Donalda Trampa piepūšamā lelle

Tramps, ES un teroristi: Bloomberg nosaukusi galvenos draudus 2019. gadā

56
(atjaunots 09:32 01.01.2019)
Aģentūras Bloomberg analītiķi uzskata, ka valstu konfrontācija tirdzniecības jomā 2019. gadā sasniegs bīstamu robežu.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Tirdzniecības karš ASV un Ķīnas starpā, ekonomiskā krīze Itālijā, nenoteiktība jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – ar tādiem izaicinājumiem, pēc Bloomberg domām, pasaules ekonomika saskarsies 2019. gadā. Liels ir politiskās krīzes risks ASV, kas saistīts ar Trampa iespējamo impīčmentu. Par "melno gulbi" var kļūt globālā terorisma uzliesmojums. Par galvenajem draudiem jaunajā, 2019. gadā – RIA Novosti materiālā.

Ekonomiku graus tirdzniecības kari

Konfrontācija tirdzniecības jomā, kas īpaši izvēršas ASV un Ķīnas starpā, 2019. gadā sasniegs bīstamu robežu. Aģentūras Bloomberg analītiķi atzīmēja, ka Trampa agresīvā un neprognozējamā politika var novest pie sliktākā – plaša un ilgstoša Vašingtonas ekonomiskā kara ar Pekinu.

Bloomberg prognozēja: ja Tramps izpildīs draudus un ieviesīs jaunas nodevas precēm no Ķīnas, tās IKP pieaugums 2019. gadā kritīsies par 1,5%. Īstermiņa perspektīvā lielākos zaudējumus cietīs Ķīna, taču ilgtermiņa perspektīvā lielāks kaitējums tiks nodarīts ASV.

Starptautiskais valūtas fonds jau ir aprēķinājis: ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ globālā ekonomika zaudēs vairāk nekā 1,5 triljonu dolāru. Sliktākajā gadījumā pasaules tirgus saruks par 17%, bet globālais IKP zaudēs 1,9%.

Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai Vašingtona noteiks papildu nodevas automašīnām un to rezerves daļām no Eiropas, Korejas un Japānas, vai ASV Kongress ratificēs jauno tirdzniecības līgumu ar Meksiku un Kanādu. Nelabvēlīgos apstākļos starptautiskajai tirdzniecībai tiks nodarīts ievērojams kaitējums, kā rezultātā krasi samazināsis ekonomiskā izaugsme daudzās valstīs.

Arī Bank of America Merrill Lynch uzskata Vašingtonas protekcionismu par vēl vienu pasaules finansiālās stabilitātes apdraudējumu. Starptautiskā Pārtikas politikas pētījumu institūta (IFPRI) eksperti brīdināja, ka īpaši cietīs pasaules pārtikas produktu tirgus.

"Galu galā ierobežojumi novedīs pie cenu pieauguma patērētājiem un apgrūtinās piekļuvi tirgum ražotājiem jaunattīstības valstīs, kas nodarīs papildu kaitējumu pārtikas drošībai," – konstatēja IFPRI.

Brexit un krīze Itālijā

Draudus rada arī Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas paredzēta 2019. gada 29. martā. Ja Brexit notiks saskaņā ar skarbo scenāriju, kas paredz vairāku līgumu laušanu, karalistes ekonomikas attīstībā būs vērojama nopietna palēnināšanās. Līdz 2030. gadam valsts IKP samazināsies par 7%. Ja Londona saglabās kopīgu muitas telpu ar ES, valsts ekonomika zaudēs "tikai" 3%.

Eiropas ekonomikai var kaitēt arī viens no tās problemātiskākajiem locekļiem – Itālija, kas nevar vienoties ar Briseli par pieņemamu budžeta deficīta līmeni. Itālijas budžeta jaunais plāns 2019. gadam paredz samazināt deficītu no 2,4% līdz 2,04% IKP, taču arī šis rādītājs ES neapmierina.

Nākamgad Itālijas ekonomika augs tikai par 0,5%, tāpēc iespējama kredītreitingu samazināšanās, investīciju aizplūdums un problēmas ar Eiropas Centrālo banku (ECB).

Politiskās krīzes

2019.gadā notiks vēlēšanas lielās jaunattīstības valstīs, piemēram, Argentīnā, Indijā, Indonēzijā, DĀR un Nigērijā. Atsevišķu risku Bloomberg analītiķi saskata politiskajās kīzēs, kas var izprovocēt populistu nākšanu pie varas.

Bloomberg atzīmēja, ka iepriekš tamlīdzīga situācija jau izveidojusies Brazīlijā, kur uzvarēja Žairs Bolsonaru ar iesauku "Tropiskais Tramps".

Tāpat politisko krīzi ASV var pasliktināt demokrātu uzvara Kongresa Pārstāvju palātā. Tas draud ar ASV līdera un viņa komandas darbības izmeklēšanu. Bloomberg analītiķi pieļāva, ka galu galā viss beigsies ar Trampa impīčmentu.

Krievija. Sankcijas – Damokla zobens

Pasaules ekonomikas galveno draudu sarakstā Krievijas nav, taču Bloomberg atskaites autori prognozēja, kas notiks ar Krievijas ekonomiku. To gaida neliels kritums, ņemot vērā "apzināto lēmumu upurēt īstermiņa izaugsmi stabilitātes dēļ ilgermiņa perspektīvā".

Galvenais risks Krievijas ekonomikā joprojām ir sankcijas – ja tās kļūs stingrākas, Krievija var saskarties ar recesiju, rubļa pavājināšanos un inflācijas paātrināšanos.

Tiesa, Krievijas ekonomikā ir arī citas problēmas – pievienotās vērtības nodokļa palielināšanās (no 2019. gada 1. janvāra) rezultātā analītiķi uzskata, ka patēriņa cenu pieauguma temps paātrināsies apmēram par 6% un samazināsies patēriņa pieprasījums. Tādēļ IKP gada izteiksmē pieaugs tikai par 1,4% (salīdzinājumā ar 1,6% 2018. gadā).

Globālais terors

Taču lielākos draudus eksperti saskata nevis kādā konkrētā valstī, bet gan globālā terorisma spādziena riskā – tieši tas var kļūt par jaunu "melno gulbi" pasaules ekonomikā. Lielbritānijas Karaliskā starptautisko attiecību institūta direktors Robins Niblets pastāstīja aģentūrai, ka runa ir par jebkuras formas uzbrukumu, ieskaitot kiberterorismu. Plašam incidentam būs bēdīgas sekas no pasaules ekonomikas viedokļa, jo var izprovocēt neprognozējamu reakciju no valdību puses.

56
Pēc temata
Jaunā krīze sākusies ar Facebook un Netflix, arī pārējiem neizdosies izvairīties
Rokfelleru bankas vadošais analītiķis: pasaule stāv uz superkrīzes sliekšņa
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Andžeja Dudas vēlēšanu kampaņu Polijā EDSO uzskata par konfrontatīvu

10
(atjaunots 16:07 15.07.2020)
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija uzsvēra, ka pašreizējā valsts vadītāja izteikumi ir ļoti stingri un netoleranti.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs norāda uz Polijas prezidenta Andžeja Dudas ksenofobo un homofobo retoriku vēlēšanu kampaņas laikā, vēsta Sputnik Lietuva.

Polijas Valsts vēlēšanu komitejas dati liecina, ka svētdien Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts vadītājs Andžejs Duda, apsteidzot opozīcijas kandidātu Rafalu Tšaskovski.

"Satrauc netolerances, homofobijas, ksenofobijas un antisemītisma pilnā retorika, it īpasi no pašreizejā prezidenta un sabiedriskās televīzijas puses," – biroja misijas vladītāja Tomasa Boserupa teikto citēja RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka "tāpat kā pirmajā vēlēšanu kārtā, sabiedriskā televīzija izcēlās ar vienas puses atbalstu".

Turklāt birojs atzīmēja Polijas vadības dalību Dudas priekšvēlēšanu kampaņā.

"Augsta ranga valsts ierēdņi, ieskaitot premjerministru, piedalījās vēlēšanu kampaņā, kas deva Dudam papildu pārsvaru," teica misijas vadītājs.

Polijas Valsts vēlēšanu komisija apstrādājusi visus vēlēšanu komisiju protokolus. Komisijas dari lietina, ka prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā kandidāts no valdošās partijas "Likums un taisnība" Andžejs Duda saņēmis 51,03% vēlētāju balsu un apsteidzis opozīcijas apvienības "Pilsoniskā koalīcija" kandidātu Rafalu Tšaskovski, par kuru balsoja 48,97% vēlētāju.

10
Tagi:
Andžejs Duda, Polija, EDSO
Pēc temata
"Izturas kā pret lopiem": ukrainiete stāsta par darba apstākļiem Polijā
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
"Sitiens zem jostasvietas". Poļu žurnālists nokauninājis prezidentu
Polija pieprasa no Vācijas gigantisku summu par kaitējumu Otrā pasaules kara rezultātā
Jarmuša

Nīderlandi nauda neinteresē: juriste novērtēja prasību pret Krieviju MH17 lietā

18
(atjaunots 21:44 14.07.2020)
Apsūdzības pret Krieviju bez pietiekamiem pierādījumiem izskanēja jau pirmajās stundās pēc katastrofas, un sešus gadus vēlāk nekas nav mainījies. Nīderlandei galvenais ir padarīt Maskavu par vainīgo Boeing katastrofā Donbasā.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Nīderlandes iestādes iesniegušas prasību pret Krieviju Eiropas cilvēktiesību tiesā "par tās lomu" reisa MH17 katastrofā Donbasā 2014. gada vasarā. Nīderlandes valdība paziņoja, ka tādējādi atbalstīšot bojāgājušo tuviniekus.

No juridiskā viedokļa ECT nav tiesību pieņemt lēmumu šajā jautājumā, radio Sputnik ēterā norādīja advokāte, speciāliste starptautisko tiesību jautājumos Marija Jarmuša.

"ECT nav izskatījusi īpaši lielu skaitu vienas konvencijas dalībvalsts prasību pret otru valsti. Visi lēmumi ir burtiski uz pirkstiem saskaitāmi. Saskaņā ar konvenciju ECT pienākums ir prasību noraidīt," skaidroja juriste.

Jarmuša pauda pārliecību, ka prasība nav iesniegta naudas dēļ, - jāņem vērā politiskie motīvi un lobistu soļi.

"Viņi cenšas ne tikai saņemt no Krievijas ekonomisko labumu, bet arī grib konstatēt, ka tās vaina lainera bojāejā ir pierādīta. Tās ir politiskas spēles, Nīderlandei galvenais ir nomelnot Krievijas reputāciju un padarīt Maskavu par vainīgo katastrofā," uzsvēra Jarmuša.

Juriste atzīmēja, ka saprot Nīderlandes vēlmi saņemt no Krievijas kompensāciju.

"Valsts ir bagāta, kāpēc gan nepapūlēties izsist no tās naudu, lai kompensētu aviokatastrofā cietušo ģimeņu zaudējumus. Taču vēl joprojām nav saprotams – kāda ir Krievijas loma šajā katastrofā? Laineris taču necieta avāriju virs Krievijas teritorijas. Šajā gadījumā Nīderlandes varasiestāžu darbības ir populistiskas – skaļi paziņot, ka viņi kaut ko dara, un skaisti apsolīt cietušajām ģimenēm taisnīgumu," uzskata eksperte.

Jarmuša atgādināja, ka Krievija jau 2014. gadā informēja, ka vēlas piedalīties izmeklēšanā, un tai bija visas tiesības sniegt savus pierādījumus un speciālistus, jo bija skartas tās intereses.

"Apsūdzības pret Krieviju bez pietiekamiem pierādījumiem izskanēja jau pirmajās stundās pēc katastrofas, un sešus gadus vēlāk nekas nav mainījies," konstatēja Jarmuša.

Viņa atgādināja, ka pušu argumenti ir saprotami. "Krievija vairākkārt iesniedza pierādījumus tam, ka Ukrainā ražotā raķete palaista no Ukrainas teritorijas, taču tos ignorē," piebilda juriste.

Tiesas sēdes reisa MH17 katastrofas lietā Nīderlandē atsākās jūnija sākumā. Kopīgā izmeklēšanas grupa nosauca Krievijas pilsoņus – Igoru Girkinu, Sergeju Dubinski un Oļegu Pulatovu, kā arī Ukrainas pilsoni Leonīdu Harčenko, kuri turēti aizdomās par iekārtas "Buk" nogādāšanu Donbasā "ar mērķi notriekt lidmašīnu".

Izmeklēšana uzskata, ka Boeing notriekts no zenītraķešu kompleksa "Buk", kas it kā piederot Krievijas BS 53. Kurskas zenītraķešu brigādei. Krievijas Aizsardzības ministrija izpētīja raķetes atlūzas un pierādīja, ka to nevarēja palaist no Krievijas "Buk". Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja: Maskava var atzīt izmeklēšanas rezultātus tikai gadījumā, ja pilnvērtīgi piedalīsies izmeklēšanā.

Malaizijas Boeing 777 reisā МН17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru cieta katastrofā 2014. gada 17. jūlijā Doņeckas apkaimē. Tajā dzīvības zaudēja 298 cilvēki.

Нидерланды интересуют не деньги: юрист оценила иск к РФ по делу МН17
18
Tagi:
katastrofa, boeing, Nīderlande, Krievija
Pēc temata
Boeing reisa MH17 katastrofas lietā parādījušies apsūdzētie
Nīderlandes žurnālists atklāja Rietumiem neērtās "MH17 lietas" detaļas
Patiesība par Boeing Donbasā: Rietumu kauja ar realitāti
Malaizija pauž šaubas, tāpēc Nīderlande nervozē: politologs par izmeklēšanu MH17 lietā

Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās: kas tagad sagaida Poliju?

0
(atjaunots 16:45 15.07.2020)
Kādas prioritātes izvirzījis Polijas atkārtoti ievēlētais prezidents Andžejs Duda un kā mainīsies Maskavas un Varšavas attiecības? Par to – Sputnik video.

Polijā apkopoti prezidenta vēlēšanu rezultāti. Tagadējais prezidents Andžejs Duda ievēlēts uz otro prezidentūras termiņu. Valsts vadītāju atbalstīja vairāk nekā 51% vēlētāju, bet viņa pretinieks – opozicionāru kandidāts un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis saņēmis vairāk nekā 48% balsu. Centrālā vēlēšanu komiteja informēja, ka vēlēšanās piedalījušies gandrīz 70% balsstiesīgo. Ko Polijai nozīmē Dudas ievēlēšana un kā mainīsies Maskavas un Varšavas attiecības? Par to – Sputnik video.


0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Polija, Andžejs Duda
Pēc temata
Andžeja Dudas vēlēšanu kampaņu Polijā EDSO uzskata par konfrontatīvu
Andžejs Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās Polijā, liecina aptauja