Gāzes sadalīšanas stacija. Foto no arhīva

Sastāvējusies prece. "Turcijas straumes" dēļ Ukrainas gāzesvads krītas cenā

49
(atjaunots 15:13 24.11.2018)
Gāzesvads "Turcijas straume" pēc ekspluatācijas sākuma samazinās degvielas tranzītu cauri Ukrainai par 27 miljardiem kubikmetru gadā. Perspektīva biedē Kijevu, - tā aktīvi meklē "vecāko brāli", kas varētu apturēt gāzesvadu būvdarbus ārpus Ukrainas.

Tagad, kad "Gazprom" noslēdzis gāzesvada "Turcijas straume" zemūdens iecirkņa būvdarbus, ukraiņu ierēdņi sākuši strauji meklēt investoru, kas varētu glābt valsts gāzes transporta sistēmu no totāla kraha.

Investoram jābūt bagātam un dāsnam, lai piedāvātu summu, ko pēc saviem ieskatiem noteikusi Ukrainas valdība, un īstam brīnumdarim, lai piespiestu Krieviju atteikties no gāzesvadu izbūves, apejot Ukrainu. Par to, kas gaida Ukrainas GTS un uz ko cer Kijeva, portālā RIA Novosti stāsta autors Maksims Rubčenko.

Panikas režīms

"Pēc gāzesvada "Turcijas straume" ekspluatācijas sākuma gāzes tranzīts cauri Ukrainas teritorijai saruks par 12-13 miljardiem kubikmetru gadā," – informēja Ukrainas Gāzes rūpniecības un dabasgāzes tirgus padomes vadītājs Leonīds Unigovskis.

Ukrainas naftas un gāzes kompānija "Naftogaz" vērtēja, ka 2017. gadā Krievijas gāzes tranzīts cauri Ukrainai sasniedzis 93,5 miljardus kubikmetru – tas ir rekords pēdējo astoņu gadu laikā.

General Electric logo
© Sputnik / Григорий Сысоев

"Tagad Ukrainai jāpieliek spēki, lai nepieļautu "Turcijas straumes" otrā cauruļvada būvdarbus, jo tas vēl vairāk samazinās gāzes tranzīta apjomus uz Eiropu," – atzīmēja ierēdnis.

Kijevas nervozitāte ir saprotama: vairāk nekā 900 kilometrus garais "Turcijas straumes" cauruļvads no kompresoru stacijas "Russkaja" Anapas rajonā līdz Kijikeja apdzīvotajai vietai Turcijā ir pabeigts.

Pirmais cauruļvads paredzēts degvielas piegādei Turcijai, kura patlaban saņem 16 miljardus kubikmetru gadā pa "Zilo straumi" un gandrīz tikpat daudz – pa Transbalkānu cauruļvadu cauri Ukrainai, Rumānijai un Bulgārijai.

Pēc pieņemšanas termināla būvdarbiem Kijikejā jau nākamvasar Turcija varēs atteikties no Transbalkānu maršruta, jo visa nepieciešamā gāze tiks piegādāta no Krievijas. Taču "Turcijas straumes" ekspluatācijas sākums ieplānots 2019. gada beigās.

Cik tad jūs īsti gribat?

Pa otro cauruļvadu degviela tiks piegādāta Dienvideiropas valstīm, samazinot tranzītu cauri Ukrainai vēl par 15,5 miljardiem kubikmetru gadā.

Perspektīva biedē Kijevu, - tā aktīvi meklē "vecāko brāli", kas varētu apturēt gāzesvadu būvdarbus ārpus Ukrainas.

"Bez Eiropas partnera Ukrainai būs grūti piespiest "Gazprom" saglabāt lielu tranzīta apjomu pa mūsu GTS," – atzina Leonīds Unigovskis un piebilda, ka "Eiropa ne īpaši uzticas, ja gāzes transporta sistēmu vada tikai operators Ukrainā".

Kijeva jau sen spriež par Rietumu partneri, taču konkrēti projekts ieskicējies tikai tagad. Septembra sākumā Ukrainas uzņēmuma "Naftogaz" valdes prieksšēdētāja pienākumu izpildītājs Sergejs Konovecs nosūtīja valsts premjerministram Volodimiram Groismanam vēstuli, kurā informēja par nepieciešamību pārdot 49% valsts gāzes transporta sistēmas par septiņiem miljardiem dolāru.

"Ukrainas gāzes transporta sistēmas vērtību "Naftogaz" vērtē 14 miljardu dolāru apjomā, - teikts vēstulē. – Ja starptautiskais partneris, atbilstoši, samaksās septiņus miljardus dolāru par 49% GTS operatora akciju, šo investīciju iespējams uzskatīt par noteiktu garantiju tranzīta nesto ieņēmumu saglabāšanai pašreizējā līmenī."

Vērtējumu apstiprināja arī uzņēmuma "Naftogaz" vadītājs Andrejs Koboļevs III Ukrainas naftas un gāzes investīciju forumā.

Atgādināsim, ka aprīlī starptautiskā audita kompānija Ernst & Young novērtēja Ukrainas gāzes transporta sistēmu 11,9 miljardu dolāru apjomā. Taču tolaik vēl nebija zināms, vai "Ziemeļu straume 2" tiks būvēta, turklāt cauruļvadi pa šo laiku vēl vairāk sarūsējuši un nolietojušies.

Taču "Naftogaz" uzskata, ka auditoru vērtējums ir pārāk zems un pielicis pāris miljardus klāt.

Nāciet droši, neskopojieties

Atlicis tīrais sīkums – sameklēt pircēju.

Pēc L.Unigovska domām, perspektīvākie partneri ir kompānijas no Itālijas un Slovākijas.

"Patlaban Itālija pa mūsu GTS saņem 23 miljardus, - atzīmēja Gāzes rūpniecības padomes vadītājs. – Ja par mūsu partneri kļūs operators no Itālijas – kompānija Snam, kas kopā ar Slovākijas uzņēmumu UStream pieprasīs, lai 23 miljardi kubikmetru gāzes uz Itāliju tiktu pārsūknēti cauri mums, "Turcijas straumes" otrā cauruļvada būvdarbi būs problemātiski."

Tiesa, Unigovskis aizmirsa pieminēt to, ka Itālijas premjerministra Džuzepes Kontes vizītes laikā Maskavā oktobra beigās tika panākta vienošanās par "Turcijas straumes" otrā cauruļvada pagarināšanu līdz Apenīnu pussalai.

"Tas varētu būt cauri Bulgārijai, tas varētu būt pat cauri Serbijai, Ungārijai, tas varētu būt cauri Grieķijai," – pēc tikšanās ar Itālijas premjerministru kopīgajā preses konferencē pastāstīja Krievijas prezidents.

Vārdu sakot, Roma diezin vai vēlēsies tērēt naudu, lai nopirktu Ukrainas GTS akcijas, turklāt Itālijas budžeta rekordlielais deficīts jau radījis nopietnu konfliktu starp Kontes valdību un Eiropas Savienību.

Lielākas cerības Kijevas politiķiem iedveš ASV.

"Ukrainai jāpiesaista Amerikas Savienoto Valstu enerģētikas kompānijas, lai kopīgi pārvaldītu gāzes transporta sistēmu," – oktobra sākumā ierosināja Augstākās radas spīkers Andrejs Parubijs.

Pēc viņa domām, tādā gadījumā Vašingtonas viedoklis par "Turcijas straumi" un "Ziemeļu straumi 2" kļūs "vēl stingrāks". Zināma jēga ir. Atliek tikai atsaukt atmiņā ASV enerģētikas ministra Rika Perija frāzi par to, ka ASV cīnās pret "Turcijas straumi" un "Ziemeļu straumi 2".

Turcijas straume
© Sputnik / Алексей Куденко

Taču viena lieta ir "cīnīties", pavisam cita – ieguldīt miljardiem dolāru apšaubāmā projektā. Tamlīdzīgi izdevumi atmaksāsies tikai tad, ja Krievijas gāzes tranzīta apjoms būs ļoti liels.

Rodas slēgtais loks: Kijevai vajadzīgs investors, kas spētu garantēt Krievijas gāzes tranzītu, bet potenciālajam investoram nepieciešama tālākā tranzīta garantija.

"Ņemot vērā visus riskus, "Ziemeļu straumi", "Turcijas straumi", mēs pagaidām nesaskatām reālu vēlmi no ārvalstu kompāniju puses iegādāties Ukrainas GTS akcijas," – atzina "Naftogaz" vadītājs.

Cerību rēgs

Iespēja, ka parādīsies bruņinieks mirdzošās bruņās, kurš samaksās septiņus miljardus dolāru par pusi Ukrainas GTS un pēc tam pārliecinās Krieviju saglabāt gāzes tranzītu pilnā apjomā, ir pavisam niecīga. Un tā joprojām sarūk, virzoties uz priekšu "Turcijas straumei" un "Ziemeļu straumei 2", bet Ukrainas gāzes transporta sistēmai – vecējot.

Eksperti vērtē, ka maģistrālo jaudu Ukraina nesaglabās nekādos apstākļos. Kijeva var cerēt tikai daļēji glābt GTS, pārorientējot to iekšējām vajadzībām un slēdzot daļu tranzīta virzienu.

Papildu ienākumu avots – ārvalstu kompāniju līdzdalība gāzes glabātavas ekspluatācijā. Ukraina jau tagad aktīvi nodarbojas ar šo biznesu un piesaista klientus Eiropā ar dempinga cenām.

Visbeidzot, ir izredzes, ka pēc prezidenta vēlēšanām pavasarī pie varas Kijevā nāks adekvāti cilvēki, gatavi vienoties ar Maskavu, tostarp arī par tranzīta apjomu saglabāšanu, kas nepieciešami GTS darbspējas uzturēšanai. Tas ļaus izvairīties no gāzes transporta sistēmas un tātad – arī visas Ukrainas ekonomikas – kolapsa.

49
Temats:
Ziemeļu straume 2 (195)
Pēc temata
Putins: Eiropai ir vajadzīga "Ziemeļu straume 2", sava gāze viņiem iet uz beigām
Būtu jau labi, tikai rokas par īsu: "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi turpinās
"Ziemeļu straumes 2" īstenošanas dēļ Naftogaz ķeras pie "plāna B"
Aleksejs Zubecs

Ekonomists: Brisele izvēlas zaudēt ienākumus vai riskēt ar cilvēku veselību

2
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Riskēt ar pilsoņu veselību, lai tikai nepaliktu bez naudas: Brisele uzskata, ka robežu slēgšana ir daudz smagāka problēma, nekā iespējamais mirstības pieaugums.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Eiropas Komisija aicināja visas Eiropas Savienības valstis ievērot ES Padomes ieteikumus braucienu ierobežojumu atcelšanas jautājumā. EK pārstāvis norādīja, ka brīvas pārvietošanās ierobežojumi ES ir jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Pēc ES robežu slēgšanas visiem kļuva skaidrs, kāda ir šī soļa cena, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Eiropas valstu IKP lejupslīde pārsniedza 14% ceturksnī, tas ir ļoti daudz. Skaidrs, ka otru tādu slēgšanu Eiropas ekonomika neizturēs – tas būs Eiropas – pasaules līmeņa ekonomiskā spēka – gals. Šodien katras valsts vadībai ir tiesības pavaicāt saviem pilsoņiem, vai viņi vēlas, lai tas viss atkārtotos. Sabiedriskais viedoklis pauž, ka robežu slēgšana ir milzīgs ļaunums," Zubecs pastāstīja Sputnik Latvija.

Eksperts uzskata, ka patlaban ES izvēlas starp ienākumu kritumu un risku zaudēt dzīvību.

"Skaidrs, ka spēcīgas ekonomikas un pietiekami attīstītas medicīnas apstākļos dzīvības risks nav tik liels, izņemot seniorus. Piemēram, Vācijā un Itālijā mirstība starp koronavīrusa infekcijas pacientiem vecumā virs 80 gadiem bija gandrīz 70%. Neapšaubāmi, sociālās distancēšanās un slimnieku izolēšanas pasākumi tiks saglabāti, tomēr neviens neriskēs ar ekonomikas krahu tādēļ, ka cilvēkiem zudīs iespēja strādāt," atzīmēja Zubecs.

Viņš norādīja, ka cilvēki ir gatavi riskēt ar veselību, lai nepaliktu bez naudas, - tāpēc Brisele uzskata, ka robežu un ekonomikas slēgšana rada daudz lielāku problēmu nekā iespējamais mirstības pieaugums.

"Tagadējā pandēmija par 90% ir informācijas un tikai par 10% medicīniska problēma. Kad mediji stāsta par cilvēku bojāeju no koronavīrusa un rāda šausminošus kadrus ar zārkiem ielās, bet valdība to fonā nesper nekādus soļus, pilsoņiem rodas jautājums: vai tā ir adekvāta. Tāpēc valdība ir spiesta reaģēt, tomēr Eiropas valdības nevēlas vēlreiz uzķerties uz šī informatīvā āķa," secināja Zubecs.

Nedēļas sākumā Eurostat informēja, ka ES valstu IKP otrajā ceturksnī krities par 14,4% gada izteiksmē, eirozonas valstu IKP – par 15%. Pēc ES statistikas aģentūras datiem, rādītāju kritums ir lielākais 25 gadu laikā. Jūlijā EK informēja, ka saskaņā ar gada rezultātiem ES IKP kritīsies vismaz par 8,3%.

Зубец: ЕС выбирает между падением доходов и ростом смертности
2
Tagi:
koronavīruss, ekonomiskā krīze, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
ASV Valsts departaments

ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem

9
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai, klāsta ASV politiķi.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. ASV Valsts departaments publicējis pārskatu "Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas pamati", kurā sistematizē savu "Krievijas propagandas" koncepciju. Cita starpā "propagandas" definīcija pielāgota Krievijas medijiem ar valsts finansējumu, vēsta RIA Novosti.

"Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai. Šī ekosistēma balstās uz pieciem elementiem: valdības oficiālā saziņa, valsts finansētā globālā apraide, piemērotu resursu kultivācija, sociālo tīklu izmantošana kā ierocis un dezinformācija ar darbības palīdzību kibertelpā. Kremlis ir atbildīgs par šīs taktikas un platformu kultivēšanu – tā ir daļa no Kremļa programmas informācijas izmantošanai ieroča līmenī," teikts pārskatā.

Cita starpā minēti tādi "piemēri", kā rakstu virsraksti, ko publicē Sputnik, RIA Novosti, RT, Pirmais kanāls, "Rossija 24" un citi. Par dezinformāciju, piemēram, nosaukta RIA Novosti publikācija "(Lielbritānijas premjerministram) Džonsonam tiks veikta plaušu mākslīga ventilācija". Nekādi pierādījumi tam, ka tā būtu dezinformācija, nav sniegti.

Valsts departaments apgalvo, ka "Krievijas dezinformācijai" pretī likts organizēts darbs, ko ASV plāno atbalstīt tieši.

"Dezinformācijas un propagandas ekosistēmai, ko Krievija turpina kultivēt, ir oponenti. Tai stājas pretī plaukstoša dezinformācijas apkarošanas sabiedrība, ko veido valdības, pilsoniskās organizācijas, zinātnieki, prese, privātais sektors un pilsoņi visā pasaulē, kuri atsakās paciest šo taktiku. Valsts departaments piedāvā šo pārskatu kā ieguldījumu kopīgajā darbā," stāsta dokumenta autori.

ASV Valsts departaments pieprasījis 138 miljonus dolāru no budžeta 2021. gadā "pretdarbībai Krievijas dezinformācijai un propagandai". Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis jau vairākkārt atspēkojuši pārmetumus par dezinformāciju.

ASV izveidota valsts aģentūra ārvalstu retranslācijas lietās – "Amerikas balss" un radio "Brīvība/Brīvā Eiropa" mātes struktūra, ko Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva ārvalstu aģentu sarakstā līdz ar citiem medijiem. Organizācija, kas 1994. gadā ieguva nosaukumu "Translācijas lietu pārvaldnieku padome" (BBG), 2018. gadā tika pārdēvēta par ASV Globālo mediju aģentūru (USAGM). Tās ietvaros top teleprogrammas, tomēr gandrīz vienīgi translācijai internetā. Aģentūra finansējumu saņem no ASV budžeta, 2017. gadā tās izdevumi sasniedza 748 miljonus dolāru.

9
Tagi:
propaganda, ASV Valsts departaments, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO pateica "vajag"! Latvijā plāno pastiprināt sociālo tīklu cenzūru
"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām
Pakistānas kebabs Rīgā

Arodbiedrība: Latvijas augstskolas ir pazīstamas tramplīns Indijas studentiem uz ES

0
(atjaunots 13:47 06.08.2020)
Ārzemnieki var izmantot studijas Latvijā, lai sameklētu darbu vai legāli aizbrauktu no savas valsts, un tas ir jāizbeidz, paziņoja Inga Vanaga.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Nepieciešami ierobežojumi, lai ārvalstu studenti neizmantotu studijas Latvijas augstskolā kā iespēju sameklēt pastāvīgu darbu vai legāli mainīt mītnes valsti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga paziņoja radio Baltkom ēterā.

Viņa norādīja, ka Latvijai šajā jomā nav jāizgudro nekas jauns, atliek pievērsties citu valstu pieredzei.

"Jāizslēdz situācijas, ko mēs šodien konstatējam. Jāatbrīvojas no sliktās slavas par to, ka mūsu universitātes var izmanto kā iespēju atrast darbu vai nokļūt citā valstī, - konstatēja Vanaga. - Es domāju, to visu var kontrolēt un regulēt neieviešot pārlieku stingras normas. Mēs varam ņemt vērā citu valstu pieredzi, kurās mācās ārvalstu studenti, arī no Latvijas. Studentiem tur ir iespēja strādāt, tomēr ir arī vairāki noteikumi, tas vairs nav tik brīvi, kā pie mums."

Viņa uzsvēra, ka uzskata par svarīgu dāvāt iespēju studentiem strādāt, lai teorētiskās zināšanas varētu izmantot praksē, tomēr saprāta robežās.

"Studentiem jādod iespēja strādāt. Ļoti labi, ja var apvienot mācības un darbu un jau praksē skatīties, kā strādā teorija. Tomēr arī minētās problēmas ir jārisina," viņa atzīmēja.

Vēlme strādāt, nevis studēt Latvijā ir iemesls, kāpēc daudzi studenti neapmeklē lekcijas. Saņemot informāciju par to, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības anulēt studenta vīzu. Pērn tika anulēti aptuveni 40% izsniegto vīzu.

Iepriekš vēstīts, ka fiksēts "viltoto" studentu skaita pieaugums: trešo valstu pilsoņi saņem atbilstošas vīzas, lai "maskētos", bet patiesībā meklē darbu, tāpēc Latvijas vēstniecības citās valstīs pieņem stingrākus studentu atlases kritērijus, bet augstskolas stingri kontrolēs ārvalstu studentu sekmes un apmeklējumus. Īpaši liels ir šo studentu skaits no Indijas.

0
Tagi:
studenti, augstākā izglītība, Latvija
Pēc temata
Lielbritānijā sastādīts cittautiešu skaita reitings
Apgrābsta sievietes, staigā utaini: Latvijas studentus šokē kopmītņu kaimiņi no Indijas
Latvijas studentu skaits samazinās, viņus aizvieto indieši un uzbeki
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā