Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā

Ukrainas prezidents ierosinājis rietumvalstīm slēgt ostas Krievijas kuģiem

22
Ukrainas valdība vēl joprojām cer uz ASV un vairāku ES valstu atbalstu Kijevas avantūrā Kerčas šaurumā, ko sekmīgi neitralizēja Krievijas Federālais drošības dienests.

RĪGA, 9. decembris — Sputnik. Ukrainas prezidents Petro Porošenko aicinājis slēgt Eiropas valstu un ASV tirdzniecības ostas Krievijas kuģiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Savu ideju viņš paudis intervijā amerikāņu telekanālam Fox News, informēja Ukrainas valsts vadītāja oficiālā vietne.

Viņaprāt, Krievija bloķē kuģošanu Ukrainas teritoriālajos ūdeņos – tas draud ar nopietnām ekonomiskām sekām Ukrainai.

Prezidents pastāstīja, ka Ukrainai ir divas ostas Azovas jūrā – Mariupolē un Berdjanskā, caur kurām norit 40% metalurģiskās rūpniecības produkcijas eksporta. Viņš atzīmēja, ka "Azovas jūras blokādei" ir nopietnas ekonomiskās sekas. "Mēs nevaram to pieņemt – ne mēs, ne Eiropas Savienība," – uzsvēra P.Porošenko un piebilda, ka tas attiecas arī uz Savienotajām Valstīm.

Ukrainas prezidents klāstīja, ka iespēja iziet cauri Kerčas šaurumam esot bloķēta arī kuģiem, kuri dodas reisos ar ES valstu karogiem.

"Šajā situācijā Krievijas kuģiem jāaizliedz ieeja Eiropas un ASV ostās," – viņš uzskata.

Porošenko piebilda, ka Kijeva aktīvi strādā šajā jomā ar saviem rietumvalstu partneriem. Iepriekš viņš un citas Ukrainas amatpersonas aicina pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas pēc provokācijas, ko Ukrainas kara flotes jūrnieki organizēja 25. novembrī.

Jūras provokācijas garā vēsture

Spriedzi Azovas jūrā Ukraina pastiprina jau aptuveni no 2018. gada augusta, kad Ukrainas robežsardzes kuteri sāka draudēt Krievijas robežsargu kuģiem ar apšaudēm. Tolaik Ukrainas karavīri radio ēterā atklāti paziņoja: ja Krievijas kuģi un kuteri pietuvosies viņiem 20 kabeļtauvu (3,5 kilometru) attālumā, pa tiem atklāta uguns tiešā tēmējumā.

Ukrainas JKS kārtējā provokācija sākās 24. oktobrī, kad Ukrainas bruņukuteri "Lubni" un "Kremeņčug" Kerčas šaurumā pavadīja kuģi ar Bulgārijas karogu, kas devās ceļā no Mariupoles. Šajā ceļā ēterā vairākkārt izskanēja draudi atklāt uguni pa Krievijas robežsardzes kuģiem, artilērijas iekārtas tika demonstratīvi sagatavotas apšaudei.

Jāpiebilst, ka Krievijas robežsargi nekad nav draudējuši ar ieročiem Ukrainas kuģiem, taču Ukrainas pastāvīgo provokāciju dēļ FDD Robežsardzes dienests bija spiests palielināt savu kuģu un kuteru skaitu pie Kerčas-Jeņikaļskas kanāla un organizēt to šķērsojošo kuģu pārbaudes.

Tirdzniecības kuģniecība norit pilnā mērā

Krievijas rīcībā esošā informācija liecina, ka no 2018. gada 1. aprīļa līdz 1. decembrim cauri Kerčas šaurumam izgājuši 18 783 kuģi. FDD robežsargi pārbaudījuši 2052 kuģus. No tiem 1183 kuģi devās uz Krievijas ostām Azovas jūrā un tikai 869 — uz Ukrainas ostām.

Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins
© Sputnik / Михаил Палинчак

Iepriekš jau vēstīts, ka 25. novembra rītā Ukrainas JKS kuģi "Berdjansk", "Nikopoļ" un "Jani Kapu" pārkāpa Krievijas valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā. Kuģi vairākas stundas izpildīja bīstamus manevrus, neatbildot uz Krievijas robežsardzes likumīgajām prasībām.

Kuģi ar 22 jūrniekiem un diviem Ukrainas Drošības dienesta darbiniekiem aizturēti. Viņu vidū ir trīs ievainotie, kuri nogādāti slimnīcā un saņem medicīnisko palīdzību. Viņu dzīvībai briesmas nedraud. Krievijas prezidents incidentu raksturoja kā iepriekš sagatavotu provokāciju, ko Ukrainas prezidents Petro Porošenko izmantojis kā ieganstu ārkārtas situācijas ieviešanai Ukrainā prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Viņš atgādināja, ka ekipāžu vidū bija divi UDD darbinieki, kuri faktiski vadīja speciālo operāciju.

Putins uzsvēra, ka Krievijas robežsargi izpildījuši savu uzdevumu, sargājot valsts robežas.

22
Temats:
Ukraiņu karakuģu "miermīlīgā" provokācija Melnajā jūrā (28)
Pēc temata
Porošenko neplāno atmaksāt Krievijai trīs miljardu dolāru parādu
Putins par incidentu Melnajā jūrā: Porošenko vajadzīga provokācija pirms vēlēšanām
Porošenko iesaka aizliegt Krievijas Melnās jūras flotes uzturēšanos Krimā
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

2
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

2
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Dmitrijs Ļitovkins

Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas

1
(atjaunots 17:39 07.08.2020)
ASV tikai nesen sākušas savu kodolieroču modernizāciju, tāpēc Vašingtona nevēlas pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, uzskata militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo komentēja Krievijas un ASV pārrunu gaitu jautājumā par bruņojuma kontroli. Viņš konstatēja, ka puses panākušas zināmu progresu. Pompeo kārtējo reizi pauda cerību, ka pārrunās iesaistīsies Ķīna.

Krievija un ASV patiešām vairākkārt tikušās un apspriedušas kosmosa militarizāciju, taktisko kodolieroču iekļaušanu starptautiskajos līgumos, Ķīnas iesaistīšanu pārrunās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

Taču nekādus praktiskus rezultātus pārrunas pagaidām nav devušas, norādīja militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

"Parunāt parunāja, bet rezultāta pagaidām nekāda. Amerikāņi neapspriež šī līguma (NEW START – red.) pagarināšanu nopietni.

To var skaidrot ar to, ka patlaban viņi nodarbojas ar savu kodolieroču modernizāciju, un viņiem tagad būs neizdevīgi kaut kādā veidā saistīt sev rokas. Visam vajadzētu parādīties pie viņiem apmēram 2027. gadā, iespējams, tad viņiem radīsies iespaids, ka ir spēcīgāki par Krieviju kaut kādās jomās, tātad būs vairāk iemeslu piespiest partnerus," Ļitovkins teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka ASV ir aizkavējušās ar savu kodolspēku modernizāciju, un tagad tikai Krievijai ir progresīvākie ieroči. Tomēr Vašingtona ieguldījusi kodolspēku modernizācijā aptuveni miljardu dolāru, un tagad cenšas  atgūt savu.

Eksperts atzīmēja, ka Ķīna pagaidām vispār nepiedalās pārrunās – tās kodolpotenciāls ir daudz mazāks nekā Krievijai un ASV. Ja parakstīt trīspusēju līgumu ar paritātes noteikumiem, vai nu KF un ASV būs spiestas ierobežot savu arsenālu, vai Ķīnai to nāksies audzēt, taču tās ir milzu izmaksas.

"Kodolpotenciāls – tas ir miris kapitāls, tas ir bruņojums, kas garantē drošību, taču tas nekad netiks likts lietā, tāpēc tas ir ļoti dārgi," atzīmēja eksperts.

Литовкин: США отстали от РФ в развитии ядерного вооружения, новый СНВ им не нужен
1
Tagi:
NEW START līgums, Maiks Pompeo, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
ASV ultimāts New START jautājumā
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus