Dzelteno vestu protesti Parīzē

Sacelšanās pret degvielas cenām turpinās: policija Parīzē izmantojusi asaru gāzi

55
(atjaunots 09:39 02.12.2018)
Degvielas dumpja akcijās Parīzes ielās ievainojumus guvuši 20 cilvēki, vairāk nekā 100 demonstranti aizturēti, turklāt saņemta informācija par telekanāla RT France žurnālistu, kurš guvis traumu.

RĪGA, 2. decembris — Sputnik. Jau trešo nedēļu Francijā turpinās protesta akcijas pret benzīna cenu pieaugumu. 1. decembrī Parīzē jau no rīta demonstranti pulcējās pie Elizejas pils, vēsta RIA Novosti.

Francijas Iekšlietu ministrija ziņoja, ka dienā Elizejas laukos pulcējās aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. "Dzelteno vestu" protestus (šādu nosaukumu akcija ieguvusi, pateicoties franču autovadītāju obligātajam atribūtam – dzeltenai vestei ar gaismas atstarotājiem) pavadīja sadursmes ar policiju.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

A protester walks through tear gas during a demonstration against rising fuel prices in Paris (AP Photo/Kamil Zihnioglu) #france #protest #yellowvest

Публикация от The Independent (@the.independent)

Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki izmanto asaru gāzi. Demonstrantu nomierināšanai tiek likti lietā ūdensmetēji. Tiesa, daži protest dalībnieki bija labi sagatavojušies un paņēmuši līdzi aizsargmaskas un gāzmaskas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#Paris mayhem: French capital turns into battlefield amid third weekend of #YellowVest rallies

Публикация от RT (@rt)

Jaunākie dati liecina, ka nekārtībās cietuši 92 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 20 policisti, aizturēti vairāk nekā 250 cilvēki.

"Šorīt divi RT France žurnālisti guvuši traumas policijas asaru gāzes granātas dēļ un pēc šāviena no traumatiskā ieroča Flash-ball Elizejas laukos Parīzē. Luka Ležē guvis žokļa traumu, patlaban atrodas slimnīcā. Mums izdevās ar viņu aprunāties, viņš apgalvoja, ka stāvoklis ir stabils. Mūsu uzņemšanas grupas demonstrē vīrišķību un augstu profesionālismu," – RT France vadītāja Ksenija Fjodorova informēja RT vietnē.

Vēlāk telekanāla galvenā redaktore Margarita Simoņana ziņoja, ka masu protestos cietuši 12 RT žurnālisti.

"Mums jau 12 cilvēki cietuši protestos Francijā. Gumijas lodes, akmeņi, asaru gāze. Divpadsmit tikai mūsu žurnālisti vien," – Simoņana ziņoja Telegram.

Viņa paskaidroja, ka runa ir par visiem žurnālistiem, kuri guvuši traumas kopš "dzelteno vestu" protestu sākuma. RT atzīmēja, ka viņu vidū ir astoņi RT France dalībnieki, divi RT International žurnālisti un divi videoaģentūras Ruptly stringeri.

No cenu samazināšanas līdz valdības maiņai

Protesti pret benzīna cenu pieaugumu Francijā sākās 17. novembrī. Akcijās piedalījušies gandrīz 290 tūkstoši cilvēku – manifestācijas aizritējušas vairāk nekā divos tūkstošos pilsētu un ciemu. Ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki, 14 cilvēki guvuši smagas traumas, viens gājis bojā.

Lielākās demonstrācijas, kas noveda pie nekārtībām, notika Parīzē. Akciju dalībnieki vispirms centās izlauzties līdz administratīvajām ēkām. Policija izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus. Pēc tam demonstranti devās Elizejas pils virzienā.

Tur cilvēki būvēja barikādes, kurināja ugunskurus, dziedāja Marseljēzu un aicināja valsts prezidentu Emanuelu Makronu atkāpties no amata.

No 1. janvāra Francijā plānots paaugstināt benzīna cenas – par 2,9 centiem un dīzeļdegvielas cenas par 6,5 centiem par liktu. Pie tam tikai šī gada laikā dīzeļdegvielas cena pieaugusi apmēram par 23%, benzīna cena – par 15%.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

While many enjoyed a #Thanksgiving or #BlackFriday SPARE a thought for what I consider some REALLY BRAVE PEOPLE who have been fighting the "system" all week. The #YellowVests 👷‍♂️👷‍♀️👷🚧 👷‍♂️👷‍♀️👷🚧 . . The movement has spread into a few EU nations now. (Sadly some have hijacked it with violence, over the week long peaceful demonstrations) . . But the #yellowvest movement began over petrol prices and after 2 days became about the poor standard of living for the "AVERAGE" French person. . And is now becoming about the AVERAGE EU citizen.... . Many people today look at the French and think they are just insane when they protest in the streets and stand up in large crowds like this(even when highjacked by violence). . . BUT THOSE WHO KNOW HISTORY and know it well... Know this was the BIRTHPLACE of the masses having a voice in society over the elites. Without the French we would not have left the King's and Queen's era, no one would even be able to "purchase land". Today they want "Macron out and a change to the governance system to cater to the masses again", enough of serving banks and corporations... Only history will tell the future here... . . Perhaps this is why it's spreading to other EU nations?? But at the VERY LEAST... The violent ones aside, I'm proud to see such numbers and a nation come together to remind the government THEY SERVE THE PEOPLE and work FOR THE PEOPLE... . I hope change happens for those that need it and everyone can stay safe... 🙏❤️ Hope you all have a safer weekend than the streets of France!🙏❤️ #paris #franceispeople #parisispeople #yellowvests #yellowvestmovement #burningcity #parisonfire #watercannons #protests #teargas #macronmustgo #changethesystem #politics #people #wakeup #lookatthebigpicture #fightforyourrights #fightforyourfreedom

Публикация от @ tht_lil_niggah

Protesta akciju dalībnieki sākotnēji pieprasīja samazināt degvielas cenas, taču tagad, spriežot pēc pašu "dzelteno vestu" apgalvojumiem, viņi pieprasa pirktspējas uzlabošanu kopumā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons asi nosodīja protesta akciju dalībnieku darbības – viņš nosauca par kauna lietu to, ko demonstranti dara galvaspilsētas ielās.

55
Pēc temata
Francijā vairāk nekā divsimt cilvēku cietuši protesta akciju laikā
Degvielas nemieri Francijā: dziedāja Marseljēzu un pieprasīja Makrona demisiju
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

32
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

32
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

13
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

13
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā