Uzņēmuma Naftogaz

Ukrainas gāzes kompānijas vadītājs sūdzējies par uzņēmuma finansiālo stāvokli

30
(atjaunots 10:43 23.12.2018)
Uzņēmuma "Naftogaz" izpilddirektors Andrejs Koboļevs pastāstīja, ka minimālais līdzekļu atlikums kontā ietekmēs gāzes iepirkumu un citus nākamgad ieplānotos projektus.

RĪGA, 23. decembris – Sputnik. Ukrainas uzņēmumam "Naftogaz" 2018. gadā izveidojušies negatīvi naudas plūsmas rādītāji, un nākamo gadu tas sāks ar minimāliem līdzekļiem savos kontos, kas apgrūtinās gāzes iepirkumu apkures sezonas "karstumā". Par to savā lapā Facebook pastāstīja "Naftogaz" izpilddirektors Andrejs Koboļevs, vēsta Sputnik Lietuva.

Pēc viņa domām, tas ietekmēs ne tikai iepirkumus, bet arī apdraudēs virkni citu projektu, kas saistīti ar gāzes ieguvi un valsts gāzes transporta sistēmas modernizāciju.

Kā vienu no problēmām A.Koboļevs nosauca to, ka "Naftogaz" pārdod gāzi zem tirgus cenām, pie tam Ukrainas valdībai nāktos kompensēt zaudējumus, taču, pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, tas nav izpildīts.

"Kopumā mēs redzam, ka 2019. gadā mūs gaida likviditātes deficīts 35,2 miljardu grivnu (aptuveni 1,12 miljardi eiro) apmērā," – secināja uzņēmuma izpilddirektors.

Decembra vidū tika ziņots, ka importētās dabasgāzes vidējā cena Ukrainai sasniegusi rekordlielu rādītāju. Cena par tūkstoti kubikmetru degvielas novembrī sasniedza 339,21 dolāru (299,82 eiro).

Iepriekš Ukrainas parlamenta deputāts no "Petro Porošenko bloka" Leonīds Kozačenko ieteica izsolīt "Naftogaz" milzīgo parādu dēļ, vēstīja RIA Novosti.

Diskusijā "Ukrainas enerģētiskā drošība. Ārpolitiskās prioritātes" politiķis atzīmēja, ka uzņēmuma parāda dzēšanai būs nepieciešami vismaz trīs gadi, bet, pārdodot valsts kompāniju, Kijeva uzlabošot valsts finansiālo stāvokli un dzēsīšot parādus.

"Ja šeit ieradīsies lielās transnacionālās kompānijas, trīs gadu laikā (kompānijas – red.) cena var kristies pat divkārt, mēs nevaram to pieļaut. Pašlaik mums ir monopols 76% apmērā, bet mums vajadzīgi vismaz 80%. Pēc tam mēs palielināsim šīs kompānijas kapitalizāciju un pārdosim to," – skaidroja deputāts.

Kozačenko ir pārliecināts, ka Kijeva var iegūt "milzīgu naudu" par "Naftogaz", un tas būs "izdevīgi ukraiņiem".

Pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā valsts ekonomikā sākusies lejupslīde – valsts ārējais parāds pieaug, rūpniecības svarīgākās nozares neattīstās, tiek slēgti uzņēmumi.

Ekonomikas atbalstam Ukrainas valdība vērsusies Starptautiskajā valūtas fondā, taču kredīta izniegšanai organizācija izvirzīja virkni prasību, kas negatīvi iespaido ukraiņu dzīvi. Viens no pēdējiem – gāzes cenu paaugstināšana iedzīvotājiem par 23,5%.

Kopš novembra ukraiņi spiesti maksāt 8,5 tūkstošus grivnu (270 eiro) par tūkstoš kubikmetriem.

30
Pēc temata
Naftogaz vadītājs paziņojis par Ukrainai draudošo defoltu
Polija cer, ka Ukrainas GTS neatkarīgais operators sāks darbu pēc gada
"Ziemeļu straumes 2" īstenošanas dēļ Naftogaz ķeras pie "plāna B"
Ukrainas iedzīvotāji protestē pret apkures atslēgšanu
Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans, foto no arhīva

Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo

1
(atjaunots 14:00 24.01.2021)
Diskusijām par Baltkrievijas likteni nav nekādas saiknes ar reģionālo drošību, tas ir politisks stāsts, uzskata vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.

1
Tagi:
Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Armens Gasparjans
Pēc temata
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Agrārajā superlielvalstī atkal beigušies kartupeļi
Kādēļ Lietuva pamet baltkrieviem "ēsmu" – bezmaksas vīzas?
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

36
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

36
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV