Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins

Ukrainā atraduši "labāko sankciju" pret Krieviju

78
(atjaunots 10:16 06.12.2018)
Kijeva cenšas pārliecināt Eiropu par nepieciešamību sodīt Maskavu pēc incidenta Kerčas šaurumā.

RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Par "labāko sankciju" pret Krieviju kļūtu projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšana, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins.

"Mēs runājām par to, ka ir jāaptur "Ziemeļu straume 2" un par to, ka tā būtu labākā sankcija pret Krieviju, tāpat kā aizlieguma iespēja atsevišķiem Krievijas kuģiem izmantot civilizēto valstu ostas," citē ukraiņu izdevums "Evropejskaja pravda" Kļimkina paziņojumu pēc tikšanās beigām ar NATO valstu ĀM vadītājiem Briselē.

Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā
Пресс-служба пограничного управления ФСБ РФ по Республике Крым

Pēc diplomāta sacītā, nepietiek ar aprobežošanos, piemēram, ar personīgām sankcijām attiecīgā uz Krievijas flotes vai krasta apsardzes vadību. Kļimkins uzstāja uz "kompleksās atbildes" Krievijai. No kā būtu jāsastāv šai atbildei, ierēdnis neprecizēja.

Iepriekš ASV Valsts departamentā paziņoja, ka ES jāatsakās no "Ziemeļu straumes 2" celtniecības pēc incidenta Kerčas šaurumā.

"Incidentam Kerčā jākļūst par atgādinājumu visiem Eiropas sabiedrotajiem, ka "Ziemeļu straume 2" ir slikta ideja. Un šis incidents ievieš tajā lielu skaidrību. Es teiktu, ka incidents Kerčā ir atgādinājums, ka, jo vairāk gāzes infrastruktūras jums parādās, apejot Ukrainu, pateicoties "Ziemeļu straumei 2", jo vājāki top Krievijas militārā agresijas iebiedēšanas un savaldīšanas līdzekļi," paziņoja ASV ārpolitikas iestādes pārstāvis.

Pēc viņa sacītā, vācu politiķiem pēc incidenta Kerčas šaurumā kļuvuši atsaucīgāki uz ASV aicinājumiem sakarā ar "Ziemeļu straumi 2", jo notikušais "norezonēja ar sabiedrības viedokli Vācijā".

Задержанные украинские корабли доставлены в порт Керчи
Пресс-служба пограничного управления ФСБ РФ по Республике Крым
Ukrainas JKS aizturēti kuģi Kerčas ostā

Krievijas FDD Robežsardzes dienests 25. novembrī aizturēja trīs Ukrainas JKS kuģus pēc nelikumīgas Krievijas Federācijas jūras robežas šķērsošanas, ekipāžām izvirzīta apsūdzība KF valsts robežas pārkāpšanā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krievijas robežsargi veica savas valsts robežas aizsardzības funkcijas rupjas Ukrainas provokācijas laikā.

VFR ĀM jau paziņoja, ka incidents jūra šaurumā nav mainījis Berlīnes attieksmi pret gāzesvada celtniecību. Neviena valsts nebūs ieguvēja, ja vācu vai citas Eiropas kompānijas atteiksies no dalības projektā, uzsvēra iestādē.

Aizritējušajā nedēļā vācu un franču diplomāti izteicās par uzticēšanās veicināšanu ar Krieviju, savukārt VFR valdības oficiālais pārstāvis Štefens Zaiberts norādīja, ka "Ziemeļu straume 2" pirmām kārtām ir ekonomisks projekts.

Eiropu neinteresē atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2"

Apturēt "Ziemeļu straumi 2" iespējams tikai tiešu sankciju gadījumā no ES puses, un to darīt neviens negrasās, norādīja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, Krievijas valdības Finanšu universitātes pasniedzējs Igors Juškovs.

"Ziemeļu straumi2" neviens negrasās apturēt, un vācieši to ir noteikuši burtiski pirms dažām dienām – viņi saka, ka tas ir ārkārtas solis. Saskaņā ar ES spēkā esošajiem likumiem, šo projektu nav iespējams apturēt – patīk viņš jums vai nepatīk, – jo tas atbilst likumdošanai. Tādēļ esiet tik laipni un izpildiet savus likumus. Apturēt projektu, tā celtniecību vai ekspluatāciju, var tikai ar tiešām Eiropas Savienības sankcijām. Taču ieviest sankcijas eiropieši nevēlas. Turklāt ukraiņi ar saviem absurdiem paziņojumiem vēl vairāk veicina eiropiešu pārliecību, ka jābūvē apvedceļa gāzesvadi," pateica Juškovs radio Sputnik ēterā.

Pēc analītiķa domām, ar šādiem paziņojumiem Kijeva kaitē pati sev – Eiropa neatbalstīs politizētus pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2".

Divus "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada cauruļvadus paredzēts ielikt blakus esošajai "Ziemeļu straumei". Šobrīd uzbūvēti apmēram 300 kilometri gāzesvada. Abu cauruļu kopējā jauda sastādīs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Trubas ies cauri dažu valstu teritoriālajām un/vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām Baltijas jūras piekrastes garumā. Atļauju "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai atlicis iegūt tikai no Dānijas. Būvdarbu plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām.

Pret projekta "Ziemeļu straume 2"  īstenošanu iestājas vairākas valstis, tostarp, Ukraina, jo pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kura cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Pret projektu iebilst arī Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu vadības uzskata, ka projekts nes ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var novest pie konkurences ierobežošanas.

Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzesvads "Ziemeļu straume 2" nav ietekmes instruments — tas ir ekonomisks projekts, un tēze par "kaitējumu" Eiropas energodrošībai neiztur kritiku — gluži pretēji, gāzes transporta maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un paaugstinās patērētāju gāzes nodrošināšanas drošumu. Pie tam "Ziemeļu straume 2" līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā cauri Ukrainai, tāpēc samazinās gāzes piegādes izmaksas.

78
Pēc temata
"Ziemeļu straumes 2" īstenošanas dēļ Naftogaz ķeras pie "plāna B"
Sastāvējusies prece. "Turcijas straumes" dēļ Ukrainas gāzesvads krītas cenā
Melnajā jūrā aizturēti trīs Ukrainas JKS kuģi, kuri pārkāpuši Krievijas robežu
Tiesa Krimā arestējusi ukraiņu jūrniekus pēc Krievijas robežas pārkāpšanas
ANO

Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē

1
(atjaunots 09:56 15.08.2020)
ASV prezidenta padomnieks atzina, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Savienotās Valstis cietušas neveiksmi ANO Drošības padomē, cenšoties pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo, intervijā Fox News pastāstīja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ANO Drošības padomes locekļi neatbalstīja Savienoto Valstu rezolūciju šajā jautājumā. Saskaņā ar vienošanos KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu) ietvaros, militārās tehnikas piegādes Irānai atļautas uz laiku, un šis termiņš beidzas 18. oktobrī. Dokumentu atbalstīja tikai pašas ASV un Dominikāna. Krievija un Ķīna pret to iebilda, pārējie DP locekļi atturējās.

"Šodien mēs cietām sakāvi, taču tās vēl nav beigas," apliecināja O’Braiens.

ASV prezidenta padomnieks intervijā atzina arī to, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos, tomēr nepārsteidz.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV mēģinājums pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo ir izgāzies. Diplomāts pauda pārliecību, ka ASV jau iepriekš pieļāva šādu balsojuma rezultātu, tomēr nolēma "skriet ar pieri sienā".

Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija balsojusi ANO DP pret ASV piedāvāto rezolūcijas projektu, ko konsekventi iebilst pret mēģinājumiem uzspiest Teherānai tamlīdzīgus ierobežojumus.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu. Vairākus mēnešus ilgās diskusijas rezultātā tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, kura izpilde pilnībā atceļ pret Irānu ieprieks vērstās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas.

Cita starpā vienošanās paredzēja, ka ieroču embargo tiks atcelts piecu gadu laikā. Militārās tehnikas piegādes iespējamas arī pirms šī termiņa, taču vienīgi ar ANO DP atļauju.

Darījums tā sākotnējā izskatā nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā ASV paziņoja, ka vienpusējā kārtībā izstājas no tā un atjauno stingras sankcijas pret Teherānu.

1
Tagi:
Ņebenzja, Drošības Padome, ANO, Irāna, ASV
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

4
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

4
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību