Ukrainas prezidents Petro Porošenko un  Eiroparlamenta Eiro, finanšu stabilitātes un sociālā dialoga viceprezidents Valdis Dombrovskis

Dombrovskis apsolīja Porošenko Eiropas Savienības finanšu palīdzību

13
(atjaunots 17:16 14.12.2018)
Valdis Dombrovskis atgādināja, ka iepriekš decembrī Eiropas Savienība jau pārskaitījusi Ukrainai pirmo makrofinanšu palīdzības pārvedumu 500 miljonu eiro apmērā.

RĪGA, 14. decembris – Sputnik. Eiroparlamenta Eiro, finanšu stabilitātes un sociālā dialoga viceprezidents Valdis Dombrovskis tikās Briselē ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un apstiprināja, ka Eiropadome piešķirs 4 miljonus eiro humanitārās palīdzības sniegšanai Donbasam.

​"Laba tikšanās ar prezidentu Porošenko – ES makrofinanšu palīdzība Ukrainai. Mēs vēlamies, lai Ukraina gūtu panākumus, neskatoties uz visām grūtībām un šķēršļiem. ES turpinās atbalstīt Ukrainu," uzrakstīja Dombrovskis savā Twitter mikroblogā.

Ukrainas līderis pateicās Dombrovskim par lēmumu par kārtējā pārveduma piešķiršanu.

​"Ļaujiet man izteikt pateicību Valdim Dombrovskim par iespēju veikt kārtējo pārvedumu no Eiropas Savienības makrofinanšu palīdzības paketes Ukrainai," uzrakstīja Porošenko Twitter.

Preses konferencē ar Porošenko Dombrovskis atgādināja, ka iepriekš decembrī Eiropas Savienība jau pārskaitījusi Ukrainai pirmo makrofinanšu palīdzības pārvedumu 500 miljonu eiro apmērā. Tā ir puse no šāda atbalsta jaunās paketes apjoma.

Reformu implementācija Ukrainas enerģētikas nozarē ir viens no otrā Eiropas Savienības makrofinanšu palīdzības paketes pārveduma piešķiršanas nosacījumiem valstij, piebilda Valdis Dombrovskis.

"Tas, ka mēs piešķīrām pirmo pārvedumu, nozīmē, ka pārveduma nosacījumi tika izpildīti. Esmu jau atzīmējis dažus reformu virzienus, uz kuriem mēs koncentrējāmies šī pirmā pārveduma sniegšanai. Tie bija korupcijas apkarošana... valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldes uzlabošana, valsts finanšu vadības uzlabošana. Tagad mēs īsi apspriedām reformu saistības attiecībā uz otro pārvedumu, kuras arī skar sektoru reformas, piemēram, enerģētikas nozarē," citē Dombrovska vārdus RIA Novosti.

Priekš kam Porošenko atbrauca uz Briseli

Pats Porošenko paziņoja, ka viņa pārrunas Briselē ar ES pārstāvjiem bija saistītas tostarp arī ar Eiropas Savienības jautājuma izskatīšanu par sankciju pagarināšanu pret Krieviju vēl uz pusgadu.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzstājas Augstākā radā
Пресс-служба президента Украины

ES iepriekš saistīja sankciju pagarināšanas jautājumu pret Krieviju ar Minskas vienošanās izpildīšanas gaitu, un katru pusgadu Eiropas Savienība uzklausa Francijas un VFR ziņojumu pirms politiskā lēmuma pieņemšanas par ierobežojošo pasākumu pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Jūlija sākumā ES Padome noformēja lēmumu par ekonomisko sankciju pagarināšanu attiecībā pret Krieviju vēl uz pusgadu līdz 2019. gada 31. janvārim.

ES valstu līderi Briseles samitā 13. decembrī apstiprināja politisko lēmumu par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kuru termiņš beidzas 31. janvārī, vēl uz pusgadu "nulles progresa" dēļ Minskas vienošanās implementācijā.

