Gāzesvada Ziemeļu Straume 2 cauruļu likšana

Ko zaudēs Eiropa, ja atteiksies no "Ziemeļu straumes 2"

50
(atjaunots 21:38 17.12.2018)
"Ziemeļu straumes 2" priekšrocības Eiropai ir grūti novērtējamas, bet hipotētiskā atteikšanās no gāzesvada izbūves var nopietni kaitēt visai Eiropas enerģētikas nozarei.

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Nesen ASV Pārstāvju palāta pieņēma rezolūciju par pretošanos "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem, pēc tās līdzīgu dokumentu apstiprināja Eiropas Parlaments. Pie tam novembra beigās Baltijas jūras dibenā bija izbūvēta jau ceturtā daļa cauruļvada. Par to, vai Eiropa varētu atteikties no jaunā gāzes maršruta un kādus zaudējumus cietīs, ja projekts patiešām tiks slēgts, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Ļesnihs.

Suns rej, karavāna iet

Jāpiebilst, ka abas rezolūcijas ir deklaratīvas, tām nav juridiska spēka. Eksperti uzskata, ka izskanēs tikai skaļi politiski paziņojumi – eiropiešiem jārada vismaz "Krievijas draudu" apkarošanas ilūzija.

"Amerikas spiediens ir jūtams, un kāds Eiropā var uzklausīt balsi no Vašingtonas, nevēloties pasliktināt attiecības. Taču tas viss bija prognozēts un sagaidāms," – intervijā RT pastāstīja Eiropas informācijas centra direktors Nikolajs Toporņins.

ASV interese par "Ziemeļu straumes" apturēšanu ir saprotama. Valsts cer tuvākajā laikā kļūt par līderi sašķidrinātās dabasgāzes piegādes apjomu ziņā, taču Vašingtona vienkārši nespēj izturēt cenu konkurenci ar "Gazprom".

"Tūkstoš kubikmetru gāzes nosūtīšana no Krievijas uz Eiropu izmaksā 120-130 dolārus, no ASV – aptuveni 175 dolārus. Tas ir, "Gazprom" vienmēr varēs aizstāvēt savu tirgus daļu," – RIA Novosti pastāstīja reitingu aģentūras Fitch dabas resursu un izejvielu grupas direktors Dmitrijs Marinčenko.

Vienlaikus savas pozīcijas saglabā Eiropas valstis, kas vēlas gūt ekonomisko labumu no projekta. Piemēram, Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas padomnieks Karijs Klemms intervijā RIA Novosti apstiprināja, ka Somijas valdība izsniegusi visas atļaujas gāzesvada izbūvei valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un situācija nav mainījusies.

Līdzīgu viedokli pauž arī Vācija. Pēc incidenta ar Ukrainas JKS kuģiem Melnajā jūrā kādas lielas EP frakcijas līderis Manfrēds Vēbers aicinaja Eiropas valstis atteikties no "Ziemeļu straumes 2", taču Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāja Annegrēta Krampa-Karenbauere paziņoja, ka tas ir "pārāk radikāls pasākums".

Parēķināsim

"Ziemeļu straumes 2" priekšrocības Eiropai ir grūti novērtējamas, bet hipotētiskā atteikšanās no gāzesvada izbūves var nopietni kaitēt visai Eiropas enerģētikas nozarei.

Pirmos un acīmredzamos zaudējumus cietīs naftas un gāzes kompānijas, kas ieguldījušas naudu gāzesvada būvdarbos. Līdz ar Krievijas "Gazprom" gāzesvadā līdzekļus investējusi Engie (Francija), Royal Dutch Shell (Lielbritānija un Holande) Uniper un Wintershall (Vācija), kā arī OMV (Austrija). Visas kompānijas ieguldījušas pa 950 milj. eiro, kopā — 4,75 miljardus.

Pametot projektu, kompānijām nāksies samaksāt "Gazprom" līgumsodu, kas tamlīdzīgos kontraktos var sasniegt 100%. Tātad – vēl 4,75 miljardi eiro, jo Krievijas kompānijas investīcijas gāzesvada būvdarbos sastāda pusi tā vērtības. Taču tie ir tikai īstermiņa zaudējumi, vēl nāksies aprēķināt ilgtermiņa kaitējumu.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka zilās degvielas patēriņš Eiropā līdz 2023. gadam saruks par 11 miljardiem kubikmetru, pieprasījums tomēr būs visai liels – eksperti to vērtē aptuveni 537,2 miljardu kubikmetru apjomā.

Dabasgāzes ieguve Eiropā līdz šim laikam samazināsies par 44 miljardiem kubikmetru, tātad degvielas imports pieaugs, un Briselei nāksies kompensēt to, kam bija jāienāk pa Baltijas maršrutu.

"Ziemeļu straumes 2" projektētā jauda – 55 miljardi kubikmetru gadā. Bez jauniem gāzesvadiem vienīgā iespēja Eiropai saņemt šo apjomu – iepirkt SDG, kuras cena bieži mainās.

Novembrī Henry Hub (ASV) dabasgāzi pārdeva par 145,61 dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Tālāk – par viņa transportēšanu līdz sašķidrināšanai bija jāsamaksā 15% gāzes cenas, tas ir, jau pirms sašķidrināšanas 1000 kubikmetri maksāja 167,45 dolārus. Sašķidrināšanas pakalpojumi rūpnīcā Sabine Pass izmaksās 90 dolārus par 1000 kubikmetriem, tātad cena pieaugs līdz 257 dolāriem.

Pēc tam jāapmaksā frakts gāzes nogādei uz Eiropu, vēl apmēram 40 dolāri par 1000 kubikmetriem. Galu galā SDG cena ES tuvosies jau trim simtiem dolāru.

2018. gadā Krievijas gāze Eiropai vidēji izmaksāja 230 dolārus par to pašu apjomu. Tas nozīmē, ka cauruļvadu gāzes piegādes pa "Ziemeļu straumi — 2" gadā Briselei izmaksās 12,6 miljardus dolāru.

Šis pats apjoms SDG no ASV par oktobra cenām izmaksās 16,3 miljardus. Tas nozīmē, ka atsakoties no "Ziemeļu straumes 2", ES zaudēs aptuveni 3,7 miljardus dolāru, turklāt tikai gadījumā, ja SDG cenu līmenis saglabāsies. Jāpiebilst, ka laika posmā no 2015. gada novembra līdz šī gada novembrim SDG cenas Savienotajās Valstīs ir dubultojušās.

50
Temats:
Ziemeļu straume 2 (216)
Pēc temata
Ar Krieviju tirgosimies, taču bez "Ziemeļu straumes 2": Latvija brīdina EP
Somijas ministrija: Helsinku pozīcija attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2" nav mainījusies
Eiroparlaments pieņēma rezolūciju ar aicinājumu atcelt "Ziemeļu straumi 2"
Krievijas reakcija uz rezolūciju par "Ziemeļu straumes 2" atcelšanu
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

16
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

16
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

19
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

19
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

0
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams