RĪGA, 4. novembris – Sputnik. "Ukrainas Naftogaz" uzsācis "plāna B" īstenošanu sakarā ar "Ziemeļu straumes 2" celtniecību. Par to telekanāla ZIK ēterā paziņoja Ukrainas kompānijas galvenais izpilddirektors Jurijs Vitrenko, vēsta Sputnik Lietuva.
Vitrenko uzsvēra, ka "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēta, neskatoties uz visiem Ukrainas pūliņiem, jo vācu varasiestādes un bizness ir ieinteresēti projekta īstenošanā. Viņš atgādināja, ka pēc tā palaišanas, gāzes tranzīts caur Ukrainu varētu tikt slēgts pilnībā.
Sakarā ar radušos situāciju, Naftogaz uzsācis sava "plāna B" īstenošanu.
"Mēs cenšamies kompensēt finanšu zaudējumus. Mēs jau esam iniciējuši jaunu arbitrāžu, kura, faktiski, jau ir sākusies, kur mēs pieprasām vairāk nekā 12 miljardus dolāru, no kuriem desmit – tā, faktiski, ir kompensācija par to, ka pēc 2019. gada nebūs tranzīta caur Ukrainas teritoriju. Mēs to jau tagad darām," pastāstīja augstākā līmeņa vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka kompensācija ir tikai papildus variants, savukārt "plāns A" paredz tranzīta saglabāšanu.
Esošais Ukrainas tranzīta līgums beidzas 2019. gadā. Kijevā vairākkārt paziņoja, ka vēlas saglabāt tranzītu. Šī iemesla dēļ Ukraina iestājas pret "Ziemeļu straumes 2" celtniecību.
Jūnijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko nosauca "Ziemeļu straumi 2" par "absolūti politikāņu projektu, kurš tiek virzīts pret Ukrainu", un paziņoja par plāniem izveidot Eiropas Savienībā grupu, kurai būs jāaptur "Ziemeļu straumes 2" celtniecība.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes cauruļvadu izbūvi no Krievijas līdz Vācijai pāri Baltijas jūrai. To kopējā jauda sasniegs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā.
Ukraina un ASV iebilst pret projekta īstenošanu, jo ņem vērā savas intereses. Kijeva ir satraukusies par to, ka pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, bet Vašingtona cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi.
Pret projektu iebilst arī Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu vadība uzskata, ka projekts esot "politisks".
Krievija jau vairākkārt aicinājusi neuzskatīt gāzesvadu par politiskā spiediena instrumentu un uzsvērusi, ka uzskata to tikai par ekonomisku projektu.
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Čehijas prezidents Milošs Zēmans vērsies pie Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina ar lūgumu piegādāt vakcīnu koronavīrusa profilaksei "Sputnik V", vēsta RIA Novosti.
Ziņots, ka prezidenta lēmums iepriekš saskaņots ar valsts premjerministru Andreju Babišu.
Intervijā Prāgas telekanālam "CNN Prima News" Zēmans pastāstīja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, Čehijas lūgums par "Sputnik V" piegādēm tiks apmierināts. Jautājumā par preparāta sertifikāciju ES Zēmans apliecināja, ka viņam pietiks ar Čehijas Valsts zāļu kontroles institūta sertifikātu.
Čehijas pirātu partijas līderis Ivans Bartošs pastāstīja, ka Zēmans jau februāra vidū ieteicās, ka būtu iespējams sekot Ungārijas un Serbijas piemēram, kas pirmās ES nolēma negaidīt "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) un reģistrēja preparātu savu valstu līmenī.
Babišs pat apmeklēja Ungāriju un Serbiju, kur pētīja Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas iepirkuma un izmantošanas pieredzi, ko Krievija izgudrojusi pirmā pasaulē. Spriežot pēc tālākajiem notikumiem, premjers palika apmierināts ar redzēto.
Patlaban Čehija ieņēmusi pirmo vietu koronavīrusa infekcijas gadījumu skaita ziņā. Šobrīd inficējušies 143 379 cilvēki. Hospitalizēti 7 266 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma valstī miruši 20 194 cilvēki, februārī – aptuveni četri tūkstoši.
Ziņots, ka Čehijā fiksēts ne tikai koronavīrusa britu paveids, bet arī Dienvidāfrikas paveids. Valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 28. martam un pieņēma stingrākus ierobežojumus.
Latvija aizliegusi iebraukšanu valstī bez nopietna iemesla, bet čehiem no 1. marta aizliegts bez iemesla pamest savas dzīves vietas rajonus. Ieviesti tirdzniecības ierobežojumi un komandanta stunda. Sabiedriskās vietās cilvēki nēsā respiratorus.
Jāpiebilst, ka šobrīd Krievijas "Sputnik V" reģistrēts jau 30 valstīs.
To vidū ir Baltkrievija, Argentīna, Bolīvija, Serbija, Alžīra, Palestīna, Venecuēla, Paragvaja, Turkmēnija, Ungārija, AAE, Irāna, Gvinejas Republika, Tunisija, Armēnija, Meksika, Nikaragva, Serbu Republika (Bosnijas un Hercegovinas entitāte), Libāna, Mjanma, Pakistāna, Mongolija, Bahreina, Melnkalne, Sentvinsenta un Grenadīnas, Kazahstāna, Gabona un Sanmarīno.
29. janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds iesniedza EMA pieteikumu vakcīnas reģistrācijai ES. EMA informēja, ka Gamaleja centrā izstrādātais preparāts, iespējams, tiks reģistrēts marta sākumā.
RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Kaļiņingradas apgabals – Krievijas eksklāvs, kas nonācis Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas ielenkumā, bieži vien kļūst par gardu kumosiņu dažādu ekspertu pārdomās par to, kas notiks, ja rīt sāksies karš. Iepriekš amerikāņu izdevumā Overt Defence tika publicēts apraksts par to, kā varētu izvērsties notikumi, ja NATO izlems uzbrukt Kaļiņingradai.
Eksperti no ASV hipotētiskā kara scenārijā uz hipotētiskās uzvaras altāra likuši Poliju. It kā tieši no turienes bruņotajiem spēkiem vajadzēs neitralizēt Krievijas ballistiskās raķetes "Iskander", lai nedotu Maskavai iespēju sākt "ierobežotu kodolkaru". Eksperti savā plānā balstījās uz ASV Jūras kara analītiskā centra datiem. Pēc viņu domām, arī Polijai nāksies "katram gadījumam" meklēt iespējas, kā neitralizēt Krievijas PGA sistēmas S-400, kas pārklāj lielāko daļu gaisa telpas un neļaus NATO spēkiem sniegt atbalstu no gaisa.
Acīmredzot, poļu eksperti nolēmuši pārdomāt tādu perspektīvu, un izdevums Gazeta Polska ķēries pie jautājuma no otras puses, pastāstīja RIA Novosti.
Gazeta Polska apgalvo, ka Krievija "neizslēdz iespēju pielietot pašu nāvējošāko ieroci", lai neitralizētu alianses austrumu flangā dislocētos spēkus.
Maskava it kā uzbrukšot no Kaļiņingradas. Tikai, norāda Gazeta Polska žurnālisti, "stratēģiskais stāvoklis un daudzveidīgais tur dislocētais bruņojums garantētu Krievijai panākumus hipotētiskā kara pirmajās stundās".
Krievijas uzvara Polijas izdevuma vīzijā, protams, izskatās iespaidīgi. Tomēr ir viena nianse – Maskava jau ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij. Savukārt Rietumu politiķu prātos klaiņojošās idejas par kodolkaru ar Krieviju Maskava uzskata par absolūti neveselīgām.
Taču Krievija nenoliedz, ka uzbrukuma gadījumā aizstāvēsies. Atgādināsim, ka februārī starpvalstu akciju korporācijas "Vimpel" ģenerāldirektors Sergejs Bojevs informēja: Krievijas raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas (RUBS) valsts izmēģinājumi ir noslēgti.
Krievijas RUBS apstrādā trajektoriju datus, lai sastādītu brīdinājumus par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, informāciju Maskavas PRA sistēmas vajadzībām, kā arī datus par kosmiskajiem objektiem. Patlaban dežūras režīmā ir septiņas RUBS: Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados.
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.
Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.
Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.
Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.
Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.
Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.
Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.
Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".
"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt
"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.
Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.