Marija Butina

Mediji paziņoja par Butinas piekrišanu atzīt sevi par daļēji vainīgu

40
(atjaunots 15:21 11.12.2018)
Viņas tēvs Valērijs Butins apgalvo, ka meita negrasās atzīt savu vainu Amerikas tiesā.

RĪGA, 11. decembris – Sputnik. Krievijas pilsone Marija Butina, kuru aizturēja ASV sakarā ar apsūdzību par ārzemju aģenta darbību, atzīst sevi par vainīgu dažos punktos, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz telekanālu ABC News.

Saskaņā ar telekanāla datiem, vienošanos parakstīja 8. decembrī un paziņos nākamajā tiesas sēdē trešdien. Krievietes advokāts Roberts Driskols atteicās komentēt dokumentu.

Iepriekš apsūdzētājs un aizstāvība paziņoja, ka veic pārrunas par apsūdzētās darījumu ar izmeklēšanu un ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz iespējamo pušu vienošanos, taču pagaidām Butina paliek cietumā.

Tikmēr viņas tēvs Valērijs Butins pastāstīja izdevumam "Izvestija", ka meita negrasās atzīt savu vainu Amerikas tiesā.

"Vienīgais, kam viņa, iespējams, piekritīs, ir tas, ka viņai vajadzēja piereģistrēties (Tieslietu ministrijā – Red. piez.) kā ārzemju aģentam. Kaut gan arī šajā gadījumā viņa nav izdarījusi neko pretlikumīgu, tikai veidoja draudzības tiltus starp Krieviju un ASV," - pateica viņš.

Butinas lieta

Butinu aizturēja ASV jūlijā, viņai draud līdz pat 15 gadu ilgs cietumsods. Viņu apsūdz sazvērestībā ar ārzemju valdības aģenta darbības mērķi bez reģistrācijas Amerikas Tieslietu ministrijā, kā arī ārzemju aģenta darbībā kā tādā. Butina uzstāj uz sava nevainīguma.

Pēc viņas advokāta sacītā, krieviete nav izdarījusi neko pretlikumīgu, savukārt viņas sakari Savienotajās Valstīs ir pilnībā skaidrojami ar studijām vietējā universitātē Starptautisko attiecību programmā.

Līdz 17. augustam Butinu turēja Vašingtonas cietumā, savukārt pēc tam pārveda uz Aleksandrijas cietumu galvaspilsētas apkaimē. Tiesa atteikusies viņu atbrīvot izmeklēšanas periodā.

40
Pēc temata
DP pārbaudīs Marijas Butinas iespējamo saikni ar Latviju vienas fotogrāfijas dēļ
Krievija apsūdz ASV varasiestādes par spiedienu pret Mariju Butinu
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

8
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

8
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija
Finanses, foto no arhīva

Baltkrievijas pensijas salīdzināja ar pensijām Latvijā, Krievijā un Polijā

17
(atjaunots 11:39 27.09.2020)
Noskaidrojies, ka pensiju izmaksas kaimiņvalstīs, saskaņā ar aktuālākajiem datiem, atšķiras vairākas reizes.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Vidējās vecuma pensijas apmērs Austrumeiropas kaimiņvalstīs būtiski atšķiras, noskaidroja Baltkrievijas portālā Finance.tut.by žurnālisti.

Baltkrievijā vidējais vecuma pensijas apmērs jūlijā sastādīja 472,9 Baltkrievijas rubļu, vēsta portāls ar atsauci uz republikas Nacionālās statistikas komitejas datiem. Tas ir apmēram 156 eiro. Tiek atzīmēts, ka no 1. jūlija darba pensijas tika indeksētas par 6%.

Krievijā, saskaņā ar izdevuma datiem, nestrādājošo pensionāru pensija vidēji sastāda 16 492 rubļus, tas ir nedaudz virs 182 eiro. Nākamgad pensijas Krievijā tiks indeksētas par 6,3%, un izmaksa pieaugs līdz 17 443 rubļiem (193 eiro).

Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar mediju informāciju, vidējais vecuma pensijas apmērs sastādīja 363 eiro. Tuvākā pensiju izmaksu indeksācija ir ieplānota uz 1. oktobri.

Lietuvā vidējā vecuma pensija šobrīd sastāda 377 eiro, vēsta izdevums. Pēdējo reizi Lietuvas varasiestādes pacēla pensijas janvārī aptuveni par 30 eiro.

Ukrainā vidējās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar 3414 grivnām, atzīmē izdevums, tie ir gandrīz 104 eiro. Pēdējā pensiju paaugstināšana notika maijā vidēji par 240 grivnām (8 eiro).

Polijā vidējā vecuma pensija sasniedz 2482 zlotus jeb 545 eiro. Nākamā gada martā varasiestādes grasās indeksēt izmaksas par 3,84%. Tad vidējās pensijas apmērs sastādīs 2577 zlotus, kas ir ekvivalents 565 eiro.

17
Tagi:
pensija, Baltkrievija, Polija, Krievija, Baltija
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Bankas slēgtas, pensionāriem parādu dēļ atslēdz televizorus un telefonus
Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem

0
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.

No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.

Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.

Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem