Klauns. Foto no arhīva

Mākslinieki no Latvijas atkal piedalīsies cirka festivālā Luganskā

23
(atjaunots 16:01 30.10.2018)
Festivāls "Cirka nākotne" noritēs no 1. līdz 4. novembrim.

RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Luganskā ikgadējā festivālā "Cirka nākotne" organizatori gaida kolektīvus no 14 valstīm, žurnālistiem brīfingā pastāstīja pašpasludinātās Luganskas tautas republikas Valsts cirka direktors Dmitrijs Kasjans.

"Pašu dalībnieku skaits pārsniegs 80. Kopā – 14 valstis," – teica Kasjans.

Viņa rīcībā esošie dati liecina, ka Starptautiskajā bērnu un jauniešu cirka kolektīvu, skolu un izpildītāju festivālā "Cirka nākotne", kas notiks LTR 1.-4. novembrī. Organizatori plāno, ka festivālā piedalīsies mākslinieki no pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas republikām, Krievijas, Kazahstānas, Tadžikistānas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Itālijas, Latvijas, Šveices, ASV, AAE un Kolumbijas.

"Šogad varu lepni pastāstīt, ka piedalīsies numurs, kas šogad prestižajā starptautiskajā cirka festivālā Latinā Itālijā saņēma bronzas apbalvojumu. Un viņi atbrauks pie mums," – teica Kasjans.

Viņš precizēja, ka šogad festivāls tiek organizēts pēc labdarības principa, un ielūgumi tiks izplatīti republikas mācību iestādēs un cirka kasēs.

Aizvadītajā gadā festivāls "Cirka nākotne" notika Luganskā 27.-29. oktobrī. Latvijas Ārlietu ministrija bija ļoti satraukta par to, ka cirka mākslinieki no Latvijas: 22 gadus vecā žongliere Darja Makarova, 13 gadus vecais akrobāts Aleksandrs Škoda un 10 gadus vecais Maksims Sirmais iecerējuši apmeklēt festivālu. ĀM aicināja valsts pilsoņus atturēties no dalības festivālā un atzīmēja, ka atsevišķu cilvēku iniciatīva nav uzskatāma par Latvijas oficiālu dalību pasākumā.

Ministrija paziņoja, ka Latvijas valstspiederīgo dalība festivālā nebija ar to saskaņota. Kopš 2014. gada ĀM konsekventi aicina Latvijas iedzīvotājus nepiedalīties starptautiskos sporta, kultūras un izklaides pasākumos, ko organizējot Krievija nelikumīgi aneksētajās un Ukrainas nekontrolētajās Luganskas un Doņeckas apgabalu un Krimas teritorijās.

2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Situācijas noregulēšana Donbasā tiek apspriesta kontaktu grupas sanāksmēs Minskā, kura kopš 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kas reglamentē soļus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc pamiera vienošanās konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Neskatoties uz Kremļa atkārtotajiem apliecinājumiem, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem, Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija, savukārt Latvijas valdība vispusēji atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.

23
Tagi:
Latvija, Luganska
Pēc temata
Latvija atvēlēs 34 tūkstošus eiro Ukrainas ATO kaujiniekiem
Latvija turpina Ukrainas karavīru ārstēšanu
Ukrainas iekšiletu ministra padomniece nožēlo, ka Krievijā nedārd sprādzieni
Doņecka informē: Donbasā ieradušies karavīri no ASV un Kanādas
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

6
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

6
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam
Covid-19

Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam

24
(atjaunots 08:29 02.03.2021)
Vienīgais veids, kā pasaules mērogā panākt kolektīvo imunitāti, ir vakcinācija, uzsver eksperti.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.

​"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.

Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.

"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.

Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.

Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.

24
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 izplatās Latvijas lielākajās pilsētās
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums