Andreja Steņina fotožurnālistikas konkursa finālistu darbu izstāde

"Rakstu aizmirsīs, fotogrāfiju - nē": ANO parādīja labākos Steņina konkursa darbus

18
(atjaunots 15:20 03.11.2018)
Starptautiskajā dienā bezdarbības novēršanai noziegumiem pret žurnālistiem ANO tika atklāta Andreja Steņina fotožurnālistikas konkursa finālistu darbu izstāde.

RĪGA, 3. novembris – Sputnik. Piektdien, 2. novembrī, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) galvenajā birojā Ņujorkā startēja Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" fotokorespondenta Andreja Steņina starptautiskā fotožurnālistikas konkursa finālistu darbu izstāde. Fotokorespondents gāja bojā 2014. gadā bruņota konflikta laikā Ukrainas austrumos, kur viņš atradās dienesta komandējumā.

Pēc fotokorespondenta nāves 2014. gadā Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" Krievijas UNESCO lietu komisijas vadībā nodibināja viņa vārdā konkursu. Ik gadu darbu pieņemšana dalībai konkursā tradicionāli tiek atklāta 22. decembrī – Steņina dzimšanas dienā.

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktora vietnieks Andrejs Blagodirenko, kurš atradās Steņina izstādes atklāšanā ANO, pastāstīja, ka konkursa dalībnieku vecuma robeža ir 33 gadi – tieši tik, cik nodzīvoja Andrejs.

"Andrejs Steņins gāja bojā 2014. gadā Ukrainas austrumos bruņota konflikta rezultātā. Viņš bija mūsu kolēģis, biedrs, talantīgs fotokorespondents. Un tāpēc Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" pirms četriem gadiem nolēma sarīkot šo konkursu," paziņoja Blagodirenko.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Steņina konkursa finālistu darbu izstāde ANO galvenajā birojā – tas ir liels gods. Un šī konkursa atšķirība no citiem ir tajā, ka "tas var kļūt par starta platformu profesionāliem fotogrāfiem no visas pasaules".

Постпред РФ при ООН Василий Небензя (справа) и замглавред МИА Россия сегодня Андрей Благодыренко
© Sputnik / Александр Давашкин
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja (labajā pusē) un Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktora vietnieks Andrejs Blagodirenko

Turklāt Blagodirenko pastāstīja, ka četru gadu laikā Steņina fotožurnālistikas konkurss pārtapis lielā humanitārā projektā. Un 2018. gadā pieteikumus dalībai konkursā iesniedza vairāk nekā 6 tūkstoši cilvēku no 77 valstīm.

Izstādes atklāšanas ceremonijas laikā ANO komunikāciju un sabiedrības informācijas lietu ģenerālsekretāra vietniece Elisone Smeila apsveica visus žurnālistus, kuri piedalījās konkursā, un norādīja, ka būdams cilvēks, kurš iepriekš daudzus gadus nostrādājis par korespondentu un redaktoru, zina fotogrāfiju ekskluzīvo svarīgumu.

"Raksts varētu atmiņā izdzēsties, savukārt iespaidīga fotogrāfija – diez vai," paziņoja Smeila.

Tāpat ANO ģenerālsekretāra vietniece īpaši norādīja, ka izstāde atvērta tieši Starptautiskajā dienā bezdarbības novēršanai noziegumos pret žurnālistiem, un tam ir jāatgādina par nepieciešamību aizstāvēt un nodrošināt drošu darba izpildi visiem žurnālistiem, tostarp, fotogrāfiem.

Заместитель генсека ООН по коммуникациям и общественной информации Элисон Смейл
© Sputnik / Александр Давашкин
ANO komunikāciju un sabiedrības informācijas lietu ģenerālsekretāra vietniece Elisone Smeila

Izstādes atklāšanā piedalījās Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja. Arī viņš uzsvēra izstādes atklāšanas svarīgumu tieši Starptautiskajā dienā bezdarbības novēršanai noziegumos pret žurnālistiem, atgādinot, ka konkursam ir "traģiski bojāgājušā talantīgā militārā fotokorespondenta Andreja Steņina" vārds.

Kopš dibināšanas līdz pat šodienai konkurss ir un paliek vienīgā Krievijas starptautiskā platforma, kura atklāj jaunus vārdus mūsdienu fotogrāfijas jomā. Konkurss norit ar mērķi atbalstīt jaunos fotogrāfus un saglabāt fotožurnālistikas augstos standartus.

Šogad par galvenajiem darbu tematiem kļuva globālie humanitārie izaicinājumi, nacionālo dzīves paradumu saglabāšanas jautājumi, sociālās vienlīdzības problēmas un ekoloģija. Konkurss notika četrās nominācijās: "Galvenās ziņas", "Sports", "Mana planēta" un "Portrets. Mūsdienu varonis", kā arī divās kategorijās: "Viena fotogrāfija" un "Sērija".

Par finālistiem kļuvuši 14 valstu pārstāvji: Krievijas, Irānas, Irākas, Indijas, Bangladešas, Ēģiptes, Turcijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Baltkrievijas, Kenijas un DĀR.

Выставка лауреатов конкурса имени Стенина-2018 в штаб-квартире ООН
© Sputnik / Александр Давашкин
Steņina 2018. gada konkursa laureātu izstāde ANO galvenajā birojā

2018. gada konkursa uzvarētāju apbalvošana un viņu darbu izstādes atklāšana notiks 8. novembrī Valsts vēstures muzeja izstāžu kompleksā Maskavā. Tradicionāli ceremonijas ietvaros tiks paziņots arī konkursa augstākā apbalvojuma – Grand Prix ieguvējs.

Konkursa pastāvēšanas laikā žūrijas sastāvā bijuši atzīti pasaulē atzīti fotogrāfijas lietpratēji un vadošo pasaules informācijas aģentūru pārstāvji. Viņu vidū – Džeisons Eskenazi, Gugenheima Fonda laureāts (ASV); Rūta Eihorna, žurnāla GEO fotoredaktore (Vācija); Andreass Tramps, žurnāla Stern fotodirektors (Vācija); Ahmets Sels, aģnetūras "Anadolu" foto un video ziņu nodaļas vadītājs (Turcija); Deniss Pakvins, aģentūras Associated Press fotodienesta direktora vietnieks (ASV); Čžeņ Vejs, Xinhua ziņu aģentūras fotoinformācijas departamenta direktora vietnieks (Ķīna).

18
Pēc temata
Steņina konkurss: labākā fotogrāfija pēc tiešsaistes balsojuma rezultātiem
Steņina konkurss nosaucis 2018. gada labāko jauno fotogrāfu vārdus
Andreja Steņina starptautiskā fotokonkursa finālisti
Dīzeļelektriskā zemūdene, foto no arhīva

Amerikāņu izdevums stāsta par bīstamāko Krievijas zemūdeni

12
(atjaunots 23:44 16.05.2021)
Amerikāņu publicists pastāstīja par jauno Krievijas zemūdeni, kuras tuvošanos ir gandrīz neiespējami pamanīt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas izstrādātās projekta "Lada" zemūdenes jaunā spēkiekārta padara to tik beztrokšņainu, ka ir gandrīz neiespējami pamanīt tās tuvošanos, raksta amerikāņu publicists Kālebs Larsons rakstā žurnālā National Interest, vēsta RIA Novosti.

Autors atzīmēja, ka tās korpusam ir piliena veida forma, tāpēc zemūdenei ir ļoti efektīva aerodinamika. Tā ļauj izvairīties no turbulences un neradīt manāmu troksni. Īpaši liela nozīme ir ūdeņraža-skābekļa degvielas elementam, kas ražo elektrību dzenskrūvēm – tas palīdz mazināt troksni.

Neskatoties uz dīzeļa ģeneratoriem, tāpat kā citām dīzeļelektriskajām zemūdenēm, projekta "Lada" zemūdenēs elektrība tiek ražota arī uz ķīmiskas reakcijas rēķina. Tas ļauj izvairīties no dzinēja dārdošā trokšņa. Jaunie paraugi varētu būt klusāki par virkni kodolzemūdeņu, jo sūknis, kas pārsūknē šķidrumu reaktora dzesēšanai, ir visnotaļ skaļš.

Patlaban Krievija būvē divu tipu dīzeļelektriskās zemūdenes – "Varshavyanka" un "Lada" projektus. "Varshavyanka" radīta uz padomju projekta "Paltus" bāzes. Melnās jūras flote jau saņēmusi sešus tādus kuģus, bet līdz 2024. gadam sešas zemūdenes plānots nodot Klusā okeāna flotes.

Iepriekš kuģubūves uzņēmuma "Admiralteiskije verfi" direktors Aleksandrs Buzakovs pastāstīja, ka pirmās divas sērijveida 4. paaudzes dīzeļelektriskās zemūdenes no projekta "Lada" plānots apbruņot ar spārnotajām raķetēm "Kalibr".

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikiye Luki" plānots nodot Jūras kara flotei nākamgad. Projekta pirmā zemūdene "Sankt-Peterburg", bruņota tikai ar mīnu un torpēdu bruņojumu, papildināja floti jau 2010. gadā.

12
Tagi:
zemūdenes, bruņotie spēki, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO meklē no radariem pazudušu Krievijas zemūdeni Vidusjūrā
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Daily Mail: Krievijas zemūdeņu skaits Atlantijā "satriec"
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO

Google "prokrieviskā" attieksme pret boršču radījusi sašutumu Ukrainā

31
(atjaunots 22:30 16.05.2021)
Sašutumu Kijevā izraisījusi informācija Google Arts & Culture projekta ietvaros – borščs ir starp krievu ēdieniem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Fakts, ka amerikaņu kompānija Google pieminējusi boršču kā krievu virtuves ēdienu, nav pieļaujams. To apgalvo Ukrainas kultūras ministrs Aleksandrs Tkačenko pēc iepazīšanās ar tīmekļa giganta un Krievijas organizācijas "Rosturizm" kopīgo projektu.

"Borščs ir etnisks ukraiņu ēdiens. Piesavināties teritorijas, pagātni, etnosus – tas ir kremlinieku stilā jau vairāk nekā simt gadus," ukraiņu politiķis uzrakstīja Telegram kanālā.

Pēc Tkačenko domām, Google ir jāatsakās no tamlīdzīgas boršča pozicionēšanas, jo UNESCO jau iesniegts Kijevas lūgums iekļaut "ukraiņu boršča pagatavošanas kultūru" starptautiskās organizācijas nemateriālā mantojuma sarakstā.

"Esmu pārliecināts, pasaule atzīs mūsu nacionālo ēdienu. Var radīt tik daudzas interneta lappuses ar boršča reklāmu, cik gribi, tik un tā tas nebūs krievu!" pasludināja Ukrainas ministrs.

Iepriekš Google projekts Arts & Culture iekļāva boršču krievu ēdienu sarakstā, kļuvuši vēsturiski. Ukraiņu borščs norādīts kā viens no daudziem krievu ēdiena variantiem, kas tiek gatavots ar sasmalcinātu speķi un ķiplokiem.

Nesen Ukrainā jau klīda runas par to, ka nav pieņēmams saukt par krievu spēkavīriem pazīstamās Viktora Vasņecova gleznas varoņus. Kijevas eksperti, kuri sevi uzskata par speciālistiem vēsturē un filoloģijā, apgalvoja, ka Iļja Muromietis, Aļoša Popovičs un Dobriņa Ņikitičs esot ukraiņi.

Pēc tā saucamo "zinātnieku" domām, Iļjas Muromieša īstais vārds esot Iļja Čobitjko, jeb Iļja Murovietis. Kijevā skaidro, ka spēkavīrs esot dzimis nevis netālu no Muromas pilsētas Krievijā, bet gan Morovskas ciemā pie Čerņigovas.

Skolnieki Ļvivā
© Sputnik / Павел Паламарчук

Aļošu Popoviču, klāsta ukraiņu "pētnieki", saukuši par Oļeško: viņš bijis bruņinieks, nevis bajārs. Pēc viņu domām, Aļoša dzimis Pirjatinas pilsētā Poltavas apgabalā, nevis Rostovā

Savukārt Dobriņa Ņikitičs, apgalvo "eksperti", jāuzskata par "kņaza Vladimira Lielā vojevodu". Šis personāžs dzīvojis Kijevas Krievzemes teritorijā tagadējā etniskajā Ukrainā, kas turklāt esot pletusies uz ziemeļiem – līdz pat Novgorodai.

31
Tagi:
Krievija, Ukraina
Pēc temata
Ukrainā būs sava Ņujorka: ciems atgūs savu vēsturisko nosaukumu
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
"Ķersies pie mietiem": Ukrainas ģenerālis piedraudējis Polijai ar strādnieku sacelšanos
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības