Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā

Ukrainas prezidents ierosinājis rietumvalstīm slēgt ostas Krievijas kuģiem

22
Ukrainas valdība vēl joprojām cer uz ASV un vairāku ES valstu atbalstu Kijevas avantūrā Kerčas šaurumā, ko sekmīgi neitralizēja Krievijas Federālais drošības dienests.

RĪGA, 9. decembris — Sputnik. Ukrainas prezidents Petro Porošenko aicinājis slēgt Eiropas valstu un ASV tirdzniecības ostas Krievijas kuģiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Savu ideju viņš paudis intervijā amerikāņu telekanālam Fox News, informēja Ukrainas valsts vadītāja oficiālā vietne.

Viņaprāt, Krievija bloķē kuģošanu Ukrainas teritoriālajos ūdeņos – tas draud ar nopietnām ekonomiskām sekām Ukrainai.

Prezidents pastāstīja, ka Ukrainai ir divas ostas Azovas jūrā – Mariupolē un Berdjanskā, caur kurām norit 40% metalurģiskās rūpniecības produkcijas eksporta. Viņš atzīmēja, ka "Azovas jūras blokādei" ir nopietnas ekonomiskās sekas. "Mēs nevaram to pieņemt – ne mēs, ne Eiropas Savienība," – uzsvēra P.Porošenko un piebilda, ka tas attiecas arī uz Savienotajām Valstīm.

Ukrainas prezidents klāstīja, ka iespēja iziet cauri Kerčas šaurumam esot bloķēta arī kuģiem, kuri dodas reisos ar ES valstu karogiem.

"Šajā situācijā Krievijas kuģiem jāaizliedz ieeja Eiropas un ASV ostās," – viņš uzskata.

Porošenko piebilda, ka Kijeva aktīvi strādā šajā jomā ar saviem rietumvalstu partneriem. Iepriekš viņš un citas Ukrainas amatpersonas aicina pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas pēc provokācijas, ko Ukrainas kara flotes jūrnieki organizēja 25. novembrī.

Jūras provokācijas garā vēsture

Spriedzi Azovas jūrā Ukraina pastiprina jau aptuveni no 2018. gada augusta, kad Ukrainas robežsardzes kuteri sāka draudēt Krievijas robežsargu kuģiem ar apšaudēm. Tolaik Ukrainas karavīri radio ēterā atklāti paziņoja: ja Krievijas kuģi un kuteri pietuvosies viņiem 20 kabeļtauvu (3,5 kilometru) attālumā, pa tiem atklāta uguns tiešā tēmējumā.

Ukrainas JKS kārtējā provokācija sākās 24. oktobrī, kad Ukrainas bruņukuteri "Lubni" un "Kremeņčug" Kerčas šaurumā pavadīja kuģi ar Bulgārijas karogu, kas devās ceļā no Mariupoles. Šajā ceļā ēterā vairākkārt izskanēja draudi atklāt uguni pa Krievijas robežsardzes kuģiem, artilērijas iekārtas tika demonstratīvi sagatavotas apšaudei.

Jāpiebilst, ka Krievijas robežsargi nekad nav draudējuši ar ieročiem Ukrainas kuģiem, taču Ukrainas pastāvīgo provokāciju dēļ FDD Robežsardzes dienests bija spiests palielināt savu kuģu un kuteru skaitu pie Kerčas-Jeņikaļskas kanāla un organizēt to šķērsojošo kuģu pārbaudes.

Tirdzniecības kuģniecība norit pilnā mērā

Krievijas rīcībā esošā informācija liecina, ka no 2018. gada 1. aprīļa līdz 1. decembrim cauri Kerčas šaurumam izgājuši 18 783 kuģi. FDD robežsargi pārbaudījuši 2052 kuģus. No tiem 1183 kuģi devās uz Krievijas ostām Azovas jūrā un tikai 869 — uz Ukrainas ostām.

Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins
© Sputnik / Михаил Палинчак

Iepriekš jau vēstīts, ka 25. novembra rītā Ukrainas JKS kuģi "Berdjansk", "Nikopoļ" un "Jani Kapu" pārkāpa Krievijas valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā. Kuģi vairākas stundas izpildīja bīstamus manevrus, neatbildot uz Krievijas robežsardzes likumīgajām prasībām.

Kuģi ar 22 jūrniekiem un diviem Ukrainas Drošības dienesta darbiniekiem aizturēti. Viņu vidū ir trīs ievainotie, kuri nogādāti slimnīcā un saņem medicīnisko palīdzību. Viņu dzīvībai briesmas nedraud. Krievijas prezidents incidentu raksturoja kā iepriekš sagatavotu provokāciju, ko Ukrainas prezidents Petro Porošenko izmantojis kā ieganstu ārkārtas situācijas ieviešanai Ukrainā prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Viņš atgādināja, ka ekipāžu vidū bija divi UDD darbinieki, kuri faktiski vadīja speciālo operāciju.

Putins uzsvēra, ka Krievijas robežsargi izpildījuši savu uzdevumu, sargājot valsts robežas.

22
Temats:
Ukraiņu karakuģu "miermīlīgā" provokācija Melnajā jūrā (28)
Pēc temata
Porošenko neplāno atmaksāt Krievijai trīs miljardu dolāru parādu
Putins par incidentu Melnajā jūrā: Porošenko vajadzīga provokācija pirms vēlēšanām
Porošenko iesaka aizliegt Krievijas Melnās jūras flotes uzturēšanos Krimā
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

26
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

26
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

20
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

20
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

0
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

0
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību