Helge Ingstad fregate 2018. gada 13. novembrī.

Krievijas ĀM: Norvēģijas fregate nogrima uz līdzenas vietas, bet valsts runā tikai par KF

47
(atjaunots 11:44 23.11.2018)
Norvēģijā izcēlies skandāls ap nogrimušo fregati, kas devusies jūrā ar izslēgtiem transponderiem, un pārmetumi Krievijai par GPS traucējumiem ir tikai mēģinājums novērst uzmanību, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Maskava nav saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par to, ka GSP signālu traucējumu avoti NATO mācību Trident Juncture laikā atradušies Krievijā. Savukārt Oslo varēja izmantot apsūdzības pret Krieviju, lai novērstu uzmanību no skandāla, kas saistīts ar fregates avāriju, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

Jautājumā par Somijas apsūdzībām M.Zaharova informēja, ka Helsinki nav snieguši nekādus faktus – ne medijos, ne arī ar abu valstu divpusējo kanālu starpniecību.

"Ja sabiedrību var informēt par šiem faktiem un nez kāpēc Somijai tas ir jāizdara ar mediju starpniecību. Labi, var piekrist arī tādai pieejai. Tik un tā pēc savas būtības vajadzīgi fakti. Faktu nav – ne divpusējā līnijā iesniegtu, ne medijos publicētu. Ir tikai apsūdzības," – uzsvēra Zaharova.

Jautājumā par Norvēģijas apsūdzībām Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve norādīja, ka Oslo nav nodevusi nekādus oficiālus pieprasījumus, nav sniegusi nekādus pierādījumus, lai arī varētu saņemt kompetentus Krievijas paskaidrojumus. Zaharova atzīmēja: rodas iespaids, ka šie "muļķīgie stāsti" vajadzīgi Norvēģijas Aizsardzības ministrijai, lai "novērstu sabiedrības uzmanību no augošā skandāla, piemēram, ap Norvēģijas JKS jauno fregati Helge Ingstad, kas 8. novembrī uz līdzenas vietas saskrējās ar tankkuģi un nogrima pie Bergenas krastiem."

Zaharova piebilda, ka "saskaņā ar kuģu automātiskās identifikācijas starptautiskās sistēmas datiem, ar raķetēm bruņotā fregate izslēgusi transponderus un šķērsojusi tankkuģa maršrutu, tāpēc tankkuģis nav to pamanījis".

NATO mācības Trident Juncture tika organizētas Norvēģijā. Tās aizritēja no 25. oktobra līdz 7. novembrim. Manevros piedalījās 50 tūkstoši karavīru no 30 valstīm – alianses locekļiem un partneriem, tiks izmantoti līdz 10 tūkstoši militārās un speciālās tehnikas vienību. Mācības bija vērienīgākie manevri pēdējo gadu laikā pie Krievijas robežām.

13. novembrī Norvēģijas Aizsardzības ministrija publicēja paziņojumu, kurā apsūdz Krieviju par iejaukšanos GPS darbā mācību Trident Juncture laikā. 15. novembrī Somijas Ārlietu ministrija apliecināja, ka uzticas Norvēģijas datiem, un traucējumi GPS darbā izplatījušies no Krievijas teritorijas. 19. novembrī Krievijas vēstnieks Helsinkos Pāvels Kuzņecovs tika izsaukts uz Somijas ĀM, kurā uzklausīja diplomātu bažas par traucējumiem satelītu navigācijas sistēmas GPS darbā un lidaparātu drošības apdraudējumu. Taču Helsinki nav snieguši informāciju Maskavai par to, ka globālās satelītu navigācijas sistēmas GPS traucējumu avots atradies tieši Krievijā.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot šos pārmetumus, paziņoja, ka "patlaban pastāv tendence apsūdzēt Krieviju visos nāvīgākajos grēkos", taču parasti šīs apsūdzības nav pamatotas.

47
Pēc temata
Krievijas ĀM par NATO mācību mērķiem Norvēģijā: skaidrības labad apskatiet karti
Britu politologi pastāstīja, kādēļ Rietumi ienīst Krieviju
Krievijas ĀM par NATO mācību jauno elementu: paskatieties, līdz kam novesti iedzīvotāji
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

24
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

24
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā
S-400

Turcija pastāstīja par S-400 izmēģinājumiem un atbildēja uz ASV pretenzijām

21
(atjaunots 11:38 26.10.2020)
Turcija informēja, ka turpinās sadarbību ar sabiedrotajiem, taču nevar pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", norādīja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars apstiprināja, ka valsts veikusi Krievijas Federācijā iepirkto zenītraķešu kompleksu S-400 izmēģinājumus, un norādīja, ka tas ir plānveida darbs kontrakta ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Turcija laida klajā starptautisko paziņojumu Navtex par artilērijas mācībām Sinopas pilsētas rajonā Melnās jūras reģionā. Iepriekš jau ziņots, ka Turcija sekmīgi izmēģināja Krievijā iepirktās PGA sistēmas S-400 valsts ziemeļos, visas palaistās raķetes trāpījušas mērķos.

ZRK S-300 Antei-2500
© Sputnik / Алексей Филиппов

"Katra aizsardzības rūpniecības produkcijas iepirkuma kontrakta ietvaros paredzēti izmēģināumi. Tā ir iepirkuma programmas daļa, tīri tehniska darbība," Hulusi Akars paziņoja telekanālam NTV.

Fakts, ka Turcija iepirkusi zenītraķešu kompleksus S-400 Krievijā, nenozīmē, ka tā attālinājusies no NATO, Ankara vēl aizvien ir gatava iegādāties amerikāņu sistēmas Patriot, paziņoja Akars.

"S-400 bija nevis iegriba, bet nepieciešamība un nenozīmē mūsu attālināšanos no NATO. Tomēr nepieciešamības dēļ un gadījumā, ja mums tiks garantēta tehnoloģiju nodošana, kopēja ražošana un piegādes kalendārs, mēs varam iepirkt Patriot vai SAMP-T. Turcija arī iepriekš ir centusies izstrādāt alternatīvus variantus ar sabiedrotajiem un turpinās darbu. Mēs nevaram pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", Turcijas aizsardzības ministra teikto citēja telekanāls NTV.

Viņš piebilda, ka S-400 "neintegrēs NATO PGA sistēmā un Turcija izpildīs visas savas saistības alianses ietvaros".

Pie tam Ankara nedomā lūgt Vašingtonas atļauju ZRK S-400 izmēģinājumiem, paziņoja Turcijas prezidents Tajips Erdogans.

Iepriekš ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagusa paziņoja, ka ASV "apņēmīgi nosodīs" Ankaras soļus, ja apstiprināsies informācija par izmēģinājumiem. Vašingtona pat piedraudēja Turcijai ar "nopietnām sekām", ja ZRK tiks aktivizēti.

"Jā, Sinopā notika, notiek izmēģinājumi. Un mēs nedomājam tiem lūgt ASV atļauju. Tātad šie kungi ir noraizējušies par to, ka šeit ir Krievijai piederoši ieroči," Erdogans uzsvēra sarunā ar žurnālistiem.

Viņš konstatēja, ka Ankara ir noskaņota apņēmīgi un turpinās nosprausto ceļu.

Viņš piezīmēja, ka Turcija neatsakās no amerikāņu pretgaisa sistēmu Patriot iepirkuma un ir gatava turpināt pārrunas par šo jautājumu ar ASV.

Krievijas jaunāko ZRK S-400 piegādes, kas radīja krīzi Turcijas un ASV attiecībās, sākās 2019. gada jūlija vidū. Vašingtona pieprasīja Ankarai atteikties no darījuma un to vietā iepirkt kompleksus Patriot, turklāt piedraudēja atlikt jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu vai pat atcelt darījumu, kā arī ieviest sankcijas. Ankara atteicās pakļauties un turpināja pārrunas par nākamās S-400 partijas iegādi.

21
Tagi:
S-400, Krievija, Turcija
Pēc temata
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Eksperts: ASV neizdodas Turciju nospiest uz ceļiem Krievijas S-400 jautājumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

0
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums