Eiropas Savienības valstu samits Briselē

Būt vai nebūt: ES līderus samulsinājis jautājums par eirozonas budžetu

29
(atjaunots 13:18 16.12.2018)
Lielbritānijas izstāšanās, kas aptumšojusi Eiropas Savienības vienotību, liek ES valstu līderiem nervozēt, diskutējot par tādiem globālajiem jautājumiem, kas tieši skar Eiropas nākotni, kā eirozonas budžets.

RĪGA, 16. decembris — Sputnik. Eiropas Savienības valstu vadītāju samits Briselē kļuvis par kārtējo pārbaudi slavenajai Eiropas vienotībai. Par galvenajiem jautājumiem dienas kārtībā kļuva pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšana, gaidāmais Brexit un eirozonas budžeta projekts.

Ar abiem pirmajiem jautājumiem samita dalībnieki ātri tika skaidrībā, taču lēmums par pēdējo punktu tika pieņemts tikai samita otrās dienas vakarā, stāsta Sputnik Igaunija.

Tomēr būs

Pēc ES valstu vadītāju samita Briselē Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka pēc "pretrunīgajām pārrunām" samita dalībnieki tomēr panākuši vienprātību eirozonas budžeta projekta jautājumā.

"Mums ir vienošanās par eirozonas budžeta projektu", - Merkeles teikto citēja ziņu aģentūra AFP.

Vācijas kanclere piebilda, ka eirozonas budžetu var pielietot arī valstis, kas atrodas ceļā uz eiro ieviešanu.

Iepriekš vēstīts, ka ES valstu un valdību vadītāji apstiprinājuši vēlmi panākt vienošanos par ES nākamo ilgtermiņa budžetu līdz 2019. gada rudenim. Apspriedē par ES ilgtermiņa budžetu Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādīja, ka ES nākotne ir pašu dalībvalstu rokās un budžetam jāveicina tās stiprināšanās.

"Nākamajam budžetam vēl vairāk jāatbalsta Eiropa, vienotāka un stiprāka. Mums vajadzīgs budžets, kurā uzmanība pievērsta ražošanai, konkurētspējai un investīcijām satiksmē. Nedrīkstam samazināt zinātnes, inovāciju un jauniešu sfēras finansējumu," – politiķis atzīmēja arī digitālās attīstības atbalsta nozīmi.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko un  Eiroparlamenta Eiro, finanšu stabilitātes un sociālā dialoga viceprezidents Valdis Dombrovskis
Пресс-служба президента Украины

Ratass uzsvēra, ka ES budžetam ir jārisina migrācijas, aizsardzības, klimata pārmaiņu, iekšējās un ārējās drošības, ES ārējo robežu apsardzes, kā arī reģiona stabilitātes problēmas. Politiķis uzskata, ka ES jāturpina atbalsts projektiem transporta un enerģētisko tīklu infrastruktūras jomā.

"Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nepieciešama ātra un perspektīva satiksme ar pārējo Eiropu, kas palīdzēs mums labāk integrēties vienotajā tirgū. To pašu nozīmē arī pārrobežu saslēgumu izveide," – Ratass norādīja, cik vēlams būtu lielāks finansiālais atbalsts Rail Baltica īstenošanai.

Brexit teju nav izjaucis eirozonas budžetu

Pēc Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites domām, nenoteiktība Brexit noteikumu jautājumā neļauj savienības locekļiem sākt pārrunas par budžetu 2021.-2027. gg. kas patlaban atceltas līdz 2019. gada rudenim.

"Kamēr angļu politiķi nenoslēgs nacionālo, starppartiju vai starpfrakciju vienošanos – nav svarīgi kā to nosaukt, - kamēr nebūs kopējas vienošanās par to, ko viņi domā ar Berexit un ko vēlas, līdz tam brīdim mēs noteikti zaudējam laiku, taču galvenais ir tas, ka Eiropa kļūst par šī politiskā haosa ķīlnieci," – viņa teica.

Grībauskaite paziņoja, ka ES valstu līderi bija spiesti izlemt, ka pārrunas par finansiālo perspektīvu sāksies nevis 2019. gada sākumā, lai būtu iespējams vienoties laikus, bet gan rudenī. Lietuvas prezidente norādīja, ka Lielbritānijas premjerministre ierodas uz pārrunām "bez saprotama mandāta", tāpēc visas tikšanās nesniedz nekādu rezultātu.

29
Pēc temata
Eirokomisārs brīdinājis par ES dotāciju samazināšanos
Ļoti svarīgs projekts, kam pietrūkst naudas: kas notiks ar Rail Baltica pēc 2020. gada
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

13
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
13
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Swedbank

Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu

0
(atjaunots 12:56 04.07.2020)
Noziedznieki, kuri uzdodoties par Swedbank apzog cilvēkus, ir sasnieguši tādu pilnību, ka pat izmanto orģinālo bankas telefona numuru, lai piemānītu klientus.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Ludzas policijas iecirknī ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar krāpšanās faktu, vēsta Rus.lsm.lv.

Krāpnieki zvana Swedbank klientiem un stādās priekšā kā bankas darbinieki. Klientu vārdus un uzvārdus, kā arī personas kodus viņi zina. Turklāt viņi zvana no orģinālā Swedbank numura.

Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Kračus pastāstīja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad numurs nebija noteikts. Taču lielākoties viltojumi ir bijuši tik naturāli, ka cilvēki nav spējuši tos atšķirt no oriģināla.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Swedbank klientiem zvanīja, lūdza pieslēgties ar Smart-ID palīdzību. Teica, ka viņiem esot problēmas ar kontiem. Pēc kā nauda no tiem pašiem kontiem vienkārši pazuda.

Valsts policijā atgādina, ka bankas darbinieki nekad nelūgs nosaukt jūsu personas datus. Nevajag tos sniegt arī aizdomīgiem zvanītājiem.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, krāpnieki zvanījuši no zvanu centriem, kuri atrodas Ukrainā. Policija veic izmeklēšanu. Taču tā var turpināties visnotaļ ilgi, jo noziedznieki strādā ārzemēs.

Savukārt Swedbank pastāstīja, kā krāpnieki vispār spējuši iegūt klientu numurus. Tur paskaidroja, ka bankas pieslēgšanos izmanto mijiedarbībā ar citiem servisiem. Tā ir "Latvijas Gāze", mobilo sakaru operatori, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VID. Un kaut kādi dati var "aizplūst".

Turklāt pastāv daudz dažādu vīrusu programmu, kuras iegūst klientu datus. Un arī pašu klientu neuzmanība mēdz novest pie datu noplūdēm.

0
Tagi:
krāpnieki, nauda, Swedbank
Pēc temata
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Valsts policija brīdina: apgrozījumā parādījusies viltota nauda
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku