Baltijas flotes mazā pretzemūdeņu kuģa Kabardino Balkarija reaktīvā iekārta

Kurš kuru: ASV raksta NATO un Krievijas kara scenāriju Baltijas teritorijā

255
(atjaunots 15:36 15.12.2018)
Konvencionālais karš NATO un Krievijas starpā var likt sadurties karojošo pušu bumbvedējiem, aviācijas bāzes kuģiem un zemūdenēm pie Eiropas ziemeļu robežām, uzskata ASV militārā žurnāla National Interest eksperti.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Iespējamais karš ar Krieviju uztrauc amerikāņu ekspertus jau kopš Otrā pasaules kara laikiem. Kodolieroču parādīšanās visus scenārijus noveda pie viena gala – civilizācijas iznīcināšanas abos kontinentos.

Šī iemesla dēļ militārais analītiķis Deivids Eikss no izdevuma National Interest izslēdza no sava NATO un Krievijas kara modeļa kodolieročus, bet pašu karadarbību par pārnesa uz "zemes pažobeli", tālāk no ASV – uz Baltijas valstīm. Pēc viņa domām, tur atrodas "NATO nedrošākās teritorijas" – Igaunija, Latvija un Lietuva, vēsta portāls Sputnik Igaunija.

Krievi sāk un... uzvar pirmajā partijā

Ja Krievija sāktu karadarbību pret NATO, raksta izdevums, tā ieņemtu vispirms trīs Baltijas valstis jau pirms alianses pilnvērtīgu papildspēku ierašanās. Šis solis Krievijai tūlīt dotu "vienu punktu" priekšrocību.

Tālāk, uzskata Eikss, Krievijas spēki centīsies savaldīt NATO vienības, kā arī nepieciešamības gadījumā atbildēs uz bloka uzbrukumiem. Pēc viņa domām, šajā kampaņas posmā izšķiroša nozīme būs KF Ziemeļu flotei.

Krievijas GKS bumbvedēji pacelsies gaisā no Ziemeļu polārā loka, lai ar raķetēm apšaudītu NATO aizmugures zonu. Savukārt Kolas pussalā dislocētās ballistiskās un spārnotās raķetes apšaudīs alianses "jutīgās" vietas Norvēģijā.

Uz ko cer NATO

Kampaņas otrais posms, pēc National Interest domām, izvērsīsies jūrā, kur NATO it kā esot neapstrīdama priekšrocība salīdzinājumā ar Krieviju. "Krievija ir vāji aizsargāta no pilnībā mobilizētās jūras lielvalsts NATO," – vēsta Eikss.

Islandē, Lielbritānijā un Norvēģijā, kā arī šo valstu rajonā dislocētie NATO JKS pievērsīsies jūras ceļu nodrošināšanai, lai karaspēki, tehnika un munīcija varētu droši šķērsot Atlantiju no Ziemeļamerikas. No 60. gadiem līdz 80. gadu beigām NATO organizēja ikgadējas mācības Reforger, lai pilnveidotu spēku masveida pārsviešanu no Amerikas uz Eiropu.

Karaliskajai flotei jāuzņemas Atlantijas konvoju aizsardzība. Britu flotei jāstājas daudznacionālās grupas priekšgalā, kas būs dislocēta uz viena no tā jaunajiem "Karaliene Elizabete" klases aviācijas bāzes kuģiem.

Šajā laikā citi NATO spēki pievērsīsies Krievijas jūras kara bāzēm, raķešu starta iekārtām un aerodromiem. Nav nekāds brīnums, ka aukstā kara gados amerikāņu flote regulāri īstenoja operācijas ar vairākiem aviācijas bāzes kuģiem ziemeļu jūrās.

Cīņa par "Ziemeļjūras valstību"

ASV JKS lēmums atjaunot Otro floti, reģionālos spēkus Ziemeļatlantijā, pēc raksta autora domām, liecina, ka Pentagons nopietni vērtē gatavošanos potenciālajam karam ar Krieviju. ASV Otrā flote tika likvidēta 2011. gadā ekonomisku apsvērumu dēļ.

Krievija, pēc amerikāņu domām, ar mūsdienu zemūdeņu palīdzību apdraudēs NATO sakaru līnijas jūrā. Tā spēj uzbrukt aliansei ar konvencionālā stratēģiskā bruņojuma augošo arsenālu, piemēram, spārnotajām raķetēm "Kalibr"un X-101, kā arī turpina paplašināt objektus Arktikā. "Ziemeļjūras valstībai būs izšķirošā nozīme tādā kampaņā no Maskavas puses," – raksta Eikss.

Galu galā raksta autors secināja: lai uzvarētu Krieviju karā, patlaban NATO nepieciešams attīstīt stratēģiju jūrā.

255
Temats:
NATO austrumu flangā (203)
Pēc temata
Iesaistījuši Norvēģiju un ar spērieniem mudina Ukrainu: ASV militāri politiskā paranoja
Ja rīt sākas karš: Aizsardzības ministrija izstrādājusi rīcības plānu
Baltija kā vājā vieta: ASV ir šausmās no NATO austrumu flanga
Eksperimenti ar cūkām: Baltijā Pentagons pēta bioloģiskā kara stratēģiju
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

7
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

7
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

42
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

42
Tagi:
Eiropas Parlaments
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu

0
(atjaunots 08:16 05.07.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki tika izsaukti pie valsts austrumu robežām Covid-19 pandēmijas straujas izplatības periodā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka valsts Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aiziet no austrumu robežas, vēsta Bb.lv.

NBS, kuri bija aicināti atbalstīt Valsts robežsardzi Covid-19 pandēmijas radītās asās krīzes periodā, pametīs dienestu pēc 9. jūlija.

Pabriks uzsvēra, ka situācija patlaban nav tik sarežģīta, tāpēc karavīri pie robežām nav vajadzīgi.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi atradās pie Latvija un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežam no 30. marta. Viņi palīdzēja robežsargiem pildīt patruļu dienestu.

Patrulēšanā piedalījās aptuveni 60 kareivji un zemessargi ar ne vairāk kā 15 transporta līdzekļiem.

Pabriks atzīmēja, ka tālākās darbības robežsargu atbalstam ar NBS spēkiem tiks izvērtētas, ņemot vērā risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas režīma noslēguma.

Pēdējās diennakts laikā Krievijā fiksēti 6632 inficēšanās gadījumi, Baltkrievijā – 273 jauni koronavīrusa gadījumi.

Latvijā pēdējā diennaktī fiksēts tikai viens jauns infekcijas gadījums. Pandēmijas periodā konstatēti 1123 slimības gadījumi.

No 10. jūnija valstī atcelts ārtkārtējās situācijas režīms un stingrie ierobežojumi.

0
Tagi:
NBS, Latvija, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
NBS apkopo statistiku par latviešiem, kas iestājas armijā pēc dzīves ārzemēs