Vīrietis ar Katalonijas karogu. Foto no arhīva

Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome

21
(atjaunots 10:18 10.12.2018)
Eiropas Savienības galvaspilsētā notikusi tā saucamās "Republikas atbalsta padomes" pirmās ģenerālasamblejas sēde. Tās mērķis – Katalonijas Republikas dibināšana un "starptautiskās sabiedrības sagatavošana tās atzīšanai".

RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Sapnis par neatkarīgu Kataloniju, ko Spānijas valdība, šķiet, jau pavisam apglabājusi, atkal guvis pamatu zem kājām. Šoreiz tas noticis Briselē, nevis Barselonā.

Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti, pavēstīja, ka Katalonijas vadītājs Karloss Pudždemons, kurš patlaban uzturas Beļģijā, sestdien, 7. decembrī ES galvaspilsētā atklājis tā saucamās "Republikas atbalsta padomes" pirmās ģenerālasamblejas sēdi.

Separātistu teatrālā asambleja

"Republikas atbalsta padomes" pirmā ģenerālā asambleja konferences formātā notika Karaliskā flāmu teātra vēsturiskajā ēkā. Rinda pie ieejas teātrī veidojās stundu pirms ģenerālasamblejas sākuma. Starp vairākiem simtiem pasākuma dalībnieku bija liels skaits Katalonijas iedzīvotāju, kuri ieradās Briselē, lai to apmeklētu.

Pudždemona parādīšanos klātesošie sastapa ar skaļiem aplausiem un skandēja lozungus kataloņu valodā. Pasākuma sākumā priekšnesumu sniedza repa izpildītājs Valtonyc, kura ekstradīciju no Belģijas pūlējās panākt Spānijas valdība.

Asablejas dalībnieki kataloņu valodā iepazīstināja ar "Republikas atbalsta padomes" uzdevumiem un darbības principiem. Pasākuma apmeklētāju vidū bija dažādu Katalonijas partiju, vietējo varas iestāžu un asociāciju pārstāvji.

"Padomju vara" ir stipra

"Republikas atbalsta padomi" nodibināja Katalonijas neatkarības atbalstītāji jau 2018. gada oktobrī. Jaunās struktūras mērķis – Katalonijas Republikas izveide un "starptautiskās sabiedrības sagatavošana tās atzīšanai. Ar spāņu žurnālistu palīdzību "Republikas atbalsta padome" ātri vien tika iedēvēta par Katalonijas "ēnu valdību".

Tās dibināšana bija divu separātisko partiju - "Kopā par Kataloniju" un "Katalonijas kreiso republikāņu" – priekšvēlēšanu solījums. Kreisā separātiskā partija "Tautas vienotības kandidatūra" atteikusies piedalīties "Republikas atbalsta padomes" darbā, jo uzskata, ka struktūrai nebūs nekādu reālu pilnvaru.

"Republikas atbalsta padomes" galvenā mītne (tā saucamais "Republikas nams") atrodas Vaterlo pilsētā Beļģijā, kur dzīvo pats Pudždemons.

Pirmā "Katalonijas Republika" mirusi, pirms nākusi pasaulē

Iepriekš jau vēstīts, ka 2017. gada 1. oktobrī Katalonijā aizritēja referendums par neatkarību. Tajā piedalījās 43% iedzīvotāju, kuru vidū 90% nobalsoja par autonomiju no Spānijas.

Spānijas valdība un karalistes Konstitucionālā tiesa nekavējoties pasludināja balsojumu par nelikumīgu. Taču, ņemot vērā tā rezultātus, 2017. gada 27. oktobrī Katalonijas parlaments, kurā separātistiem bija absolūts vairākums, nobalsoja par "neatkarīgu un suverēnu Katalonijas Republiku".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tajā pašā dienā Senāts atļāva Spānijas valdībai izmantot Konstitūcijas 155. pantu, un 28. oktobrī autonomajā apgabalā tika ieviesta tiešā Madrides pārvalde, tā valdība tika atstādināta, parlaments – atlaists.

Vairāki Karlosa Pudždemona valdības locekļi, arī viņš pats, slēpās ārzemēs. Pret bijušo Katalonijas vadību, separātisko sabiedrisko kustību līderiem, Katalonijas tiesībsargājošo iestāžu un parlamenta bijušajiem vadītājiem Spānijas prokuratūra ierosinājusi krimināllietas – viņi apsūdzēti par sacelšanās organizēšanu, dumpi, valsts līdzekļu izšķērdēšanu un nepakļaušanos varasiestādēm.

21
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Tallinas iedzīvotāji atbalstīja Katalonijas neatkarību
Pudždemons aicina izlaist no cietuma bijušos Katalonijas ministrus
Katalonijas neatkarības piekritēji svin uzvaru vēlēšanās
Žans Klods Junkers: situācija Katalonijā ir katastrofiska
Eiro

Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu

2
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

​Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.

Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.

Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.

2
Tagi:
eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
Jo garākas, jo lielāks nomināls: ECB iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm
ES izbeigta 500 eiro banknotes izlaišana
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 28.maijā
Gada laikā iedzīvotāji saņēmuši vairāk nekā 2 miljonus eiro par latiem – apmaiņa turpinās
Vladimirs Zeļenskis

Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši slota"

6
(atjaunots 17:15 06.07.2020)
Ukrainas līderis Vladimirs Zeļenskis paziņoja, ka nekad nepiedos "tiem, kuri paņēmuši Krimu". Iespējams, viņam piemirsies, ka Ukrainas valdība solīja noslīcināt krimiešus asinīs un salauzt. Toties Krimas iedzīvotāji to nav aizmirsuši.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ukrainā aizritējušas Jūras kara spēku dienai veltītās svinības.

Valsts prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzstājoties ar svētkiem veltītu uzrunu, paziņoja, ka "ukraiņi nekad nepiedos tiem, kas paņēmuši Krimu, un nekad nepiedos tiem, kas neļāva ukraiņu jūrniekiem tam pretoties", pavēstīja RIA Novosti.

Grūti teikt, vai Zeļenskis nav zinājis, vai aizmirsis, kā un ar ko Ukrainas politiķi draudēja pussalas iedzīvotājiem 2014. gadā.

Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštāba bijušais priekšnieks Jurijs Iļjins iepriekš atklāja, ka 2014. gadā Eiromaidana piekritēji Ukrainas politikā plānoja nežēlīgi apspiest neapmierinātību Krimā un pat neizvērtēja iespēju noregulēt situāciju miermīlīgi.

Piemēram, Vitālijs Kličko draudēja, ka ar Krimu "rīkosies vēl stingrāk nekā ar Kijevu".

Nacionālists Oļegs Tjagņiboks solīja, ka krimieši "nomazgāsies asinīs" un gribēja "salauzt viņus kā slotu".

Savukārt ģenerālpulkvedis Mihails Kovaļs, kurš 2014. gadā izpildīja Ukrainas aizsardzības ministra pienākumus, uzskata: ja UBS būtu sākuši šaut pussalā, Krima varēja "noslīkt asinīs".

Par laimi, nekas tamlīdzīgs nenotika, un krimiešiem izdevās paslēpties Krievijas paspārnē pēc referenduma, kura gaitā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā.

Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Kā Ukraina uz visiem laikiem zaudēja Krimu

Acīmredzot, Ukrainas valdība vēl aizvien sapņo atriebties un dēvē Krimu par savu "īslaicīgi okupēto teritoriju".

Krievijas vadība jau vairākkārt norādījusi: Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Atgādināsim, ka Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas teritoriju atbilstoši tautas likumīgai gribas izpausmei. Krimiešu izvēli – pievienošanos Krievijai – diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

Taču, acīmredzot, Ukrainas jauno valdību tautas viedoklis neuztrauc, tāpat kā neuztrauca arī agrākos varasvīrus.

6
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Ukraina, Krima, Krievija
Pēc temata
Krimu apmeklēs liela rietumvalstu delegācija
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Pie "okupantiem" ciemos nebrauc: ukraiņi un Latvijas iedzīvotāji atzinuši Krimu
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Kārlis Bardelis

Ceļotājs atgriežas Latvijā pēc diviem gadiem pavadītiem Klusajā okeānā

0
(atjaunots 17:21 06.07.2020)
Ceļotājam no Latvijas izdevies vienam pašam šķērsot Kluso okeānu airu laivā bez motora un burām. Tagad viņš ziņo, ka atrodas Malaizijā un sapņo atgriezties Latvijā.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Ceļotājs no Latvijas Kārlis Bardelis, šķiet, uzstādījis rekordu – viņš ir pirmais cilvēks, kam vienatnē, airu laivā bez burām un dzinēja izdevies šķērsot Kluso okeānu.

Tagad pēc divus gadus ilgā ceļojuma Bardelis atrodas Malaizijā.

Kārlis, Linda un laiva Linda Riodežaneiro
© Foto : из личного архива Карлиса Борделиса

Viņš devās ceļā jau 2018. gadā. Toreiz viņš kopā ar draudzeni Lindu ar tandēma tipa velosipēdu šķērsoja Dienvidameriku, pārvarot 5,4 tūkstošus kilometru. 2018. gada 14. jūlijā viņš devās uz Peru. Tur sākās viņa ilgais ceļš pa Kluso okeānu.

Līdzi Kārlis paņēma proviantu, glābšanas plostu ārkārtas gadījumam, ūdens atsāļotāju un mikroelementus, jo ilgus mēnešus pat necerēja ieraudzīt augļus un dārzeņus. Viņš plānoja ik dienas airēt 12-14 stundas, bet naktīs gulēt un cerēt, ka vējš viņu no ceļa nenovirzīs.

Galu galā divu gadu laikā ceļotājs pārvarējis 26 tūkstošus kilomentru, piestājot salās, lai atgūtu spēkus un papildinātu krājumus. Turpat viņš gaidīja, kad beigsies taifūni.

Bardelis atzina, ka ceļojums viņam kļuvis par smagu darbu. Dienas aizritējušas vienādi: no rīta pamodies, pabrokastojis un sēdies pie airiem. Vakarā – gulēt.

Vienatni viņš pārvarējis, klausoties audiogrāmatas. Tomēr ļoti ilgojies pēc tikšanās ar cilvēkiem.

Pats ceļotājs atzina, ka tikšanās ar cilvēkiem – tas ir pats labākais. Īpaši viņš ir pateicīgs visiem, kas viņam palīdzējuši un izturējušies sirsnīgi. Bardelis paskaidroja – tas viss atgādina viņam, kādai patiesībā jābūt pasaulei.

Tomēr ceļojums noslēdzies, un tagad Kārlis domā, kā nogādāt laivu atpakaļ Latvijā un beidzot tikties ar ģimeni un draugiem.

Iepriekš vēstīts, ka Bardelis sekojis slavenās ekspedīcijas "Kon-Tiki" maršrutam.

2016. gadā Bardelis jau šķērsoja airu laivā Atlantijas okeānu. Tiesa, tad viņš nebija viens – airēja arī viņa biedrs Gints Barkovskis. Viņi airēja no Namībijas krasta līdz Brazīlijai. Pēc viņu piedzīvojumu motīviem uzņemta dokumentālā filma "Okeāna Saviļņotie".

Draugi pārvarēja 8400 kilometrus, visu pusgadu gulēja pēc kārtas pa divām stundām, lai nepārtrauktu kustību. Pēc ceļojuma beigām Gints aptuveni mēnesi nevarēja savilkt dūri – rokas "saglabāja formu", it kā vēl aizvien turētu airus.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Fjodors Koņuhovs Lietuvā trenējas jaunajam ceļojumam apkārt pasaulei
Vienatnē uz velosipēda, neskaitot suni. Anna Bolta apceļojusi visu Krieviju
Ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli