateica, ka karantīnas dēļ ir uzņēmušās vairāk mājas darbu, nekā parasti.

Saskaņā ar Valensijas Universitātes pētījuma datiem, lielākoties sievietes seko tam, lai bērni apmeklē tiešsaistes mācības un pilda mājasdarbus, kas noved pie stresa un uztraukuma līmeņa kāpuma. Pēdējo nedēļu laikā Spānija mīkstina ierobežojumus, taču joprojām nav skaidrs, kad tiks atvērtas skolas.

Francija

Kopš marta, kad valstī slēdza skolas un bērnudārzus, savukārt darbinieki pārgāja pie attālinātā darba, sieviešu slodze mājās palielinājusies trīs reizes. Tas tiek skaidrots ar to, ka sievietes strādā, nodarbojas ar mājas darbiem, kā arī tagad seko līdzi bērnu mācībām, saka feministu organizācijas Osez le Féminisme vadītāja Selīna Pika.

58% Francijas sieviešu paziņoja, ka dara vairāk mājas darbu, nekā vīrieši. Vīrieši, kuri uzskata, ka pārstrādājas mājas darbu dēļ, izrādījies 21%. Ģimenei gatavo 63% sieviešu un tikai 28% vīriešu.

Vācija

Saskaņā ar Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta aptauju, vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu ar bērniem, kas ir jaunāki par 14 gadiem, velta darbam mazāk laika, nekā pirms karantīnas, salīdzinot ar 16% vīriešu. Turklāt sievietes pāriet pie attālināta darba, lai būtu kopā ar bērniem.

Analītiķi raizējas, ka no tā cietīs sieviešu karjeras, ienākumi un pensijas. Kanclere Angela Merkele solīja izkontrolēt, lai ierobežojumi neietekmētu vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm.

"Daudz vairāk apspriež alus restorānu, autosalonu atvēršanu un futbola maču atjaunošanu, nekā bērnudārzu atvēršanu," saka grāmatvede un divu bērnu māte Suzanna no Hamburgas.

Īrija

Īrijā, līdzīgi citām valstīm, mazumtirdzniecībā un viesnīcu biznesā strādā daudz vairāk sieviešu, nekā vīriešu. Tieši šo sektoru kompānijas tika slēgtas pandēmijas laikā, kas stipri ietekmēja darbinieču ienākumus.

Pēc ierobežojumu pakāpeniskās mīkstināšanas Eiropā darba devēji sākuši pieprasīt darbiniekiem atgriezties birojos, neraugoties uz daļēji vai pilnībā slēgtajām skolām un bērnudārziem. Atsevišķas sievietes aiziet no darba vai arī ņem neapmaksātu atvaļinājumu, lai paliktu mājās ar bērniem līdz skolu atvēršanai.

12
Tagi:
Eiropa, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Kurš mājā ir saimnieks: Latvija uzdod toni sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumā
Videonovērošanas kameras, foto no arhīva

Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

0
(atjaunots 14:15 03.06.2020)
Latvijas Valsts drošības dienests uzskata, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras var attālināti vākt informāciju.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests brīdinājis, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras varētu būt bīstamas, raksta Press.lv.

VDD uzskata, ka Ķīna ar kameru palīdzību var attālināti savākt informāciju, pieslēdzoties un sekojot attēlam. Šī iemesla dēļ dienests iesaka nepirkt ar drošību saistītus produktus un pakalpojumus no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un NATO.

Iepriekš arī Lietuvas Nacionālās drošības centrs nāca klajā arī līdzīgu informāciju par to, ka caur Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām varot ļoti vienkārši attālināti pieslēgties attēlam, savukārt Lietuvas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Remiģijs Baltrens paziņoja, ka it kā "Ķīnas likumdošana uzdod kompānijām piedalīties spiegošanā, ja tas būs aktuāli".

Par IT drošības sfērā iespējamo incidentu novēršanu atbildīgais Latvijas dienests Cert.lv savukārt informēja, ka, pieslēdzot Hikvision un Dahua kameras pie tīkla, noteikti jāveic papildu drošības pasākumi.

0
Tagi:
Drošības dienests, Ķīna, Latvija
Pēc temata
Eiropa cīnās ar dempingu – ķīniešu preces varētu kļūt dārgākas
Tramps pastāstījis Apple, kā izvairīties no Ķīnas nodevām
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu
Jelgava iesoļojusi nākamajā gadsimtā: kā valstī izmanto videonovērošanas kameras