Fonda Migrācija XXI gadsimtā prezidents Vjačeslavs Postavņins.

Eksperts: līdz 2030. gadam migrantu skaits sasniegs 320 miljonus

38
(atjaunots 10:08 18.12.2018)
Par to, kā migrācijas procesi noritēs nākotnē, viedokli paudis fonda "Migrācija XXI gadsimtā" prezidents Vjačeslavs Postavņins.

RĪGA, 18. decembris – Sputnik. ANO starpvaldību konference apstiprināja Globālo migrācijas paktu, kura mērķis ir novērst haosu un nodrošināt valstu sadarbību. Lai arī līguma nolikumi nav juridiski saistoši, dokuments radījis īstu kritikas vilni, vēsta Sputnik Moldova.

Austrālija, Izraēla, ASV un virkne Eiropas valstu uzskata, ka vienošanās nodarīs kaitējumu viņu nacionālajai suverenitātei.

Taču fonda "Migrācija XXI gadsimtā" prezidents Vjačeslavs Postavņins radio Sputnik ēterā pauda pārliecību, ka klimata pārmaiņu dēļ migrantu skaits tuvākajā laikā vairākkārt pieaugs.

"Cilvēki aiziet no vietām, kur dzīvot vairs nav iespējams. Eksperti vērtē, ka līdz 2030. gadam viņu skaits sasniegs 320 miljonus, tas ir, vairāk nekā visa pašreizējā migrācijas plūsma. Klimata pārmaiņas norit ļoti strauji. Pat mēs mērenajā joslā to jūtam, bet ekvatoriālajos rajonos process rit daudz straujāk. Ķīnā parādās aizvien lielāks skaits sausuma zonu, Indijas dienvidi pārplūst, Indijas ziemeļus moka sausums. Dzimstība tur ir liela, bet klimats aizvien sliktāks un sliktāks," – konstatēja eksperts.

Viņš atgādināja, ka valstis, kas uzņem migrantus, diezin vai augstu novērtēts ANO pieņemto Globālo migrācijas paktu.

"Šī problēma pagaidām tikai sākas. Līgums apmierina valstis, no kurām nāk migrācijas plūsma, taču nepatīk valstīm, kuras uzņem (migrantus – red.). Tās iebildīs, varbūt tikai izņemot Vāciju. Bet visas pārējās kategoriski pretosies," – secināja Postavņins.

Migrācijas pakts radījis debates daudzās citās Eiropas valstīs un ASV. Igaunijā tas teju nenoveda pie valdības demisijas.

Patlaban ANO drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktā jau atteikušās piedalīties Bulgārija, ASV, Austrija, Ungārija, Austrālija, Slovākija, Čehija, Horvātija, Izraēla, Polija un Šveice. Igaunijā pakts tika pieņemts, taču pirms tam gandrīz noveda pie valdības demisijas. Paktu atbalstījusi arī Lietuva, taču arī tur pret to iebilda konservatori valsts Seimā.

38
Pēc temata
ES valstu iekšlietu ministri nolēmuši kopīgi pretoties masveida migrācijai
Nelegālās migrācijas apkarošanai ES pārstās pārdot Lībijai laivas
Politologs: tagad migrācijas krīze sākusies arī ASV
Eiropas Savienībai draud masveida migrācijas "bumba"
Spuldze, foto no arhīva

Zviedrijā parādījies "sapņu darbs" ar atalgojumu 2300 dolāri mēnesī

8
(atjaunots 15:12 06.06.2020)
Zviedrijā tiek meklēts darbinieks, kura pienākums būs ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā.

RĪGA, 6. jūnijs - Sputnik. Zviedrijā parādījusies vakance, kuras ietvaros darbinieka pienākums būs tikai ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā darba dienas sākumā un beigās, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Sveriges Radio.

Projekts ieguvis nosaukumu "Mūžīgais amats". Saskaņā ar projekta autoru, mākslinieku Simona Goldinga un Jakoba Sennebjū vārdiem, viņi ir gatavi maksāt fiksētu algu 2,3 tūkstošu dolāru apmērā. Darbinieks jebkurā brīdī varēs pamest šo vietu, taču viņš var palikt amatā līdz dzīves beigām. Projekta plānotais termiņš – 120 gadi.

Stacijas būvdarbi tiks pabeigti tikai 2026. gadā. Tomēr jau tagad vakantajai vietai pieteikušies 175 interesenti ne tikai no Zviedrijas, bet arī no ASV, Taivānas un Filipīnām. Mākslinieki atzīmēja, ka darbiniekam nāksies dzīvot Gēteborgā, tomēr viņi ir gatavi izskatīt jautājumu par izraudzītā kandidāta pārvākšanos uz šo pilsētu.

Saskaņā ar autoru ieceri, mākslas eksperimenta mērķis ir piesaistīt uzmanību sabiedrībā augošajai nevienlīdzībai.

8
Pēc temata
Pārvākties uz Londonu un iekārtoties darbā. Vai ir to vērts?
Zombiju apokalipse, jeb sapņu darbs
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem. Foto no arhīva

Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV

15
(atjaunots 12:57 06.06.2020)
ASV darbības "Ziemeļu straumes 2" jautājumā pārkāpj ES suverenitāti. Ja Vašingtonas spiediens turpināsies, Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Vācija var noteikt soda nodevas gāzei no ASV, ja Vašingtona turpinās spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2", sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts.

"Ja tas (ASV rīcība projekta aspektā – red.) beidzot netiks pārtraukts, mums būs jāapdomā nopietni pasākumi, lai sevi aizsargātu. Piemēram, iespējamas soda nodevas ASV dabasgāzei," teica politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ASV rīcību pret "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar uztvert kā draudzīgu aktu, tā apdraud Vācijas un Eiropas Savienības suverenitāti.

Iepriekš ASV Senātā tika iesniegts likumprojekts par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas izstrādāts ar mērķi "precizēt un paplašināt" esošos ierobežojošos pasākumus. Likumprojektu atbalstījuši pieci senatori no abām partijām, ieskaitot ietekmīgo Teksasas pārstāvi Tedu Krūzu.

"Partijas un abas Kongresa palātas ir vienisprātis - "Ziemeļu straume 2" nopietni kaitē Amerikas nacionālajai drošībai un to nedrīkst pabeigt," sakarā ar likumprojekta iesniegšanu skaidroja Teds Krūzs. Pēc viņa vārdiem, "jaunais likumprojekts skaidri un galīgi izskaidros, ka tie, kas jebkādā veidā saistīti ar gāzesvada būvdarbiem, nekavējoties saņems ASV sankcijas."

Cita starpā dokuments paredz iespēju ieviest sankcijas pret kompānijām, kas sniedz pie cauruļvada strādājošo kuģu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumus. Tāpat paredzēta iespēja ieviest sankcijas pret tiem, kas sniedz izmēģinājumu, inspekciju vai sertifikācijas pakalpojumus cauruļvada būvdarbu dalībniekiem. "Nord Stream 2 AG" oficiālais pārstāvis Jenss Millers paziņoja, ka kompānija vērtē ASV likumprojekta iespējamās sekas.

"Rietumeiropas enerģētikas kompānijas no Austrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes investējušas projektā gandrīz pa 1 miljardam eiro katra. Projekta pabeigšanā ieinteresētas vēl vairāk nekā 1000 kompānijas no 25 valstīm. Centieni likt šķēršļus šim svarīgajam projektam demonstrē, ka nepārprotami tiek ignorētas Eiropas individuālo un rūpniecisko patērētāju intereses, kuri būs spiesti maksāt par gāzi miljardiem eiro vairāk, ja gāzesvads netiks uzbūvēts, kā arī noniecina Eiropas Savienības tiesības pašai lemt par savu enerģētisko nākotni," piezīmēja Millers.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

15
Tagi:
gāze, ASV, Vācija
Pēc temata
Mazināja riskus: kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumi 2", nomainījis īpašnieku
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
"Gazprom" cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Cherskiy" jau atrodas Vācijā
Miljards dolāru apmaiņā pret "Ziemeļu straumes 2" apturēšanu: ASV spēlē uz visu banku
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"