Tāpat Porošenko paziņoja, ka, ja Krievija neatbrīvos par Krievijas robežas pārkāpšanu aizturētos ukraiņu jūrniekus, tad Kijevai "ir garš iespēju saraksts, kuras ir starptautiskajām sabiedrībām, tostarp NATO un ES, un kuras šobrīd sāk apspriest".

"Piemēram, atļaujas apturēšana Krievijas kuģiem iebraukt ES vai ASV ostās," precizēja viņš.

Incidents Kerčas šaurumā
Пресс-служба пограничного управления ФСБ РФ по Республике Крым

Iepriekš ES valstis saskaņoja savstarpēju paziņojumu sakarā ar notikumiem Kerčas šaurumā, kurā uzsvars tika likts uz eskalācijas mazināšanas nepieciešamības reģionā. Informācijas avoti ES struktūrās paziņoja, ka konsensa jaunu sankciju ieviešanas jautājumā nav, prioritāte dotajā posmā ir tam, lai veicinātu konflikta situācijas risinājuma meklējumus un praktiskās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Kārtējais spriedzes vilnis Krievijas un Ukrainas attiecībās iesākās tad, kad trīs Ukrainas JKS kuģi 25. novembrī pārkāpa Krievijas robežu, ienāca īslaicīgi slēgtā Krievijas teritoriālās jūras akvatorijā un sāka virzīties no Melnās jūras Kerčas šauruma virzienā. Viņi bīstami manevrēja, nepakļāvās likumīgām Krievijas varasiestāžu prasībām. Kuģi ar 22 jūrniekiem un diviem UDD darbiniekiem tika aizturēti, trīs no tiem tika ievainoti, viņi ir nogādāti slimnīcā un saņem medicīnisko palīdzību, viņu dzīvībai nekas nedraud. Attiecībā pret aizturētajiem uzsākta krimināllieta par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosauca incidentu Kerčas šaurumā par iepriekš sagatavotu provokāciju, norādot, ka Ukrainas kuģu ekipāžu locekļu vidū, kuri pārkāpa Krievijas robežu, bija divi Ukrainas Drošības dienesta darbinieki, kuri faktiski arī vadīja šo specoperāciju. Turklāt Krievijas līderis norādīja, ka Krievijas FDD robežsargi veica savu valsts robežas aizsargāšanas tiešos pienākumus. Pēc viņa sacītā, provokācija Melnajā jūrā ir saistīta ar Ukrainas prezidenta zemo reitingu priekšvēlēšanu periodā.

13
Pēc temata
Porošenko prieks nav 9 miljardu gadā vērts: Puškovs nosauca Merkeles kļūdas
Vējonis, Kučinskis, Rinkēvičs un Porošenko vēlas, lai Latvija nekad neizzūd
Vējonis saņēma ordeni no Porošenko un devies uz Donbasu
Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Čeriševa

Eiropas viedokli Sputnik Igaunija jautājumā Čeriševa uzskata par noziedzīgu klusēšanu

11
(atjaunots 15:52 08.07.2020)
Igaunijas varasiestādes joprojām ierobežo aģentūras Sputnik Igaunija darbību, pārkāpjot vārda brīvības principus. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja starptautiskajā konferencē "Pasaule mediju acīm 2020. gadā".

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Pasākumā piedalījās Sputnik redakciju pārstāvji no Amerikas un Eiropas. Konferencē uzstājās arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, neatkarīgā amerikāņu žurnāliste Eva Bartleta un rakstnieks Gijs Metāns no Šveices.

Par viena no aktuālākajām diskusiju tēmām kļuva sistemātiskais spiediens pret Sputnik pārstāvniecībām Baltijas valstīs. Jeļena Čeriševa pastāstīja, ka Sputnik Igaunija spilgti apliecina, kā Baltijas reģionā cīnās ar citādi domājošajiem.

"Esam izjutuši gan administratīvo spiedienu, gan ekonomisko blokādi, gan politisko cenzūru un, visbeidzot, kriminālvajāšanas draudus, - Čeriševa pastāstīja. – Tikai igauņu policisti var atļauties brīvi interpretēt Eiropas sankcijas, attiecinot ES individuālās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."

Piemēram, Jeļena Čeriševa atgādināja, ka jau kopš 2020. gada 1. janvāra Sputnik Igaunija vietne darbojas ārkārtas režīmā. Aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Čeriševa norādīja, ka viņu biedē Eiropas pozīcija jautājumā par Sputnik Igaunija. "Brisele klusē, un tā ir noziedzīga klusēšana, - teica žurnāliste. – Patiesībā tā dod vaļu citām valstīm, kas sāk pētīt Igaunijas pieredzi Sputnik slēgšanas jomā."

Aģentūras redakcijai izdevās panākt tikai vienu – iesaldēt nodokļu maksājumus. "Tas ir, mēs joprojām maksājam nodokļus Igaunijas valstij, - precizēja Jeļena Čeriševa. – Pie tam Nodokļu departaments pilnībā slēdzis mūsu kompānijai piekļuvi elektroniskajai videi. Es ceru, ka starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" atradīs izeju, jo ir vitāli nepieciešams pašreiz teikt patiesību vietējās valodās."

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans uzskata: Eiropas struktūru reakcija pēc izdevuma bloķēšanas liecina, ka Baltijas valstīs vārda brīvības nav. "Rietumos par Sputnik Igaunija izskanējušas vien nenozīmīgas balsis, ka tas ir nepieļaujami, - teica Gasparjans. – Tomēr es neredzu plašas akcijas par to."

Eksperts uzskata, ka Eiropas organizācijas nevēlas iejaukties tikai tāpēc, ka runa ir par Krievijas mediju.

"Sputnik vajāšana vairākās valstīs kļuvusi par formalitāti. Varbūt mēs nepareizi izprotam vārda brīvību? Varbūt šis termins ir jāpapildina: vārda brīvība ir jebkādas mūsu teiktas patiesības relatīva ignorēšana?" Gasparjans vaicāja savas runas noslēgumā.

Politologa teikto apstiprina fakts, ka Sputnik redakcija Francijā vēl joprojām nav akreditēta prezidenta administrācijā un nevar apmeklēt Elizejas pili. Par to informēja aģentūras pārstāve Marja Ļipatova.

"Taču pie tam jāatzīmē, ka mēs pirmie no franču valodā runājošajiem medijiem ierunājāmies par koronavīrusu un turpinājām darbu, neskatoties uz pandēmiju, - paziņoja žurnāliste. – Sputnik korespondenta kadrus savām reportāžām pēc tam izmantoja Francijas vadošie nacionālie mediji."

Marja Ļipatova piebilda, ka Sputnik Francija regulāri pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu, lai arī aģentūra publicē Krievijas politiķu vārdus, tulkotus franču valodā. Tomēr aģentūras auditorija pieaug. "Vēl vairāk, mēs izpelnāmies kolēģu uzticību, kuri citē Sputnik Francija," piebilda Ļipatova.

Konference "Pasaule mediju acīm 2020. gadā" veltīta žurnālistikas pašreizējā stāvokļa analīzei Krievijā un pasaulē. Pasākums notika 7. jūlijā Starptautiskajā multivides preses centrā "Rossija segodņa" tiešsaistes formātā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju.

11
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik Igaunija, Sputnik
Pēc temata
Skolēniem Francijā piedāvā "kritiski novērtēt" Sputnik materiālus
EDSO nosauca situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs un Francijā par nepieņemamu
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Simoņana atbild uz Makrona ieteikumu franču medijiem nesadarboties ar Sputnik
Laboratorijā. Foto no arhīva

Virusoloģe novērtēja buboņu mēra izplatības risku

13
(atjaunots 14:53 08.07.2020)
Dabiskie mēra perēkļi ir atrodami gandrīz visā pasaulē. Cilvēki var inficēties, kontaktējoties ar slimu dzīvnieku vai blusas koduma gadījumā, pastāstīja virusoloģe.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Buboņu mēra pāriešana no viena cilvēka pie otra ir iespējama tikai personīga kontakta laikā, turklāt ārpus susliku dzīves areāla robežām šī slimība izplatās ļoti reti, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Somova Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta Eksperimentālās virusoloģijas vadošā zinātniskā līdzstrādniece Gaļina Kompaņeca, komentējot ziņas par to, ka lopkopim Bajanas-Nūras pilsētā Iekšējā Mongolijā (Ķīna), kā arī diviem cilvēkiem Mongolijas rietumu daļā, reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku, diagnosticēts buboņu mēris.

"Dabiskie mēra perēkļi ir atrodami gandrīz visā pasaulē. Viens no perēkļiem Eirāzijā atrodams Ķīnas ziemeļos, tāpat arī Iekšējā Mongolija un pierobežas teritorija. Tā pārnēsātāji ir susliki. Mēra ierosinātājs starp viņiem tiek nodots gan tieša kontakta laikā, gan ar blusas kodumu. Cilvēki var inficēties, kontaktējoties ar slimu dzīvnieku vai blusas koduma gadījumā," pastāstīja virusoloģe.

Viņa piezīmēja, ka pēdējā gadījumā fiksēts kontakts ar slimu dzīvnieku – susliks noķerts un nodīrāts.

"Beigts vai dzīvs – tam nav nozīmes. Baktērijas dzīvo asinīs un izdalījumos pietiekami ilgi. Patogēns ir ļoti kontagiozs – lai inficētos, pietiek ar dažām mikroba šūnām, tāpēc mēris tiek uzskatīts par īpaši bīstamu infekciju. Tālākā buboņu mēra nodošana starp cilvēkiem iespējama tikai tiešā kontaktā ar slimnieku, vai jau smagākā slimības formā, piemēram, plaušu mēra gadījumā," teica speciāliste.

Viņa piebilda, ka ar buboņu mēri var saslimt mediķi, kuri strādā ar pacientu, taču, piemēram, slimnieka kaimiņi gaisa-pilienu ceļā neinficēties.

Virusoloģe paskaidroja, ka baktērija iekļūst asinīs caur ādas ievainojumu un nonāk līdz limfātiskajam mezglam – tas ir pirmais šķērslis patogēna ceļā. Limfātiskajā mezglā patogēns sāk vairoties, mezgls iekaist un palielinās – tas ir bubonis, tik liels, ka saskatāms zem ādas.

"Laba veselības stāvokļa gadījumā baktērijai  nevajadzētu nonākt tālāk, šajā līmenī infekcija lokalizējas. Taču, ja tā nokļūs tālāk asinīs, plaušās, var veidoties plaušu forma, un tas jau ir bīstami. Tā var izplatīties gaisa-pilienu ceļā," skaidroja Kompaņeca.

Viņa atzīmēja, ka lokāli buboņu mēra gadījumi laiku pa laikam tiek fiksēti Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un Ķīnā – cilvēki medī suslikus un lieto tos uzturā.

"Agrāk Vladivostokā risku radīja žurkas, kas var pārnēsāt mēra patogenu. Lielās ostas pilsētās tika veidotas pretmēra stacijas, jo žurkas kuģos varēja atnes mēri. Vladivostokā ir pretmēra stacija, tās darbinieki ķer žurkas un izmeklē – vai nav atrodams mēra ierosinātājs," pastāstīja Kompaņeca

Viņa uzsvēra, ka infekcijas dabiskajos perēkļos tā attīstās pati par sevi, neatkarīgi no cilvēka.

"Susliki skraida, slimo un, kamēr cilvēks ar tiem nesaskarsies, viņš nesaslims. Agrākajos gadsimtos, kad savvaļas grauzēji sastapās ar žurkām un tās ienesa infekciju pilsētā, bija uzliesmojumi, tostarp arī plaušu mēra uzliesmojumi. Taču pēc tam parādījās antibiotikas, un tagad mēs varam kontrolēt šo slimību – buboņu mēri tās ārstē. Tomēr pilnībā no tā atbrīvoties mēs nevaram," paskaidroja virusoloģe.

Viņa atgādināja, ka susliki nav migrējoša suga un nevar izplatīt slimību lielā teritorijā. Risks rodas gadījumā, ja susliki ir spiesti mainīt dzīves vietu kritisku apstākļu – plūdu vai zemestrīces dēļ. Taču parasti to areālu tik un tā ierobežos uztura bāze, klimats un citas sugas.

"Tāpat retumis gadās, ka tūristi mēģina ievest no ārzemēm eksotiskos dzīvniekus, nezinot, ka tie varētu būt pārnēsātāji. Tie ir atsevišķi gadījumi. Dabisko perēkļu teritorijām tuvējos rajonos, uz robežas ar Ķīnas ziemeļu rajoniem pastāvīgi rit kontrole, tur kontrolē mēri, dažkārt atrod dzīvniekus ar pozitīvu analīzi," noslēgumā piezīmēja speciāliste.

 

13
Tagi:
Ķīna, mēris
Pēc temata
Nekādu katastrofu, mēra, bada un nāvju: zinātniece grauj planētu parādes teorijas
Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām
Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā
Mežciema panorāma, foto no arhīva

Rīdzinieki izīrē dzīvokļus lauciniekiem un brauc prom uz ārzemēm

0
(atjaunots 09:51 09.07.2020)
Radio Baltkom klausītājs uzskata, ka no Latvijas galvaspilsētas aizbraukušo pilsētnieku vietā ierodas laucinieki, kuri beigās pārpildīs galvaspilsētu.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Radio Baltkom raidījumā "Vakara interaktīvs" Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas apspriešanas procesā piezvanījušais klausītājs pastāstīja, kā viņš redz šo situāciju.

Radioklausītājs padalījās savos novērojumos, un, pēc viņa sacītā, viņa mājas kāpņutelpā vien praktiski katrā dzīvoklī "kāds kaut kur ir aizbraucis".

Turklāt vairāki dzīvokļi tiek izīrēti. Radioklausītājs apgalvo, ka šie dzīvokļi tiek izīrēti Latvijas lauku iedzīvotājiem.

"Es domāju, ka Rīgas iedzīvotāju skaitu kompensē laucinieki," padalījās savā prognozē vīrietis.

Iepriekš tika ziņots, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu ir norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku, jeb 33,3% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājās. Pēc tam no 2017. līdz 2019. gadam tika atzīmēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. Un no 2019. gada Rīgā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji atkal sāka pamest pilsētu.

Turklāt, kā apgalvo speciālisti, Latvijā parādījusies nekustamā īpašuma iegādes tendence Rīgas apkaimē un ārpus Rīgas.

Latvijas iedzīvotāji pērk nekustamo īpašumu ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tādēļ izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamajām telpām, kuras pārveido darba kabinetos.

Lai gan, ja runā par darba algu, tad Rīgā tā ir augstāka, nekā citās Latvijas pilsētās, un ievērojami lielāka, nekā laukos.

Tai pašā laikā Latvijas iedzīvotājus ar prieku pieņem darbā citās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, fermeri Vācijā, Francijā, Anglijā apgalvo, ka viņi vienalga samaksās par ražas novākšanu vairāk, nekā Latvijā, tāpēc viņus neinteresē pūstošās zemenes pašmāju laukos.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji, Rīga
Pēc temata
Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās
Kompānija airBaltic atsāk lidojumus no Rīgas uz Londonu