Donalda Trampa piepūšamā lelle

Tramps, ES un teroristi: Bloomberg nosaukusi galvenos draudus 2019. gadā

48
(atjaunots 09:32 01.01.2019)
Aģentūras Bloomberg analītiķi uzskata, ka valstu konfrontācija tirdzniecības jomā 2019. gadā sasniegs bīstamu robežu.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Tirdzniecības karš ASV un Ķīnas starpā, ekonomiskā krīze Itālijā, nenoteiktība jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – ar tādiem izaicinājumiem, pēc Bloomberg domām, pasaules ekonomika saskarsies 2019. gadā. Liels ir politiskās krīzes risks ASV, kas saistīts ar Trampa iespējamo impīčmentu. Par "melno gulbi" var kļūt globālā terorisma uzliesmojums. Par galvenajem draudiem jaunajā, 2019. gadā – RIA Novosti materiālā.

Ekonomiku graus tirdzniecības kari

Konfrontācija tirdzniecības jomā, kas īpaši izvēršas ASV un Ķīnas starpā, 2019. gadā sasniegs bīstamu robežu. Aģentūras Bloomberg analītiķi atzīmēja, ka Trampa agresīvā un neprognozējamā politika var novest pie sliktākā – plaša un ilgstoša Vašingtonas ekonomiskā kara ar Pekinu.

Bloomberg prognozēja: ja Tramps izpildīs draudus un ieviesīs jaunas nodevas precēm no Ķīnas, tās IKP pieaugums 2019. gadā kritīsies par 1,5%. Īstermiņa perspektīvā lielākos zaudējumus cietīs Ķīna, taču ilgtermiņa perspektīvā lielāks kaitējums tiks nodarīts ASV.

Starptautiskais valūtas fonds jau ir aprēķinājis: ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ globālā ekonomika zaudēs vairāk nekā 1,5 triljonu dolāru. Sliktākajā gadījumā pasaules tirgus saruks par 17%, bet globālais IKP zaudēs 1,9%.

Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai Vašingtona noteiks papildu nodevas automašīnām un to rezerves daļām no Eiropas, Korejas un Japānas, vai ASV Kongress ratificēs jauno tirdzniecības līgumu ar Meksiku un Kanādu. Nelabvēlīgos apstākļos starptautiskajai tirdzniecībai tiks nodarīts ievērojams kaitējums, kā rezultātā krasi samazināsis ekonomiskā izaugsme daudzās valstīs.

Arī Bank of America Merrill Lynch uzskata Vašingtonas protekcionismu par vēl vienu pasaules finansiālās stabilitātes apdraudējumu. Starptautiskā Pārtikas politikas pētījumu institūta (IFPRI) eksperti brīdināja, ka īpaši cietīs pasaules pārtikas produktu tirgus.

"Galu galā ierobežojumi novedīs pie cenu pieauguma patērētājiem un apgrūtinās piekļuvi tirgum ražotājiem jaunattīstības valstīs, kas nodarīs papildu kaitējumu pārtikas drošībai," – konstatēja IFPRI.

Brexit un krīze Itālijā

Draudus rada arī Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas paredzēta 2019. gada 29. martā. Ja Brexit notiks saskaņā ar skarbo scenāriju, kas paredz vairāku līgumu laušanu, karalistes ekonomikas attīstībā būs vērojama nopietna palēnināšanās. Līdz 2030. gadam valsts IKP samazināsies par 7%. Ja Londona saglabās kopīgu muitas telpu ar ES, valsts ekonomika zaudēs "tikai" 3%.

Eiropas ekonomikai var kaitēt arī viens no tās problemātiskākajiem locekļiem – Itālija, kas nevar vienoties ar Briseli par pieņemamu budžeta deficīta līmeni. Itālijas budžeta jaunais plāns 2019. gadam paredz samazināt deficītu no 2,4% līdz 2,04% IKP, taču arī šis rādītājs ES neapmierina.

Nākamgad Itālijas ekonomika augs tikai par 0,5%, tāpēc iespējama kredītreitingu samazināšanās, investīciju aizplūdums un problēmas ar Eiropas Centrālo banku (ECB).

Politiskās krīzes

2019.gadā notiks vēlēšanas lielās jaunattīstības valstīs, piemēram, Argentīnā, Indijā, Indonēzijā, DĀR un Nigērijā. Atsevišķu risku Bloomberg analītiķi saskata politiskajās kīzēs, kas var izprovocēt populistu nākšanu pie varas.

Bloomberg atzīmēja, ka iepriekš tamlīdzīga situācija jau izveidojusies Brazīlijā, kur uzvarēja Žairs Bolsonaru ar iesauku "Tropiskais Tramps".

Tāpat politisko krīzi ASV var pasliktināt demokrātu uzvara Kongresa Pārstāvju palātā. Tas draud ar ASV līdera un viņa komandas darbības izmeklēšanu. Bloomberg analītiķi pieļāva, ka galu galā viss beigsies ar Trampa impīčmentu.

Krievija. Sankcijas – Damokla zobens

Pasaules ekonomikas galveno draudu sarakstā Krievijas nav, taču Bloomberg atskaites autori prognozēja, kas notiks ar Krievijas ekonomiku. To gaida neliels kritums, ņemot vērā "apzināto lēmumu upurēt īstermiņa izaugsmi stabilitātes dēļ ilgermiņa perspektīvā".

Galvenais risks Krievijas ekonomikā joprojām ir sankcijas – ja tās kļūs stingrākas, Krievija var saskarties ar recesiju, rubļa pavājināšanos un inflācijas paātrināšanos.

Tiesa, Krievijas ekonomikā ir arī citas problēmas – pievienotās vērtības nodokļa palielināšanās (no 2019. gada 1. janvāra) rezultātā analītiķi uzskata, ka patēriņa cenu pieauguma temps paātrināsies apmēram par 6% un samazināsies patēriņa pieprasījums. Tādēļ IKP gada izteiksmē pieaugs tikai par 1,4% (salīdzinājumā ar 1,6% 2018. gadā).

Globālais terors

Taču lielākos draudus eksperti saskata nevis kādā konkrētā valstī, bet gan globālā terorisma spādziena riskā – tieši tas var kļūt par jaunu "melno gulbi" pasaules ekonomikā. Lielbritānijas Karaliskā starptautisko attiecību institūta direktors Robins Niblets pastāstīja aģentūrai, ka runa ir par jebkuras formas uzbrukumu, ieskaitot kiberterorismu. Plašam incidentam būs bēdīgas sekas no pasaules ekonomikas viedokļa, jo var izprovocēt neprognozējamu reakciju no valdību puses.

48
Pēc temata
Jaunā krīze sākusies ar Facebook un Netflix, arī pārējiem neizdosies izvairīties
Rokfelleru bankas vadošais analītiķis: pasaule stāv uz superkrīzes sliekšņa
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru