Latvijas un Baltkrievijas robežsargi. Foto no arhīva

Latvijas robežas sargās mākslīgais intelekts

69
(atjaunots 09:09 02.11.2018)
Latvija izmēģina pirmo datorizēto robežsargu ar mākslīgo intelektu.

RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Noziedzības un terorisma apkarošanai ES ārējās robežās, tostarp, Latvijā, uzstādīs melu detektorus ar mākslīgo intelektu, vēsta The Telegraph.

Ceļotājus palūgs ielādēt viņu pases fotogrāfijas, vīzas un maksātspējas apliecinājumu, pēc kā datorizēts robežsargs caur web-kameru uzdos viņiem tādus jautājumus kā "kas atrodas jūsu čemodānā".

Projekts iBorderCtrl izmaksās 4,5 miljonus eiro. Izmēģinājumi notiks uz Ungārijas, Latvijas un Grieķijas robežām pusgada laikā.

Lielbritānija, Polija, Vācija un Kipra grasās piedalīties nākošajā izmēģinājumu fāzē.

Projekta mērķis ir paātrināt ES ārējo robežu caurlaides spēju. Tehnoloģija iBorderCtrl analizē ceļotāju sejas izteiksmi, lai saprastu, vai viņi melo. Tūristus, kuri rada minimālus draudus, laidīs pāri robežai ātri, savukārt tos, kurus sistēma noteiks riska grupā, pārbaudīs rūpīgāk.

Provizoriskās testēšanas laikā sistēma parādīja 76% precizitāti, taču izstrādātāji ir pārliecināti, ka spēs paaugstināt tās drošību līdz 85%.

Kopā ar mākslīgo intelektu strādās arī parastie muitnieki, kuri izmantos sejas atpazīšanas sistēmas, lai salīdzinātu pasažieru fotogrāfijas ar pases attēliem, kā arī ar fotoattēliem, kuri uzņemti ES robežās līdz šim.

Iepriekš šogad Lielbritānijas valdība pastāstīja par plāniem uzstādīt sejas atpazīšanas sistēmu uz Lielbritānijas robežām, kā arī izmantot to, veicot personu izdošanu citām valstīm vai noziegumu izmeklēšanā. Policija, imigrācijas un pasu kontrole piedāvāja izveidot vispārēju DNS, pirkstu nospiedumu, fotogrāfiju un balss paraugu uzglabāšanas sistēmu.

69
Tagi:
robeža, Eiropa, Latvija
Pēc temata
Krievijas vēstnieks par Lietuvas plāniem būvēt žogu uz robežas: smilškastes filozofija
Norvēģija uzcels 200 metrus garu žogu ar vārtiem pie robežas ar Krieviju
Latvija pagarinās žogu uz Latvijas un Krievijas robežas
Vēl viens žogs: Latvija plāno norobežoties no Baltkrievijas
Ar žogu nepietiek: robežsargus stiprinās no gaisa
Tamborēšana, foto no arhīva

Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem

17
(atjaunots 14:48 28.05.2020)
Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Itālijā bērnus parasti pieskata vecmāmiņas un vectētiņi, taču Covid-19 pandēmija ir izjaukusi itāļu tradicionālās ģimenes, stāsta Reuters.

Itālija
© AFP 2019 / Marco Bertorello

70 gadus vecā Paola Berardi kopā ar vīru Mauro jau 10 gadus katru darba dienu pavadīja ar abiem mazdēliem – dvīņiem, kamēr viņu meita strādāja. Vasaras viņi pavadīja ar mazdēliem jūras kūrortā Itālijas ziemeļos.

Taču kopš Covid-19 uzliesmojuma šī gada februārī Paola redz savus mazdēlus tikai datora monitorā, kad palīdz tikt viņiem galā ar mājas darbiem. Kad Itālija atviegloja karantīnas prasības, ģimene atkal varēja tikties, tomēr Paola ir noraizējusies – Mauro ir diabētiķis, viņš ir riska grupā.

Pagaidām viņas mazdēli sēž mājās, taču drīz viņi atkal tiksies ar saviem draugiem. Aptuveni 95% visu koronavīrusa pandēmijā mirušo Itālijā ir cilvēki vecumā no 60 gadiem. Bērni saslimst retāk un pārsvarā pārcieš slimību vieglāk, tomēr viņi var pārnēsāt infekciju.

Sievietes meitai Valērijai, kura no vīra ir šķīrusies, radušās milzīgas problēmas, – tāpat kā daudzi citi itāļi, viņa ir atkarīga no saviem vecākiem, kuri pieskata bērnus, kamēr viņa pati strādā.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā. Itāļu vecmāmiņas un vectētiņi vidēji pavada ar mazbērniem 730 stundas mēnesī, Spānijā - 576, Francijā – 360, bet Vācijā – 288.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Itāļu ģimenēs, kur abi vecāki strādā, pirms pandēmijas vecmāmiņas un vectētiņi pieskatīja bērnus vecumā līdz 5 gadiem 60% gadījumu, ar 5-10 gadus veciem bērniem – 47% gadījumu. ASV laiku ar mazbērniem regulāri pavada tikai 22% vecmāmiņu, Lielbritānijā – 17%.

Iemesli, kuru dēļ vecmāmiņas Itālijā ir tik svarīgas, daļēji meklējami kultūrā, daļēji – ekonomikā. Katoļticīgajā Dienvideiropā ģimene apvieno sabiedrību, atšķirībā no individuālistiskajām luterticīgajām Ziemeļeiropas valstīm. Jaunieši vēlāk uzsāk dzīvot atsevišķi, paļaujas uz vecāku palīdzību, bet vēlāk savukārt rūpējas par viņiem.

