G20 samits Argentīnā

Prezidenta asaras, Putina "sit saujā!" un Merkeles lidojums: G20 amizantākie brīži

51
(atjaunots 12:20 03.12.2018)
Jocīgākie atgadījumi G20 samitā.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Nesen noslēdzies G20 samits Argentīnā, un tā oficiālie rezultāti vēl būs jāapsver, bet jau ir skaidrs, ka starptautiskā tikšanās paliks atmiņā ilgu laiku – lielā mērā par to varam pateikties daudziem neveikliem momentiem ar lielvalstu vadītājiem.

Ierašanās

Daži misēkļi atgadījās jau lidostā, kur ieradās "divdesmitnieka" valstu līderi. Piemēram, valsts vadītājam pienākošais svinīgais "laipni lūdzam!" sākumā tika kļūdaini adresēts nevis Sji Dziņpinam, bet kādam biedram no Ķīnas delegācijas, kurš pirmais izgājis uz trapa. Tomēr ĶDR līderim gan nav par ko sūdzēties, jo, atšķirībā no daudziem citiem valstu vadītājiem, lidlaukā viņu sagaidīja ar ziediem un orķestri.

Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tā nepaveicās, jo viņa bija spiesta ierasties Buenosairesā ar regulāro reisu. Lieta tāda, ka tehniskas problēmas dēļ viņas lidmašīna bija spiesta pārtraukt lidojumu, tikko pacēlusies. Beidzot VFR vadītāja ieradās Argentīnā ar lielu novēlošanos ar Spānijas aviokompānijas Iberia reisu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins oficiālās vizītes Argentīnā laikā
© Sputnik / Михаил Климентьев

Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa dzīvesbiedre ieradās Buenosairesā laikā, taču, pretēji visiem diplomātiskā protokola noteikumiem Argentīnas oficiālās varas pienācīgi nesagaidīja franču līderi.

"Maksāt" par visiem nācās parastam lidostas darbiniekam, kas likteņa ironijas pēc bija ģērbts dzeltenā vestē. Atgādināsim, ka Francijā jau vairākas nedēļas notiek protesta akcijas pret benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanu – protestētājus var atpazīt pēc dzeltenajām vestēm, kas ir obligāts franču autovadītāju atribūts.

Argentīnas viceprezidente Gabriela Miketti vēlāk paskaidroja, ka diplomātiskais pārpratums radies tāpēc, ka Makrona pārstāvji esot pārāk vēlu paziņojuši argentīniešiem, ka pienācis laiks sagaidīt prezidentu.

Ļāva vaļu emocijām

Francijas prezidenta vizīti Buenosairesas samitā pavadīja ne viena vien neveikla situācija. Nejauši video ierakstā nokļuva viņa sarunas fragments ar Saūda Arābijas mantinieku Muhamedu bin Salmanu samita kuluāros.

Vladimira Putina oficiālā vizīte Argentīnā
© Sputnik / Михаил Климентьев

"Neuztraucies," - centās mierināt Francijas prezidentu Saūda karalistes vadītājs. "Es uztraucos. Es esmu noraizējies... Es taču tev teicu," — atbildēja Makrons. Pēc brīža Francijas prezidents pārmeta Salmanam: "Tu mani nekad neklausies", bet Saūda Arābijas troņmantinieks atbildēja "Nē, protams, es klausos."

Par sarunas priekšmetu atliek tikai minēt. Tā bija līderu pirmā personiskā saruna pēc žurnālista Džamala Hašogi slepkavības Saūda konsulātā Stambulā. Dažas valstīs pauž aizdomas, ka pavēle nogalināt reportieri nāca no troņmantinieka, taču pierādījumu tam nav.

Francijas prezidenta administrācija nolēma pielikt punktu spekulācijām Internetā, un nāca klajā ar apgalvojumu, ka Makrons paudis bažas par žurnālista slepkavību un situāciju Jemenā, kur Saūda Arābija īsteno militāro operāciju.

Daudz dabiskāk noritēja Saūda prinča un Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmā neformālā saruna samitā. Ieraudzījuši viens otru pirms pirmās darba sēdes, līderi kā veci draugi izplūda smaidā un "sita viens otram saujā". Videoieraksts ar šādu nestandarta sveicienu plaši izplatījies tīklā.

Uz Argentīnas samita vērotājiem iespaidu atstāja pat garlaicīgākas sarunas, kurās parasti dzirdami tikai paziņojumi par "nodomiem turpināt sadarbību". Japānas premjerministra Sindzo Abes vārdi tikšanās laikā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu lika saraukt uzacis. Japāņu līderis apsveica amerikāņu kolēģi ar "vēsturisko uzvaru" ASV starpvēlēšanās. Īstenībā pēc to rezultātiem republikāņu partija zaudējusi vairākumu Pārstāvju palātā. Protams, gadījās arī Trampa priekštečiem pēc divus gadu ilgas prezidentūras dažkārt zaudēt pārākumu arī Senātā – nav skaidrs, vai Abē domāja tieši to un gribēja izpatikt amerikāņu līderim, vai vienkārši kaut ko sajaucis?

Emocionāls izrādījies arī vakars Kolumba teātrī, kur "divdesmitnieka" līderiem parādīja 40 minūtes ilgu iestudējumu par Argentīnas daudzveidību. Tikšanos vadīja bija Argentīnas prezidents Maurisio Makri, kurš bija tādā sajūsmā, ka pēc fināla akorda viņam teju izdevās valdīt asaras. Viņu ar smaidu uzmundrināja pirmā lēdija Huliana Avada. Vēlāk Makri Twitter paskaidroja, cik ļoti viņš lepojas ar Argentīnu un tās tautu.

51
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

8
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

8
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Covid-19 testi, foto no arhīva

Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus

4
(atjaunots 12:27 03.08.2020)
Visvairāk ar Covid-19 inficēto un no šīs slimības mirušo atzīmēts ASV, vēsta amerikāņu pētījumu centrs.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Ar jauno koronavīrusu apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus, vēsta Džona Hopkinsa universitāte.

Džona Hopkinsa universitāte ir viena no lielākajām ASV privātajām augstskolām. Tās pētījumu centrs kopš 2019. gada summē datus par inficēšanos ar Covid-19, kas ir iegūti no federālajām un vietējām varasiestādēm, kā arī medijiem un citiem atvērtiem avotiem.

Saskaņā ar datiem uz plkst. 5:34, koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits pasaulē sasniedza 18 017 556. Pēc universitātes sniegtās informācijas, miruši bija 687 930 cilvēki ar Covid-19. Izveseļojās 10 649 108 cilvēki.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,4 miljoni cilvēku. Otrajā vietā ir Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – 154 tūkstoši mirušo. Aiz tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Iepriekš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtējā komiteja paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija pasaulē joprojām ir ārkārtēja situācija sabiedriskās veselības aprūpes nozarē un tā turpināsies ilgāku laiku.

Pagājušajā nedēļā Krievijā paziņoja par vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko pētījumu pabeigšanu, kuru izstrādāja N. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs. Krievijas Veselības ministrijas vadītājs Mihails Muraško paskaidroja, ka pašlaik notiek dokumentu sagatavošana preparāta reģistrācijai. Pēc reģistrācijas plānots veikt masveida iedzīvotāju vakcināciju. Vakcīnas pielietošanas sākums jau ir ieplānots uz oktobri.

4
Tagi:
pandēmija, pasaule, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Latvija mīkstina sociālās distancēšanās prasības
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

0
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu