Eirodeputāte no Latvijas Inese Vaidere

Eirodeputāte no Latvijas: 44 miljardi ir pārāk maz par Lielbritānijas izstāšanos no ES

62
(atjaunots 15:05 26.11.2018)
Lielbritānijas izstāšanās no ES – tā ir "traģēdija", paziņoja eirodeputāte no Latvijas Inese Vaidere, turklāt Londona nesamaksās tik daudz naudas, cik to vēlētos atsevišķi ES locekļi.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Lielbritānija samaksās pārāk maz, kad izstāsies no ES, vien iestāžu pārnešana no Apvienotās Karalistes uz Eiropu ES izmaksās milzīgu summu, paziņoja LTV ēterā Inese Vaidere, eirodeputāte no Latvijas.

ES dalībvalstu karogi. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lielbritānijas izstāšanos no ES viņa nosauca par "traģēdiju", ar kuru vairs neko nevar padarīt. Taču nedrīkst laist pašplūsmā izstāšanās procesu, neskatoties uz sarežģītajām Brexit nosacījumu pārrunām. Londonai ir jāizpilda savas starptautiskās saistības, uzsvēra Vaidere.

Vaidere norādīja, ka nevar pateikt Londonai "ejiet kā vēlaties", jo Lielbritānijai ir savas starptautiskās vienošanās, vienlaikus skaidrojot, ka runa ir par apmēram 44 miljardiem, kurus "viņiem nāksies samaksāt".

Pēc eirodeputātes sacītā, Lielbritānijas varasiestādes solīja, ka tos samaksāšot, jo tik un tā jau ir saņēmušas daudz labumu – gan no brīvas preču aprites tirgū, gan no brīva darba tirgus. Šis "rēķins par šķiršanos", pēc politiķes uzskatiem, ir pārāk mazs viņiem.

Pēc viņas sacītā, iestāžu pārnešana vien no Lielbritānijas uz ES izmaksās milzīgas naudas summas.

Vaidere paskaidroja, ka ES ar to nerēķinājās – cilvēki tur veidoja ģimenes, iegādājās dzīvesvietu – un tagad par to visu ir jāmaksā. Briti par to maksāt nevēlas, ES arī, jo tā, pēc politiķes sacītā, "nav mūsu vaina".

Eirodeputāte pastāstīja, ka vēl nav līdz galam skaidrs, kā attīstīsies Brexit situācija pēc tam, kad tika apstiprināts nosacījumu līguma projekts.

Eiropas Savienības 27 atlikušo valstu līderu samits 25. novembra ārkārtas sēdē atbalstīja līguma projektu par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no ES, kā arī politisko deklarāciju par nākotnes attiecībām ar valsti.

Savukārt Lielbritānijas Ministru Kabinets  jau oktobra vidū apstiprināja gala vienošanās projektu ar Eiropas Savienību, taču šis dokuments neapmierināja nedz Brexit pretiniekus, nedz tā atbalstītājus. Pirms parakstīšanas vienošanās ir jāizskata britu parlamentam, taču opozīcijas partijas jau ir paziņojušas, ka neatbalstīs dokumenta projektu. Dokumenta galīgā izskatīšana notiks decembrī.

Lielbritānijai ir jāizstājas no Eiropas Savienības 2019. gada marta beigās, pat ja parlaments neapstiprinās premjeres piedāvāto dokumentu.

62
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Lielbritānijā neizslēdz jauna Brexit referenduma rīkošanu
Nosauktas Austrumeiropas valstis, kas visvairāk cietīs Brexit rezultātā
Krievija prognozē Lielbritānijas premjerei "nelīksmus Ziemassvētkus"
Lielbritānijas valdība apstiprinājusi vienošanos par Brexit noteikumiem
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

0
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

0
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija
Bundestāgs, foto no arhīva

Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums

7
(atjaunots 15:34 08.08.2020)
Iepriekš trīs ASV senatori vēstulē vācu uzņēmumam stāstīja par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus, un pieprasīja atteikties no tālāka darba "Ziemeļu straume 2" projektā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Vācijas parlamenta deputāts, partijas "Savienība 90/Zaļie" loceklis, bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins uzskata, ka amerikāņu senatoru vēstule ar draudiem vērst sankcijas pret Vācijas ostu "Ziemeļu straumes 2" dēļ ir ekonomiskā kara pieteikums. Savu viedokli viņš pauda aģentūrai DPA.

Iepriekš trīs ASV senatori adresēja vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Amerikāņu politiķi pieprasa atteikties no tālāka darba "Ziemeļu straume 2" projektā. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums", atgādināja RIA Novosti.  

"Iejaukšanās Vācijas un Eiropas Savienības suverenitātē ir sasniegusi bezprecedenta agresijas līmeni, un tā nevar palikt bez atbildes," uzsvēra Tritins. Viņš norādīja, ka projektā iesaistītajām kompānijām vajadzīga aizsardzība no "Vašingtonas Mežonīgo Rietumu metodēm".

Deputāts aicināja Vāciju un ES dot apņēmīgu atbildi ASV – viņš pieļāva, ka tie varētu būt soļi pret amerikāņu slānekļa gāzi.

Politiķis atgādināja, ka Zasnica atrodas kancleres Angelas Merkeles vēlēšanu apgabalā un uzdeva jautājumu, kā viņa varēs paskaidrot ostas darbiniekiem savu ilgstošo bezdarbību.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

7
Tagi:
Vācija, ASV, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu