Ziemeļu straume 2

Somijas ministrija: Helsinku pozīcija attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2" nav mainījusies

43
(atjaunots 16:42 14.12.2018)
Tikmēr "Ziemeļu straumes 2" partneri cer uz drīzu Dānijas atļaujas izsniegšanu gāzesvada celtniecībai, paziņoja vācu Wintershall.

RĪGA, 14. decembris – Sputnik. Somijas pozīcija, kura izsniegusi visas atļaujas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai, nav mainījusies, neraugoties uz Eiroparlamenta rezolūciju, kura aicina atcelt projekta īstenošanu, pastāstīja RIA Novosti Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas padomnieks Kari Klems.

Trešdien Eiroparlaments sesijas laikā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja atcelt projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot EP rezolūciju, paziņoja, ka ar ekonomiku šādām deklarācijām nav nekāda sakara, tā ir politika.

Somijas ministrijā norādīja, ka ir iepazinušies ar Eiroparlamenta rezolūciju, taču Somijas pozīcija nav mainījusies. "Somijas valdība 5. aprīlī deva piekrišanu gāzesvada Nord Stream 2 celtniecībai attiecībā uz posmu, kurš iet cauri valsts ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai. Šī situācija nav mainījusies," norādīja Klems.

Ministrijā atkārtoti paskaidroja, ka Somijas Valsts padomes pieņemtā lēmuma likumīgais pamatojums sastāv no Somijas Ekskluzīvās ekonomiskās zonas likuma un ANO Jūras likumu konvencijas nolikumiem. ANO Jūras likuma konvencija balstās uz katras valsts tiesību principa ielikt cauruļvadus un kabeļus valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, precizēja Somijas ministrijā.

"Valdības 5. aprīļa piekrišanā tostarp tika norādīts, ka "Ziemeļu straume 2" ir liela mēroga projekts, kurš skar energoapgādes starptautiskās problēmas, un šī iemesla dēļ tika izeikti daudzi komentāri dažādās ES dalībvalstīs," paskaidroja Klems.

Padomnieks atgādināja, ka Somija izsniegusi būvatļauju, tostarp orientējoties uz tirgus pieeju enerģētikas nozarē. "Valsts padome 5. aprīlī paziņoja, ka tā saprot enerģētikas un drošības problēmas, kuras bija saistītas ar projektu Eiropā un Baltijas reģionā, un norādīja, ka Somijai nav konkrētu nacionālo interešu, kuras varētu pieprasīt pretošanos vai, tieši pretēji, atbalsta sniegšanu kompānijas Nord Stream 2 AG komercdarbībai.

Pēc Valsts padomes domam, labākais enerģētiskās drošības veicināšanas veids ir uz tirgu orientēta pieeja, kura nozīmē, ka ES iekšējajam enerģētikas tirgum jāstrādā efektīvāk," noslēgumā pateica Somijas ministrijas padomnieks.

Tikmēr "Ziemeļu straumes 2" partneri cer uz drīzu Dānijas atļaujas izsniegšanu gāzesvada celtniecībai, teikts vācu kompānijas Wintershall valdes priekšsēdētāja Mario Merena rakstā, kuru publicējis dāņu ziņu portāls Altinget.

"Ziemeļu straume 2" ir projekts, kurš top pateicoties vairāk nekā 670 kompāniju pūliņiem no 25 valstīm, kuru vidū ir arī Dānija. Mēs ceram uz drīzu Dānijas lēmuma pieņemšanu par "Ziemeļu straumes 2" būvatļaujas izsniegšanu, kas ļaus garantēt gāzes nodrošināšanu Eiropai, kura tai ir nepieciešama," teikts rakstā.

Pēc viņa sacītā, projekta īstenošanas gadījumā alternatīvā maršrutā, kuri iet uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas, politiskajam faktoram nevajadzētu ietekmēt Dānijas lēmuma pieņemšanu par to, vai ir vērts atļaut Eiropai tik nozīmīgas infrastruktūras būvniecību.

"Alternatīvais maršruts atbilst visiem tehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem parametriem," noslēgumā sacīja viņš. Merens piebilda, ka šo faktu jau ir apstiprinājis dāņu konsultāciju uzņēmuma Ramboll pētījums, kā arī nesenās sabiedriskās apspriešanas, kuras Dānijas Enerģētiskās aģentūra nesen rīkojusi Bornholmas salā.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Pret projekta īstenošanu iestājas vairākas valstis, tostarp, Ukraina, jo pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, kā arī Polija, Latvija un Lietuva un ASV, kura cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi.

Savukārt Vācija, kurai ir lielākā ekonomika ES, paziņoja, ka atbalsta "Ziemeļu straumi 2". VFR ĀM vadītājs Haiko Māss iepriekš paziņoja, ka neviena valsts nebūs ieguvējos, ja vācu vai citas Eiropas kompānijas atteiksies no dalības šajā komercprojektā. VFR kanclere Angela Merkele vairākkārt norādījusi, ka Berlīne izskata projektu "Ziemeļu straume 2" kā komercprojektu, taču viņa saista tā īstenošanu ar Krievijas gāzes tranzīta saglabāšanu caur Ukrainu.

Būvdarbus plānots pabeigt 2019. gada beigās. Projekta izmaksas novērtētas 9,5 miljardu eiro apmērā. Vienīgais Nord Stream 2 AG akcionārs ir Gazprom. Taču projekts tiek īstenots kopā ar Eiropas partneriem – Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall, kuras apņēmušās kopā finansēt "Ziemeļu straumi 2" par 50%, jeb 950 miljonus eiro katra. Savukārt Gazprom sniegs otru līdzekļu daļu – 4,75 miljardus eiro.

43
Temats:
Ziemeļu straume 2 (201)
Pēc temata
Ar Krieviju tirgosimies, taču bez "Ziemeļu straumes 2": Latvija brīdina EP
Iespējamais Merkeles amata pēctecis neizslēdz Vācijas izstāšanos no "Ziemeļu straumes 2"
Ukrainā atraduši "labāko sankciju" pret Krieviju
ASV aicina "Ziemeļu straumes 2" dalībniekus pamest projektu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

3
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

3
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā