Protesta akcija Dzeltenās vestes Parīzē.

Degvielas nemieri Francijā: dziedāja Marseljēzu un pieprasīja Makrona demisiju

49
(atjaunots 14:56 25.11.2018)
Vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku izgāja Francijas pilsētu ielās, protestējot pret benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanu: protests pārauga masveida nekārtībās un sadursmēs ar policistiem.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. "Republikā nav vietas šādai vardarbībai," - uzrakstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons savā  Twitter mikroblogā, komentējot nekārtības, kuras pāršalca Franciju sestdien, 24. novembrī.

Protesti pret benzīna cenu paaugstināšanu sākās Francijā jau pagājušajā sestdienā, 17. novembrī. Kā ziņoja RIA Novosti, toreiz protesta akcijās piedalījās gandrīz 290 tūkstoši cilvēku. Manifestācijas notika vairāk nekā divos tūkstošos pilsētu un ciematu. Tika ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki, 14 – guvuši smagus ievainojumus, viens cilvēks gājis bojā.

Kustība pret degvielas cenu paaugstināšanu guvusi nosaukumu "dzeltenās vestes" pēc obligātā franču vadītāju atribūta – dzeltenas gaismu atstarojošas vestes.

Lieta tajā, ka Francijā benzīna cenām no 1. janvāra ir jāpieaug par 2,9 eirocentiem par litru, dīzeļa cenām – par 6,5 eirocentiem par litru. Saskaņā ar radiostacijas Europe1 datiem, 2018. gada laikā dīzeļdegvielas cena pieaugusi par 23%, benzīna cena – par 15%.

Dedzināja ugunskurus, dziedāja Marseljēzu un pieprasīja demisiju

Šo sestdien, 24. novembrī, vairāk nekā simts tūkstoši neapmierināto atkal izgāja Francijas pilsētu ielās. Šādus skaitļus paziņoja Francijas ĀM vadītājs Kristofs Kasteners. Protesta akcija pārauga masveida sadursmēs ar policiju.

Vislielākos nemierus cilvēki sarīkoja Parīzē. Tur protestētāji no sākuma centās izlauzties cauri pie administratīvajām ēkām blakus Saskaņas laukumam Elizejas lauku ielas sākumā. Policija demonstrantu apspiešanā izmantoja asaru gāzi un ūdens lielgabalus. Pēc tam demonstranti devās pie Elizejas pils.

Cilvēki būvēja barikādes, dedzināja ugunskurus, dziedāja Marseljēzu un aicināja valsts prezidentu Emanuelu Makronu atkāpties no amata.

Saskaņā ar RIA Novosti informāciju, nekārtību laikā Parīzē divi policijas darbinieki guva ievainojumus. Astoņi cilvēki tika aizturēti par agresīvu rīcību pret kārtības sargiem.

Makrons nosodīja protestētāju rīcību, nosaucot par kaunu visu, kas noticis Parīzē sestdien.

"Kauns tiem, kas uzbruka kārtības sargiem. Kauns tiem, kas nodarīja kaitējumu pārējiem pilsoņiem un žurnālistiem. Kauns tiem, kas draudēja ievēlētiem ierēdņiem. Republikā nav vietas šādai vardarbībai," - uzrakstīja franču līderis savā Twitter mikroblogā.

Savukārt labējās partijas "Nacionālā apvienība" (bijusī "Nacionālā fronte") Marina Lepēna uzlika atbildību par nekārtībām tieši uz valsts augstāko vadību. Turklāt viņa aicināja franču varasiestādes "nedēmonizēt leģitīmu tautas kustību", vēsta RIA Novosti.

49
Pēc temata
Emanuels Makrons zaudē reitingu un kilogramus
Francijā vairāk nekā divsimt cilvēku cietuši protesta akciju laikā
Mediji noskaidrojuši pret Makronu plānotā atentāta detaļas

Polijā startējušas mācības "Anakonda": uz sauszemes un jūrā tiks iesaistīti 5000 kareivju

7
(atjaunots 17:11 01.06.2020)
Polijas Karaspēka kareivjiem ir jātrenējas, neraugoties uz pandēmiju, Polija neatcēla mācības "Anakonda".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Polijā startēja liela mēroga mācības "Anakonda", manevros piedalīsies 5 tūkstoši kareivju, paziņoja valsts nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.

"Šodien sākas "Anakonda 2020". Tās ir mācības, kurās piedalīsies 5 tūkstoši kareivju. Neraugoties uz koronavīrusa epidēmiju un ieviestajiem ierobežojumiem, mēs neatsakāmies no mācībām. Polijas Karaspēka kareivjiem pastāvīgi ir jātrenējas, jāpaaugstina sava kvalifikācija un jābūt gataviem rīkoties," uzrakstīja Blaščaks Twitter.

​Manevru mērķis - "pārbaudīt dažādu veida karaspēku ar vienu mērķi atklāt uguni". Mācību laikā ir paredzētas darbības uz sauszemes, jūrā, kiberdrošības jomā. Tomēr koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ daži mācību elementi tiks atlikti uz gada beigām vai 2021. gadu.

"Anakonda" ir lielākās Polijas armijas mācības, kas tiek rīkotas reizi divos gados. Varšava organizē "Anakonda" manevrus kopš 2006. gada, kopš 2012. gada tās ir iekļautas NATO militāro mācību pasākumu sarakstā. Līdz 2018. gadam tās tika rīkotas tikai Polijas teritorijā, taču pirms diviem gadiem pirmo reizi tajās tika iesaistīti poligoni Baltijas valstīs.

Gadiem ejot, mācību mērogs ir pieaudzis. 2006. gadā manevros piedalījās aptuveni 10 tūkstoši militārpersonu, 2008. un 2010. gadā – ap 7 tūkstošiem, 2012. gadā – 11,5 tūkstoši kareivju, tai skaitā NATO kareivji. 2014. gadā mācībām tika piešķirts karaspēku militāri mācību pasākuma statuss ar praktisko mērķi "apgūt karaspēku rīcības veidus krīzes situācijas eskalācijas apstākļos". Toreiz manevros tika iesaistīti 12,5 tūkstoši kareivju. 2016. gadā mācībās piedalījās aptuveni 31 tūkstotis kareivju.

2018. gadā tajās piedalījās 17,5 tūkstoši kareivju – 12,5 tūkstoši Polijā un aptuveni 5 tūkstoši Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mācībās tika apgūts jauns elements – iedzīvotāju evakuācija no apdzīvotām vietām Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā, to atzīmēja arī Krievijas ĀM. "Tostarp pievērsām uzmanību principiāli jaunam momentam. Pēc Pentagona prasības šo mācību gaitā no konflikta zonas, jeb no apdzīvotajām vietām, kuras atrodas Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā. Iedomājaties, līdz kam noved šo pašu apdzīvoto vietu iedzīvotājus?" komentēja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

7
Tagi:
militārās mācības, NATO, Polija
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs

Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām

6
(atjaunots 17:07 01.06.2020)
Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Apsūdzību izteikšana Krievijai protesta akciju rīkošanā ASV var būt daļa no kārtējās pret Krieviju vērstās kampaņas, kura, kā jau vienmēr, balstās uz viltus ziņām, paziņoja KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs, vēsta RIA Novosti.

Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija. Taču nekādus pierādījumus vai konkrētus faktus Raisa nesniedza.

"Tas ir noticis. Amerikāņu viltus ziņu mašīna, čerkstoši krakšķot un klepojot, beidzot ieskandēja sen prognozēto darbību," uzrakstīja Facebook Kosačovs.

"Un tas būtu bijis smieklīgi. Taču būs skumji, jo šī var būt pirmā bezdelīga, aiz kuras atlidos vārnu bari," paziņoja senators, uzsverot, ka "slikti ož nebūt ne Krievijā".

Pēc parlamentārieša sacītā, ļoti gribētos ticēt, ka oficiālajā Vašingtonā "šoreiz pietiks arī apziņas par visām Amerikas pilsētās notiekošajām šausmām – patiesi līdzjūtības vārdi visiem, kas ir cietis, un tiem, kas vēl cietīs – un elementāra izdzīvošanas instinkta, kas nepieļauj politiskās spēles nacionālās traģēdijas laikā".

Tāpat Kosačovs atzīmēja, ka Raisas paziņojums ir "tiešs aizvainojums – turklāt ne tik daudz Krievijai, kuras šajā situācijā vienkārši nav un nevar būt, cik pašai tautai un ASV pilsoņa Džordža Floida piemiņai".

Nekārtības izcēlās Mineapolisā un vairākās citās pilsētās pēc afroamerikāņa Džordža Floida policistu izraisītās nāves. Internetā parādījās video, kuros redzams, ka policisti uzlika Floidam roku dzelžus, nogāza viņu uz zemes un trijatā uzgāzās viņam virsū. Turklāt viens no viņiem uzkāpa ar celi viņam uz kakla. Floids videoierakstā vairākas reizes saka, ka nevar paelpot, pēc kā apklust. Viņš nomira reanimācijā. Pēc nekārtību sākuma tika atlaisti četri policisti, savukārt vienu no viņiem apsūdzēja nonāvēšanā aiz neuzmanības.

6
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu
Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Kas noticis gaisā? Kāpēc ASV GS krita histērijā pēc tikšanās ar KF lidmašīnām
Valentīns Jeremejevs

Jeremejevs: Latvijā nav un nebija nepieciešamības ieviest ārkārtējā stāvokļa režīmu

0
(atjaunots 17:18 01.06.2020)
Ārkārtējās situācijas režīma ieviešana Latvijā ir nepamatota, valdībai nekavējoties tas ir jāatceļ, paziņoja "Tautas varas frontes" līderis Valentīns Jeremejevs.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien policija aizturēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā piketā izgājušos "Tautas varas frontes" (TVF) piekritējus, tai skaitā kustības līderi Valentīnu Jeremejevu. Pēc protestētāju sacītā, viņi uzstājās pret "noziegumiem pret demokrātiju un tautu". Par formālu piketētāju aizturēšanas iemeslu kļuva kopš 13. marta Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma pārkāpšana.

Varasiestādes nejēdzīgi pagarināja ārkārtējās situācijas režīmu, paziņoja Sputnik Latvija pats Jeremejevs. Piemēra kārtā viņš minēja Baltkrieviju, kur, pēc viņa teiktā, ekonomiku, veselības aprūpi un izglītību netraumēja ierobežojošie pasākumi.

"Notikumu attīstība parādīja, ka nekādas ārkārtējās situācijas nepieciešamības Latvijā nebija. Valdībai bija jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms, taču tā pagarināja to, vadoties pēc saviem politiskajiem mērķiem," uzsvēra Jeremejevs.

Pēc TVF līdera sacītā, viņš ne pirmo reizi paziņo par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas nepieciešamību.

"Jau 1. maijā mani un vēl divus protestētājus arestēja pie Brīvības pieminekļa, atņēma Latvijas karogu. Uzskatu to par politisko pasūtījumu. Mūsu kustība neapmierina esošo varu dēļ tā, ka atņem tai elektorātu. Varas intereses ir tikai savu ietekmes jomu saglabāšanā, nekādi soļi situācijas normalizācijai valstī netiek sperti," sacīja Jeremejevs.

"Es uzstājos par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, lai valstī tiktu atrisināti parasti cilvēku jautājumi. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu iziet pie Brīvības pieminekļa," paskaidroja "Tautas varas frontes" līderis.

Latvijas valdība paziņoja, ka no 13. marta ievieš ārkārtējās situācijas režīmu, lai pretotos koronavīrusa izplatībai. Tika pieņemta virkne ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumu, kā rezultātā vairākas nozares, tai skaitā starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu bizness. Pašlaik ārkārtējās situācijas režīms ir spēkā līdz 9. jūnijam.

Saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir atklāti 1066 Covid-19 gadījumi, no kuriem 24 beidzās ar nāvi, bet 745 jau ir izveseļojušies. Kopumā pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6,2 miljoni inficēto, vairāk nekā 374 tūkstoši cilvēku ir miruši, gandrīz 2,9 miljoni ir izveseļojušies.

Еремеев: в Латвии нет и не было необходимости вводить режим ЧС
0
Tagi:
ārkārtējā situācija, Valentīns Jeremejevs
Pēc temata
Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Pie Brīvības pieminekļa notika protests pret ārkārtējās situācijas režīmu
Pret tautai naidīgu sistēmu: Latvijas "dzeltenās vestes" dosies pie Ministru kabineta