Gāzes plīts.

Krievija garantējusi gāzes piegādes Eiropai arī bez Kijevas starpniecības

57
(atjaunots 14:06 25.12.2018)
Krievija izpildīs savas saistības un piegādās gāzi Eiropas patērētājiem pat gadījumā, ja neizdosies vienoties par gāzes tranzītu ar Ukrainu.

RĪGA, 25. decembris – Sputnik. Krievija nodrošinās gāzes piegādes patērētājiem Eiropā pat gadījumā, ja neizdosies vienoties par gāzes tranzītu ar Ukrainu, informēja Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks.

"Jebkuros apstākļos mēs garantējam Krievijas gāzes piegādi saskaņā ar "Gazprom" noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem. No šī viedokļa patērētājiem Eiropā tiks nodrošināts nepieciešamais apjoms," – apliecināja Novaks intervijā avīzei "Kommersant".

Ministrs uzsvēra, ka Krievija izpildīs savas saistības arī tad, ja līdz 2019. gada decembrim netiks panākta vienošanās par gāzes tranzītu cauri Ukrainai.

"Patlaban tiek izskatīti "Gazprom" un "Naftogaz" tiesā iesniegtie strīdi, un tiesvedība, principā, negatīvi ietekmē dialoga iespējas," – paskaidroja Novaks.

Viņš atklāja, ka būtisks jautājums pārrunās ir Krievijas gāzes tranzīta apjoms, kas varētu tik sūtīts cauri Ukrainai pēc 2019. gada jauna līguma gadījumā.

"Krievija dažādā līmenī, tostarp arī valsts vadības līmenī, vienmēr ir apstiprinājusi, ka esam gatavi nodrošināt turpmāko tranzītu arī pēc 2019. gada, taču ar noteikumu, ja šis variants būs konkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem gāzes piegādes maršrutiem Eiropai," – uzsvēra politiķis.

Iepriekš "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers paziņoja, ka pēc gāzesvada "Ziemeļu straume 2" ekspluatācijas sākuma tranzīta apjoms cauri Ukrainai varētu saglabāties 10-15 miljardu kubikmetru apmērā gadā. Savukārt "Naftogaz" paudis vēlmi saņemt lielāku apjomu – aptuveni 40 miljardus kubikmetru, pretējā gadījumā pustukšās "caurules" uzturēšana ir nerentabla.

Ukraina vairs nepērk gāzi Krievijā kopš 2015. gada novembra, gāzes glabātavās tā iesūknē degvielu, kas iegādāta Eiropā ar reversa noteikumiem. "Naftogaz" norādīja, ka situācijā, ja Krievija atteiksies no Ukrainas gāzes transporta sistēmas ekspluatācijas pēc projekta "Ziemeļu straume 2" darba sākuma, Kijevas zaudējumi pārsniegs 3% iekšzemes kopprodukta. Šī iemesla dēļ Kijeva konsekventi iebilst pret jaunā Eiropas gāzesvada būvdarbiem.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG. Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts.

Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments — tas ir ekonomisks projekts, un tēze par "kaitējumu" Eiropas energodrošībai neiztur kritiku — gluži pretēji, gāzes transporta maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus. Pie tam "Ziemeļu straume 2" līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā cauri Ukrainai, tāpēc samazinās gāzes piegādes izmaksas.

57
Temats:
Ziemeļu straume 2 (183)
Pēc temata
SDG velk dibenā: lietuviešus šokē gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugums
Latvijas GTS operators lemj, no kā lai ņem naudu par gāzes glabāšanu
Inčukalns ir pustukšs: Latvijā stāsta, vai gāzes ziemai pietiks
Un tas ir tikai sākums: gāzes atsūknēšanas apjoms Inčukalnā trīskārt pieaudzis
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO

19
(atjaunots 12:19 09.07.2020)
Trampam neciešas pasludināt PVO par vainīgo Covid-19 katastrofā ASV, lai gan organizācija noteikti izdzīvos pēc attiecību izbeigšanas ar Ameriku, turklāt nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Amerikas līderis Donalds Tramps iepriekš oficiāli informēja ASV Kongresu par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Nesen viņš apsūdzēja PVO par koronavīrusa pandēmijas mēroga slēpšanu Ķīnas interesēs un par atteikšanos rīkot "pieprasītās reformas".

Tramps uzņēmis kursu uz starptautisko attiecību sagraušanu, un tas itin nemaz nenes labumu ASV, paziņoja radio Sputnik ēterā Maskavas Valsts universitātes Rūzvelta ASV pētījumu fonda direktors Jurijs Roguļevs.

"Kā mēs redzam, notiek nevis pārbūve un nevis darba principu izmaiņas – notiek izveidoto sistēmu sagraušana veselā virknē nozaru, sākot no starptautiskajām tiesībām līdz pat PVO. Pasaules Veselības organizācija nav pirmā, ar kuru Vašingtonai ir radušās nopietnas pretrunas: iepriekš ASV izstājās no UNESCO sastāva," atgādināja Roguļevs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ir acīmredzama ASV tieksme lauzt starptautiskas vienošanās, atteikties no sadarbības ar sabiedrotajiem.

"Diez vai šādas darbības nesīs labumu Amerikai. Eiropā jau apšauba ASV pasaules līdera lomu un sāk domāt par jaunām pieejām, turklāt dara to augstākajā līmenī. Šāda ASV uzvedība darbojas pret tām," uzsvēra Roguļevs.

Eksperts norādīja, ka, nebūdams speciālists veselības aprūpes jomā, neņemas spriest par PVO darba efektivitāti.

"Nezinu, cik lielā mērā organizācija ir attaisnojusi savu finansējumu, taču nedomāju, ka uz tās darbības ir jāliek krusts. Pēc ASV izstāšanās tā noteikti izdzīvos, bet nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis," atzīmēja Roguļevs.

Trampa rīcība liecina par to, ka viņš meklē vainīgo situācijā, kas izveidojusies ASV koronavīrusa dēļ, pārliecināts eksperts.

"Pēc ASV domām, PVO kopā ar Ķīnu der šādu vainīgo lomai: Ķīna – tāpēc, ka tur šī pandēmija parādījās, PVO – tāpēc, ka it kā laicīgi nesignalizēja," paskaidroja Roguļevs.

Aprīļa vidū Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, savukārt maija beigās paziņoja par ASV izstāšanos no organizācijas. Pēc Amerikas līdera domām, PVO neizmeklēja ziņas no Uhaņas un savlaicīgi nesniedza pasaulei informāciju par koronavīrusu, par ko tā būtu jāsauc pie atbildības. PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss noraidīja Trampa apsūdzības, uzsverot, ka organizācija neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar Covid-19 apkarošanu.

PVO martā pasludināja koronavīrusa uzliesmojumu, kurš gada sākuma aizsākās Ķīnā, par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 12,1 miljons Covid-19 gadījumu, no tiem vairāk nekā 552 tūkstoši beidzās ar nāvi, vairāk nekā 7 miljoni – ar izveseļošanos. ASV ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem saslimušajiem un gandrīz ceturtā daļa no visiem mirušajiem Covid-19 dēļ. Otrdien, 7. jūlijā, PVO paziņoja, ka koronavīrusa izplatības tempi pieaug, savukārt pandēmijas pīķis vēl nav sasniegts.

19
Tagi:
koronavīruss, ASV, Pasaules Veselības organizācija, Tramps
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Čeriševa

Eiropas viedokli Sputnik Igaunija jautājumā Čeriševa uzskata par noziedzīgu klusēšanu

17
(atjaunots 15:52 08.07.2020)
Igaunijas varasiestādes joprojām ierobežo aģentūras Sputnik Igaunija darbību, pārkāpjot vārda brīvības principus. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja starptautiskajā konferencē "Pasaule mediju acīm 2020. gadā".

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Pasākumā piedalījās Sputnik redakciju pārstāvji no Amerikas un Eiropas. Konferencē uzstājās arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, neatkarīgā amerikāņu žurnāliste Eva Bartleta un rakstnieks Gijs Metāns no Šveices.

Par viena no aktuālākajām diskusiju tēmām kļuva sistemātiskais spiediens pret Sputnik pārstāvniecībām Baltijas valstīs. Jeļena Čeriševa pastāstīja, ka Sputnik Igaunija spilgti apliecina, kā Baltijas reģionā cīnās ar citādi domājošajiem.

"Esam izjutuši gan administratīvo spiedienu, gan ekonomisko blokādi, gan politisko cenzūru un, visbeidzot, kriminālvajāšanas draudus, - Čeriševa pastāstīja. – Tikai igauņu policisti var atļauties brīvi interpretēt Eiropas sankcijas, attiecinot ES individuālās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."

Piemēram, Jeļena Čeriševa atgādināja, ka jau kopš 2020. gada 1. janvāra Sputnik Igaunija vietne darbojas ārkārtas režīmā. Aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Čeriševa norādīja, ka viņu biedē Eiropas pozīcija jautājumā par Sputnik Igaunija. "Brisele klusē, un tā ir noziedzīga klusēšana, - teica žurnāliste. – Patiesībā tā dod vaļu citām valstīm, kas sāk pētīt Igaunijas pieredzi Sputnik slēgšanas jomā."

Aģentūras redakcijai izdevās panākt tikai vienu – iesaldēt nodokļu maksājumus. "Tas ir, mēs joprojām maksājam nodokļus Igaunijas valstij, - precizēja Jeļena Čeriševa. – Pie tam Nodokļu departaments pilnībā slēdzis mūsu kompānijai piekļuvi elektroniskajai videi. Es ceru, ka starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" atradīs izeju, jo ir vitāli nepieciešams pašreiz teikt patiesību vietējās valodās."

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans uzskata: Eiropas struktūru reakcija pēc izdevuma bloķēšanas liecina, ka Baltijas valstīs vārda brīvības nav. "Rietumos par Sputnik Igaunija izskanējušas vien nenozīmīgas balsis, ka tas ir nepieļaujami, - teica Gasparjans. – Tomēr es neredzu plašas akcijas par to."

Eksperts uzskata, ka Eiropas organizācijas nevēlas iejaukties tikai tāpēc, ka runa ir par Krievijas mediju.

"Sputnik vajāšana vairākās valstīs kļuvusi par formalitāti. Varbūt mēs nepareizi izprotam vārda brīvību? Varbūt šis termins ir jāpapildina: vārda brīvība ir jebkādas mūsu teiktas patiesības relatīva ignorēšana?" Gasparjans vaicāja savas runas noslēgumā.

Politologa teikto apstiprina fakts, ka Sputnik redakcija Francijā vēl joprojām nav akreditēta prezidenta administrācijā un nevar apmeklēt Elizejas pili. Par to informēja aģentūras pārstāve Marja Ļipatova.

"Taču pie tam jāatzīmē, ka mēs pirmie no franču valodā runājošajiem medijiem ierunājāmies par koronavīrusu un turpinājām darbu, neskatoties uz pandēmiju, - paziņoja žurnāliste. – Sputnik korespondenta kadrus savām reportāžām pēc tam izmantoja Francijas vadošie nacionālie mediji."

Marja Ļipatova piebilda, ka Sputnik Francija regulāri pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu, lai arī aģentūra publicē Krievijas politiķu vārdus, tulkotus franču valodā. Tomēr aģentūras auditorija pieaug. "Vēl vairāk, mēs izpelnāmies kolēģu uzticību, kuri citē Sputnik Francija," piebilda Ļipatova.

Konference "Pasaule mediju acīm 2020. gadā" veltīta žurnālistikas pašreizējā stāvokļa analīzei Krievijā un pasaulē. Pasākums notika 7. jūlijā Starptautiskajā multivides preses centrā "Rossija segodņa" tiešsaistes formātā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju.

17
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik Igaunija, Sputnik
Pēc temata
Skolēniem Francijā piedāvā "kritiski novērtēt" Sputnik materiālus
EDSO nosauca situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs un Francijā par nepieņemamu
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Simoņana atbild uz Makrona ieteikumu franču medijiem nesadarboties ar Sputnik
Lidosta Rīga

Sēdiet mājās bez algas: iedzīvotājiem neļauj atgriezties darbā pēc atpūtas ārzemēs

0
(atjaunots 10:06 10.07.2020)
Dažās firmās Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, liek sēdēt divas nedēļas pašizolācijā, pat ja valsts, kur viņi ir atpūtušies, ir "drošo" valstu sarakstā; vai darba devējam ir tiesības tā rīkoties un kas jādara, ja jūsu tiesības tiek pārkāptas.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Darba devējam nav tiesību pieprasīt darbiniekam ievērot divu nedēļu pašizolāciju, ja viņš ir atgriezies no vienas no epidemioloģiskā ziņā drošajām valstīm, paziņoja Valsts darba inspekcijā (VDI).

Kā vēsta TV3, šī iestāde sākusi saņemt sūdzības no cilvēkiem, kuriem darba devēji liek ievērot pašizolāciju pat pēc atgriešanās no valstīm, kuras, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra slēdzienu, ir atzītas par dotajā brīdī drošām. Turklāt, tā kā cilvēks bija atpūtā, nevis komandējumā, algu viņam izmaksāt nevēlas.

Valsts darba inspekcijā norādīja, ka tas nav likumīgi.

"Nē, darba devējam nav tiesību aizliegt darbiniekiem ierasties darbā, ja darbinieks atgriezies no tām valstīm, kuras atbilstoši SPKC mājas lapā pieejamajai informācijai nav tās valstis, pēc kurām vajadzīgs ievērot 14 dienu pašizolāciju," atzīmēja VDI.

Ja darba devējs vēlas papildus pasargāt darbiniekus un atstāt no ārzemēm atgriezušos mājās, viņam ir jāizmaksā viņam alga pilnā apjomā neatkarīgi no brauciena mērķa. Cits variants – attālināts darbs gadījumos, kad tas ir iespējams. Ja darba devējs pretlikumīgi liek sēdēt mājās un nemaksā, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

"Drošo" valstu saraksts šobrīd ietver 27 valstis, taču katru piektdienu Slimību profilakses un kontroles centrs to atjauno, tādēļ valsts vienas dienas laikā var tikt atzīta par nedrošu. Šajā gadījumā pēc atgriešanās nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, un darba devējam nav pienākums apmaksāt šo dīkstāvi.

SPKC uzsver, ka tranzīta pasažieri, kuri ir veikuši pārsēšanos "bīstamās" grupas valstīs, arī ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija.

0
Tagi:
Latvija, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Trīskārša kontrole: informācija iedzīvotājiem, kuri vēlas apmeklēt Spāniju