PSRS prokurors Romāns Rudenko uzstājas Nirnbergas procesā. Foto no arhīva

Prokurors Rudenko atspēkoja melus par PSRS agresīvajiem plāniem 1941. gadā

81
(atjaunots 10:09 02.12.2018)
Sputnik Mundo sarunājās ar Krievijas diplomātu Romānu Rudenko, kura tēvs Sergejs Rudenko bija galvenais prokurors no PSRS Nirnbergas procesā.

RĪGA, 2. decembris — Sputnik. 1945. gada novembra nogalē sākās Nirnbergas process. Tika tiesāti ne tikai nacistiskie līderi, bet arī visa politiskā sistēma, ideoloģija un militārās organizācijas. Padomju valsts vadītājs Josifs Staļins uzdeva prokuroram S.Rudenko pārstāvēt PSRS šajā tiesas procesā.

Сергей Руденко, сын прокурора СССР Романа Руденко
© Photo из архива Сергея Руденко
Romāna Rudenko dēls, augsta ranga diplomāts Sergejs Rudenko

Sputnik Mundo sarunājās ar galvenā apsūdzētāja no PSRS puses Romāna Rudenko dēlu, augsta ranga diplomātu Sergeju Rudenko. Viņš pastāstīja par tiesas procesa galvenajiem aspektiem un sava tēva atmiņām, kurš uzņēmās milzīgu atbildību, lai panāktu taisnīgu un bargu tiesu pār fašistu bendēm, asiņaino nacistisko ideju autoriem. Interviju pārpublicējis portāls Sputnik Igaunija.

- Vai Romāns Andrejevičs Rudenko bieži pieminēja Nirnbergas procesu? Vai stāstīja par savām emocijām, bažām?

— Tēvs atminējās Nirnbergas procesa gaitu, lai arī tajos laikos daudz ko nevarēja stāstīt, daudz kas bija aizslepenots.

Taču no maniem jautājumiem tēvam un mūsu sarunām man izveidojās noteikta un precīza aina.

Прокурор СССР Роман Руденко в кругу семьи
© Photo из архива Сергея Руденко
PSRS prokurors Romāns Rudenko ģimenes lokā

Protams, bija gan emocijas, gan bažas. Tas bija neiestaigāts ceļš. Pirmo reizi tiesas priekšā stājās nevis noziedznieki, bet gan veselas valsts noziedzīgā sistēma.

Protams, bija ļoti daudz neskaidra un nesaprotama, taču mums veidojās līnija, par ko stāstīja tēvs, un mēs tai konsekventi sekojām pašā Nirnbergas procesā.

- Kā tik jauns gados prokurors (Romānam Andrejevičam bija tikai 38 gadi) varēja ieņemt tik augstu posteni?

— Es gribētu uzsvērt divus faktorus: pirmkārt, politisko, jo Ukraina kā Padomju Savienības daļa fašistu agresijas rezultātā cieta visvairāk. Tolaik tēvs bija Ukrainas prokurors. Ideja bija tāda, ka PSRS jāpārstāv cilvēkam, kurš iemieso visvairāk cietušo Padomju Savienības daļu.

Прокурор СССР Роман Руденко
© Photo из архива Сергея Руденко
PSRS prokurors Romāns Rudenko

Otrs faktors – personība. 1945. gadā noritēja virkne procesu fašistisko grupējumu lietā. Vislabāk pazīstamais process ģenerāļa Oļhovska lietā, kurš vadīja fašistisku grupējumu Sarkanās Armijas aizmugurē, kura vainas dēļ bojā gājuši aptuveni 500 cilvēki, notika 1945. gada jūnijā. Tēvs tika iecelts par prokurora palīgu šajā procesā. Faktiski iznāca tā, ka viņš vadīja apsūdzību un ļoti labi parādīja sevi. Pēc tam Staļins pats nolēma, ka Rudenko jākļūst par galveno apsūdzētāju no PSRS puses Nirnbergas procesā.

- Kādas bija viņa atmiņas par to, kā viņš tikās ar Staļinu?

— Kontakti ar Staļinu bija gan procesa sagatavošanas gaitā, gan tā laikā. Šeit būtu jāpiemin viens no lūzuma brīžiem Nirnbergas procesā, kad tēvs izteica visai neparastu ideju un Staļins to pieņēma.

Vācu aizsardzība, cenšoties attaisnot nacistus, apgalvoja, ka Vācija nav plānojusi uzbrukumu Padomju Savienībai, ka uzbrukums bija preventīva metode atbildei uz it kā gatavotu agresiju no PSRS puses, kas esot izpaudusies Savienības spēku koncentrācijā pie rietumu robežām.

Šajā situācijā ļoti liela nozīme bija feldmaršala Paulusa liecībām, kurš vadīja vācu spēku grupējumu pie Staļingradas un nonāca padomju karaspēka gūstā. Pauluss personīgi piedalījās plāna "Barbadosa" izstrādē par uzbrukumu PSRS un apstiprināja, ka Vācija gatavojusi uzbrukumu ilgi pirms kara.

Nirnbergas aizstāvība pieprasīja viņa personīgu klātbūtni procesā, saprotot, ka tas nav iespējams, jo Pauluss tika uzskatīts par bojāgājušu pie Staļingradas, un Vācijas vadība viņu pat simboliski apglabāja kā varoni, pats Hitlers nesa pa ielu tukšo zārku.

Radās ideja, kuras izstrādāšanā piedalījās tēvs, par to, kā paslepus nogādāt Paulusu Ninrbergā. Viņš pats vadīja Paulusa nopratināšanu Maksavā, un viņam radās iespaids, ka viņš neliekuļoti nožēlo Vācijas valsts noziedzīgo politiku un savas liecības apstiprinās.

Ideja par Paulusa  iespējamo nogādāšanu tika ieteikta Staļinam. Viņš deva piekrišanu un piebilda tikai: "Ar jūsu atbildību, biedri Rudenko." Droši vien ir saprotams, ko tas tolaik nozīmēja.

Galu galā Pauluss tika slepus nogādāts Nirnbergā tā, ka par to neuzzināja neviens ārvalstu specdienests. Kad nacistu aizsardzība kārtējo reizi pieprasīja Paulusa personīgu klātbūtni sēdē, padomju apsūdzība – mans tēvs – paziņoja, ka ir gatavs to nodrošināt. Starptautiskā tribunāla priekšsēdētājs Lourenss pavaicāja, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai nogādātu Paulusu Ninrbergā. Atbilde izskanēja kā bumbas sprādziens: "Ne vairāk kā 15 minūtes."

Tēvam tas bija svarīgs brīdis, kad kļūs skaidrs, vai viņš pareizi "nolasījis" Paulusu. Viņš parādījās tiesas zālē un apstiprināja savas liecības par Vācijas iepriekš gatavoto uzbrukumu PSRS. Ar šīm liecībām tika salauzta ilgi gatavotā nacistu aizstāvības līnija. Tas bija viens no lūzuma punktiem Nirnbergas procesā. Staļins pateicās tēvam, un tas bija svarīgākais kontakts ar padomju līderi.

- Par kādiem svarīgiem brīžiem procesā, izņemot Paulusa liecības, stāstīja jūsu tēvs?

— Padomju Savienība iepazīstināja ar dokumentālu filmu par nacistu ļaundarībām PSRS teritorijā, tostarp – par koncentrācijas nometnēm. Tēvs stāstīja, ka pēc filmas beigām zālē vairākas minūtes valdījis klusums. Filma radīja šoku, kad tika parādīts, kā nacisti rāva ārā zobus un matus, tas ir, patiešām – visas šausmas.

Pat nacistu aizstāvība jutās ļoti neērti.

- Kādas attiecības veidojās starp apsūdzētāju valstu delegāciju locekļiem, piemēram, ar amerikāni Robertu Džeksonu?

— Arī par to tēvs stāstīja. Varu teikt, ka vācu aizstāvība izstrādāja rīcības līniju tā, lai cita starpā mēģinātu sastrīdēt uzvarētāju valstu apsūdzētājus. To ļoti labi saprata gan tēvs, gan Džeksons, tāpēc pat spriedzes un konfliktu situācijās viņi atbalstīja labu lietišķu sadarbību.

Bija dažas epizodes, kad attiecības varēja sabojāties. Piemēram, pie "Grand Hotel", kur mita padomju delegācija, tika nogalināts mūsu ierēdnis, kurš pirms nāves pačukstēja: slepkava bija tērpts amerikāņu formas tērpā.

Džeksons nosūtīja tēvam vēstuli: "Mans dārgais Rudenko kungs, dziļi nožēloju notikušo. Tiks darīts viss iespējamais, lai vainīgo atrastu."

Cita epizode bija saistīta ar padomju lidmašīnas ekipāžas sagrābšanu Nirnbergā. Tēvs panāca viņu atbrīvošanu, un Džeksons to veicināja.

Vēl viens gadījums, kura dēļ puses varēja sastrīdēties, notika, kad amerikāņu kareivji izvilka no padomju kravas automašīnas papīrus, lai iekurtu ugunskuru, un sadedzināja tos. Varēja izcelties ļoti nopietns skandāls. Džeksons vērsās pie tēva.

Noskaidrojis lietas apstākļus, Rudenko nolēma, ka nekādā gadījumā nedrīkst pārvērst incidentu par problēmu, jo papīri nebija īpaši vērtīgi.

Viens no galvenajiem uzdevumiem bija nepieļaut, lai kādas pretrunas novestu pie atklātiem publiskiem konfliktiem.

- Nirnbergas procesa laikā amerikāņu žurnālists publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Rudenko nošāvis Gēringu tiesas zālē. Kā Romāns Andrejevičs reaģēja uz šo apmelojumu?

— Tēvs pastāstīja, ka šī epizode likusi pasmaidīt, jo tie bija nepārprotami meli, kas tika atmaskoti nākamajā dienā. Raksts bija publicēts amerikāņu avīzē US Stars and Stripes.

Amerikāņu žurnālists pēc tam taisnojās: viņš esot gribējis teikt, ka Rudenko ar savu nopratināšanu "nošāvis" Gēringu.

- Ko pasaulei mācīja Nirnbergas process?

— Nirnbergas process ir piemērs tam, kā starptautiskā sabiedrība apvienojās pret kopējo ienaidnieku – fašismu. Neskatoties uz visām grūtībām, pasaules vadošās valstis uzstājās no gandrīz vienotām pozīcijām, nacisms tika nosodīts kā klase.

Mūsdienu pasaulē mums ir jauns kopīgs ienaidnieks – terorisms. Terorismam un fašismam daudz kas ir kopīgs, piemēram, tas, ka tiek tīšām ignorētas starptautisko tiesību normas, ignorēta morāle un cilvēka dzīvības vērtība.

Nirnbergas procesa mācību būtu iespējams izmantot valstu un tautu apvienošanai pret terorismu. Savulaik prezidents Putins teica, ka terorismu iespējams uzvarēt, tikai apvienojot visas pasaules pūles.

- Ko jūs, kā augsta ranga diplomāts, domājat par to, ka mūsdienās Rietumi bieži vien mazina PSRS lomu uzvarā pār fašismu?

— Ņemot vērā vispārējo politisko situāciju pasaulē, tas nepārsteidz. Patlaban mums sākusies konfrontācija vairākos virzienos, tostarp tiek mazināta PSRS loma uzvarā pār fašismu, izvirzītas tuvredzīgas idejas par Nirnbergas procesa rezultātu pārvērtēšanu.

Ņemot vērā Krievijas un rietumvalstu attiecību saasināšanos, es uzskatu, ka uz to vajadzētu reaģēt iecietīgi un aizstāvēt savu viedokli, ja rodas iespēja. Novērst to nav iespējams, bet reaģēt vajag mierīgi, jo fakti ir un paliek fakti.

© RIA Novosti
Ceļš uz ešafotu. Atmaksas akts - Nirnbergas tribunāls arhīva kadros
81
Pēc temata
SS leģionāru maršs: aizturēts ārzemnieks ar plakātu "Viņi nogalināja ebrejus"
Nav par ko kaunēties: Nacionālā apvienība vēlas legalizēt leģionāru piemiņas dienu
Krievijas ĀM: Latvijas varas iestādes turpina attaisnot nacistus
ANO Ģenerālajā asamblejā iesniegts rezolūcijas projekts pret nacisma glorifikāciju
Facebook atbalsta nacismu: Krievijā pieprasa sodīt sociālo tīklu
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

8
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

8
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna
NATO

Amerikāņu ģenerālis uzskata, ka Krievija apdraud ASV pastāvēšanu

20
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Maskava izmanto netradiionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, uzskata amerikāņu ģenerālis.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Krievija destabilizē situāciju visā pasaulē un apdraud Savienotās Valstis, kā arī vairākus to sabiedrotos.

Šādu viedokli paudis ASV Bruņoto spēku Eiropā komandieris, NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Tods Volterss, vēsta RIA Novosti.

Viņa uzrunā Gaisa kara asociācijas simpozija ietvaros, ko citēja Pentagons, atzīmēts, ka, neskatoties uz "vispārējo nosodījumu" un sankciju politiku, Krievijas "ļaundabīgās darbības" novērojamas Eiropā un vairākos citos pasaules reģionos.

Maskava izmanto netradicionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, turpināja Volterss.

Ģenerālis piebilda, ka vienlaikus Krievija cenšoties saglabāt savu padomju laika ietekmes sfēru un šiem nolūkiem pret virkni pēcpadomju valstu izmantojot spēku un piespiešanu.

Iepriekš radio Sputnik informēja: Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova salīdzināja  ar cirku ES iespējamās sankcijas Alekseja Navaļnija lietā.

ASV spēku Eiropā un NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieka ģenerāļa Toda Voltersa izteikumi par Krievijas draudiem ir rutīna, atkārtojas tas, kas izskanējis pēdējo gadu laikā dažādos līmeņos, - tā Voltersa izteikumus komentēja Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs.

ASV un NATO cenšas dēmonizēt Krieviju, uzskata militārais eksperts.

"Viņi to atkārto jau ļoti sen, vismaz pēdējos septiņus gadus, iespējams, pat ilgāk. Tāpēc Volterss neko jaunu nav paziņojis – tas viss rakstīts daudzos NATO un ASV dokumentos. Varēja arī kaut ko oriģinālāku izdomāt. Tā ir rutīna, vienu un to pašu stāsta dažādos līmeņos. Kārtējais ģenerālis atkārtojis to, ko stāsta jau vairākus gadus," Timofejevs konstatēja sarunā ar RIA Novosti.

Voltersa izteikumi nekādi nav saistīti ar ES jaunajām sankcijām pret Maskavu.

"Vienkārši attiecības ir sliktas, tāpēc ideoloģija un sankcijas iet roku rokā, un valda iluzija, ka tās ir koordinētas lietas. Patiesībā tā nav. Nebūt ne vienmēr," atzīmēja KSLP direktors.

 

20
Tagi:
draudi, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"