Donalda Trampa piepūšamā lelle

Tramps, ES un teroristi: Bloomberg nosaukusi galvenos draudus 2019. gadā

56
(atjaunots 09:32 01.01.2019)
Aģentūras Bloomberg analītiķi uzskata, ka valstu konfrontācija tirdzniecības jomā 2019. gadā sasniegs bīstamu robežu.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Tirdzniecības karš ASV un Ķīnas starpā, ekonomiskā krīze Itālijā, nenoteiktība jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – ar tādiem izaicinājumiem, pēc Bloomberg domām, pasaules ekonomika saskarsies 2019. gadā. Liels ir politiskās krīzes risks ASV, kas saistīts ar Trampa iespējamo impīčmentu. Par "melno gulbi" var kļūt globālā terorisma uzliesmojums. Par galvenajem draudiem jaunajā, 2019. gadā – RIA Novosti materiālā.

Ekonomiku graus tirdzniecības kari

Konfrontācija tirdzniecības jomā, kas īpaši izvēršas ASV un Ķīnas starpā, 2019. gadā sasniegs bīstamu robežu. Aģentūras Bloomberg analītiķi atzīmēja, ka Trampa agresīvā un neprognozējamā politika var novest pie sliktākā – plaša un ilgstoša Vašingtonas ekonomiskā kara ar Pekinu.

Bloomberg prognozēja: ja Tramps izpildīs draudus un ieviesīs jaunas nodevas precēm no Ķīnas, tās IKP pieaugums 2019. gadā kritīsies par 1,5%. Īstermiņa perspektīvā lielākos zaudējumus cietīs Ķīna, taču ilgtermiņa perspektīvā lielāks kaitējums tiks nodarīts ASV.

Starptautiskais valūtas fonds jau ir aprēķinājis: ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ globālā ekonomika zaudēs vairāk nekā 1,5 triljonu dolāru. Sliktākajā gadījumā pasaules tirgus saruks par 17%, bet globālais IKP zaudēs 1,9%.

Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai Vašingtona noteiks papildu nodevas automašīnām un to rezerves daļām no Eiropas, Korejas un Japānas, vai ASV Kongress ratificēs jauno tirdzniecības līgumu ar Meksiku un Kanādu. Nelabvēlīgos apstākļos starptautiskajai tirdzniecībai tiks nodarīts ievērojams kaitējums, kā rezultātā krasi samazināsis ekonomiskā izaugsme daudzās valstīs.

Arī Bank of America Merrill Lynch uzskata Vašingtonas protekcionismu par vēl vienu pasaules finansiālās stabilitātes apdraudējumu. Starptautiskā Pārtikas politikas pētījumu institūta (IFPRI) eksperti brīdināja, ka īpaši cietīs pasaules pārtikas produktu tirgus.

"Galu galā ierobežojumi novedīs pie cenu pieauguma patērētājiem un apgrūtinās piekļuvi tirgum ražotājiem jaunattīstības valstīs, kas nodarīs papildu kaitējumu pārtikas drošībai," – konstatēja IFPRI.

Brexit un krīze Itālijā

Draudus rada arī Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas paredzēta 2019. gada 29. martā. Ja Brexit notiks saskaņā ar skarbo scenāriju, kas paredz vairāku līgumu laušanu, karalistes ekonomikas attīstībā būs vērojama nopietna palēnināšanās. Līdz 2030. gadam valsts IKP samazināsies par 7%. Ja Londona saglabās kopīgu muitas telpu ar ES, valsts ekonomika zaudēs "tikai" 3%.

Eiropas ekonomikai var kaitēt arī viens no tās problemātiskākajiem locekļiem – Itālija, kas nevar vienoties ar Briseli par pieņemamu budžeta deficīta līmeni. Itālijas budžeta jaunais plāns 2019. gadam paredz samazināt deficītu no 2,4% līdz 2,04% IKP, taču arī šis rādītājs ES neapmierina.

Nākamgad Itālijas ekonomika augs tikai par 0,5%, tāpēc iespējama kredītreitingu samazināšanās, investīciju aizplūdums un problēmas ar Eiropas Centrālo banku (ECB).

Politiskās krīzes

2019.gadā notiks vēlēšanas lielās jaunattīstības valstīs, piemēram, Argentīnā, Indijā, Indonēzijā, DĀR un Nigērijā. Atsevišķu risku Bloomberg analītiķi saskata politiskajās kīzēs, kas var izprovocēt populistu nākšanu pie varas.

Bloomberg atzīmēja, ka iepriekš tamlīdzīga situācija jau izveidojusies Brazīlijā, kur uzvarēja Žairs Bolsonaru ar iesauku "Tropiskais Tramps".

Tāpat politisko krīzi ASV var pasliktināt demokrātu uzvara Kongresa Pārstāvju palātā. Tas draud ar ASV līdera un viņa komandas darbības izmeklēšanu. Bloomberg analītiķi pieļāva, ka galu galā viss beigsies ar Trampa impīčmentu.

Krievija. Sankcijas – Damokla zobens

Pasaules ekonomikas galveno draudu sarakstā Krievijas nav, taču Bloomberg atskaites autori prognozēja, kas notiks ar Krievijas ekonomiku. To gaida neliels kritums, ņemot vērā "apzināto lēmumu upurēt īstermiņa izaugsmi stabilitātes dēļ ilgermiņa perspektīvā".

Galvenais risks Krievijas ekonomikā joprojām ir sankcijas – ja tās kļūs stingrākas, Krievija var saskarties ar recesiju, rubļa pavājināšanos un inflācijas paātrināšanos.

Tiesa, Krievijas ekonomikā ir arī citas problēmas – pievienotās vērtības nodokļa palielināšanās (no 2019. gada 1. janvāra) rezultātā analītiķi uzskata, ka patēriņa cenu pieauguma temps paātrināsies apmēram par 6% un samazināsies patēriņa pieprasījums. Tādēļ IKP gada izteiksmē pieaugs tikai par 1,4% (salīdzinājumā ar 1,6% 2018. gadā).

Globālais terors

Taču lielākos draudus eksperti saskata nevis kādā konkrētā valstī, bet gan globālā terorisma spādziena riskā – tieši tas var kļūt par jaunu "melno gulbi" pasaules ekonomikā. Lielbritānijas Karaliskā starptautisko attiecību institūta direktors Robins Niblets pastāstīja aģentūrai, ka runa ir par jebkuras formas uzbrukumu, ieskaitot kiberterorismu. Plašam incidentam būs bēdīgas sekas no pasaules ekonomikas viedokļa, jo var izprovocēt neprognozējamu reakciju no valdību puses.

56
Pēc temata
Jaunā krīze sākusies ar Facebook un Netflix, arī pārējiem neizdosies izvairīties
Rokfelleru bankas vadošais analītiķis: pasaule stāv uz superkrīzes sliekšņa
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

26
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

26
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

29
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

29
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Asfalts

Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz bija kravas mašīna

0
(atjaunots 09:14 22.09.2020)
Notikuma brīdī kravas automobilī, kurš stāvēja mājas pagalmā, iekrāva būvgružus; šoreiz incidents notika kādā Grīziņkalna iekšpagalmā.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Incidents notika Rūdolfa ielā, Grīziņkalnā. Asfalta iegruvuma dēļ zem zemes nokļuva Mercedes-Benz, raksta Mixnews.lv. Notikuma foto parādījās vienā no sociālajiem tīkliem.

Kravas mašīna stāvēja mājas pagalmā, tajā iekrāva būvgružus, kad aizmugurējā riepa iegāzās zem asfalta.

Valsts policijā paziņoja, ka dežūrdaļa saņēma izsaukumu ap plkst. 10:00, pirmdien, 21. septembrī. Par laimi, incidentā neviens nav cietis.

Un šis jau ir nebūt ne pirmais gadījums. Jūnija vidū Rīgā vairākās vietās izveidojās bedres bruģī un ielu asfalta segumā. Tā parādījās bedre Satiksmes ielas un Vienības gatves krustojumā, pie Torņakalna kapiem, iebruka bruģis Ģertrūdes un Akas ielu krustojumā. Bedru veidošanās rezultātā zem zemes iegāzās četras mašīnas: divas Ģertrūdes ielā un pa vienai Ziepniekkalnā un Pleskodālē.

Iegruvumu iemesls ir novecojusī notekūdeņu sistēma: spēcīgo lietavu dēļ ūdens izskalojis grunti zem ceļa.

Jūras ģeologs, ekstremālo dabas situāciju modelēšanas speciālists Konstantīns Ranks uzskata, ka šādi nelaimes gadījumi Latvijas galvaspilsētā notiks arvien biežāk.

Pēc viņa sacītā, Rīga stāv uz smilšainā māla smilšu slāņa, zem kura atrodas kaļķakmens un ģipšakmens starpslāņi – ieži, kurus viegli izšķīdina ūdens. Spēcīgu lietavu dēļ var veidoties tā saucamie karsta dobumi, kuri pēcāk iegrūst.

Šādu iegruvumu remonts izmaksā pilsētai ievērojamu naudas summu: piemēram, bedres likvidēšana Ziepniekkalnā izmaksās pašvaldībai aptuveni 19 tūkstošus eiro.

0
Tagi:
ceļi, Rīga
Pēc temata
Kārtējais automobilis Rīgā ielūzis bruģī
Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu
Ceļi un korupcija: kas pirms vēlēšanām rūp rīdziniekiem