Bez tam pēdējos gadu desmitos daudzi sirmgalvi Itālijā varēja agrāk aiziet pensijā un saņemt labu naudu, tāpēc – vairāk pavadīt laika ar mazbērniem. Valsts to izmantoja un neveidoja plašu bērnudārzu tīklu. Tagad Itālijas bērnudārzos pietiek vietu tikai ceturtajai daļai bērnu vecumā līdz 3 gadiem, turklāt tikai puse no tiem ir valsts iestādes, tāpēc nav dārgas.

Tomēr radinieku palīdzības sistēma sāka sabrukt jau pirms pandēmijas. Pēdējo 30 gadu laikā pensijas vecums Itālijā ir pieaudzis, un laiki, kad sieviete valsts darbā varēja nopelnīt pensiju līdz 40 gadu vecumam, jau sen ir pagājuši. Tagad vīrieši un sievietes dodas pensijā 67 gadu vecumā, tāpēc sarūk laiks, ko viņi var pavadīt ar mazbērniem.

Tātad vecāki spiest izmantot dārgus bērnudārzus: valsts bērnudārzi maksā 200-500 eiro mēnesī, privātie ir divreiz dārgāki. Vidējā gada alga Itālijā – 21 600 eiro.

Skolas Itālijā ir slēgtas vismaz līdz septembrim, tāpēc valdība apsolījusi vecākiem sertifikātus 1200 eiro vērtībā aukles apmaksai un 30 dienas ilgu bērna kopšanās atvaļinājumu. Tomēr šie pasākumi neaizpildīs tukšumu, ko atstājušas vecmāmiņas un vectētiņi pašizolācijas periodā.

17
Tagi:
koronavīruss, Itālija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā
Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus
Militārās mācības Saber Strike 2017

NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā

29
(atjaunots 12:38 28.05.2020)
NATO noraidīja Krievijas ierosinājumu apturēt militārās mācības koronavīrusa pandēmijas laikā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Krievija un NATO apmainījās vēstījumiem jautājumā par militārās darbības ierobežošanu Eiropā pandēmijas laikā. Vienoties neizdevās: NATO apgalvo, ka tās darbības saistītas ar aizsardzību, bet nostiprināšanās Austrumeiropā saistīta ar Krievijas draudiem, kā arī iesaka Maskavai atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem. Krievija neuzskata, ka tam ir jēga, un norāda, ka arī tās darbību pamatā ir aizsardzība, turklāt nostiprināšanās pie robežām ar Baltiju saistīta ar draudiem no NATO puses, vēsta "Kommersant".

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs parakstījis vēstījumu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurā Krievija aicina aliansi vienoties par savstarpēju atteikšanos no militārajām mācībām koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā. Konkrētus soļus iniciatīvas īstenošanai tika piedāvāts apspriest militārpersonu līmenī. Pie tam Krievija norādīja, ka vienpusējā kārtībā jau sākusi ierobežot militāro aktivitāti pie Ziemeļatlantijas alianses valstu robežām.

Tomēr NATO atbilde Krievijas pusei sagādāja vilšanos. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs konstatēja, ka alianses pārstāvji ir "noripojuši iesīkstējušās pozīcijās, ko tradicionāli ieņēma, un turpina tās, neskatoties uz pandēmiju un Krievijas ierosinājumiem".

NATO pozīciju izskaidroja alianses oficiālā pārstāve Oana Lundžesku. Pēc viņas vārdiem, alianses darbību pamatā ir aizsardzība, tās ir samērojamas un atbilst tās starptautiskajām saistībām.

"Mūsu pastiprinātā avangarda klātbūtne alianses austrumu daļā ir atbilde uz Krievijas militārā spēka pielietošanu pret kaimiņiem un militārā potenciāla paplašināšanu Baltijas reģionā un aiz tā robežām," viņa teica.

Viņa stāstīja, ka Jenss Stoltenbergs kārtējo reizi aicinājis Krieviju atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības pastiprināšanas pasākumiem. Līgums paredz plašu informācijas apmaiņu par militārajiem spēkiem, aizsardzības plānošanu un budžetiem. Alianse uzskata, ka dokuments esot novecojis, un jau vairākus gadus aicina Krieviju modernizēt šo instrumentu. Maskava atbildēja, ka līgumu kosmētiski grozījumi situāciju neglābs.

"Mēs daudzkārt esam paskaidrojuši NATO, kādu iemeslu dēļ neuzskatām, ka viņu idejas par Vīnes dokumenta modernizāciju būtu attaisnotas un pamatotas, - norādīja Rjabkovs. – Taču viņi uzskata, ka Krievija viņiem ir parādā. Ja NATO valstis patiešām grib izkustināt no vietas šo jautājumu, tās varētu padomāt, ko piedāvāt Krievijai un kā to reāli ieinteresēt no valsts nacionālās drošības viedokļa. Mēs nevaram vienpusēji piekāpties Ziemeļatlantijas aliansei."

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu informēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, un norādīja: draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.   

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

29
Tagi:
Stoltenbergs, Lavrovs, militārās mācības, Krievija, NATO
Pēc temata
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
"No tāda nenoslēpsies": Krievija atradusi iespēju pieskatīt NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

0
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

0
Tagi:
noziedzība, Lietuva