Turcijas straume

Maskava paziņoja "Turcijas straumes" palaišanas termiņus

32
(atjaunots 12:15 27.10.2018)
Ziņas par gāzesvada "Turcijas straume" darba uzsākšanas termiņiem kļūs par lielisku dāvanu Turcijai no Krievijas līdera, kurš ierodas vizītē Stambulā.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Stambulā vizītes materiālos parādījās informācija par gāzesvada "Turcijas straume" palaišanas termiņiem. Saskaņā ar RIA Novosti paziņojumu, plānotais abu "Turcijas straumes" cauruļu ekspluatācijas uzsākšanai jānotiek jau līdz 2019. gada beigām.

Sestdien, 27. oktobrī, Stambulā Vladimirs Putins piedalīsies četru pušu samitā par situāciju Sīrijā un tiksies ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu.

Pēc Putina sacītā, Krievija ir viens no lielākajiem pasaules enerģētiskā tirgus spēlētājiem. "Mums ir ārkārtīgi svarīgi izjust globālās enerģētikas tendences, lai efektīvi īstenotu savas konkurences priekšrocības un kopā ar citām valstīm veidot kopīgu enerģētisko telpu," pateica viņš Starptautiskajā energoefektivitātes un enerģētikas attīstības forumā "Krievijas enerģētikas nedēļa".

Iepriekš jau ziņots, ka "Turcijas straume" ir gāzesvada projekts no Krievijas uz Turciju caur Melno jūru un tālāk līdz Turcijas robežai ar kaimiņvalstīm. Pirmais gāzesvada cauruļvads paredzēts Turcijas tirgum, otrais – Dienvideiropas un Dienvidaustrumu Eiropas valstīm. Katra cauruļvada jauda sastādīs 15,75 miljardus kubikmetru gāzes gadā.

Gāzesvada "Turcijas straume" pirmā cauruļvada jūras posma ielikšana pie Turcijas Melnās jūras piekrastes noslēdzās 2018. gada 30. aprīlī. Vidējais celtniecības ātrums dziļūdeņos, kuru veic kuģis Pioneering Spirit, sastāda 4,3 kilometrus dienā. Maksimālā izstrāde – 5,6 kilometri diennaktī – tika sasniegta divas reizes 2018. gada februārī.

Kādēļ Ankarai ir tik svarīga "Turcijas straume"

Altinbašas Universitātes Turcijas Enerģētikas un vides nozares pētījumu centra direktora vietnieks Tolga Demirjols uzskata, ka grandiozajam gazes projektam, kuru viņa valsts īsteno kopā ar Krieviju, ir daudz lielākas perspektīvas, nekā tas šobrīd ir redzams.

Pēc viņa domām, gadījumā, ja 2019. gadā tranzīta vienošanās staro Krieviju un Ukrainu netiks pagarināta, dabasgāzes piegādes, kuras šobrīd nonāk Turcijā cauri Transbalkānu gāzesvadu, ievērojamā mērā aizstās piegādes pa "Turcijas straumi". Viņš piebilda, ka, skatoties no risku varbūtības skatu punkta, kas saistīti ar enerģijas piegādēm no Ukrainas, "Turcijas straume" ir svarīgs pozitīvs projekts Turcijas enerģētiskās drošības nodrošināšanai.

Ja gāzesvada otrais atzars nesastaps šķēršļus savā ceļā Eiropas Savienības likumdošanas veidā, tad gāze nonāks Eiropā caur Turcijas teritoriju, kas kļūs par kritiski svarīgu notikumu Ankarai ceļā uz ilgu gadu sapņa piepildīšanos par enerģētiskā haba lomu, uzskata eksperts.

Taču, piebilda viņš, dabasgāzes piegāžu nodrošināšana nav pietiekams nosacījums tam, lai valsta pārvērstos reģionālajā enerģētiskas centrā. Ir nepieciešams, lai gāzes cenu politika veidotos vietējā tirgū. Tieši tāpēc svarīgs nosacījums Turcijai ir likumdošanas noteikumu noformēšana, kas saistīti ar Melnās jūras un Vidusjūras reģiona enerģētisko tirgu darbību.

ASV spēlē pret Krieviju Turcija ir Maskavas pusē

Cits svarīgs moments, kurš arī atrodas dienas kārtībā, ir jautājums par Turcijas un Krievijas savstarpējās kompānijas izveidošanu, kuras darbība tiks virzīta uz gāzes tirdzniecības īstenošanu trešajām valstīm. "Tikai šo nosacījumu izpildīšanas gadījumā, varētu parādīties runas par "Turcijas straumes" projekta ieguldījumu Turcijas idejas īstenošanā par enerģētikas habu. Pretējā gadījumā Turcijai būs tikai un vienīgi Krievijas gāzes koridora loma," norādīja Demirjols.

Tāpat eksperts norādīja uz uztraukuma iemesliem, kuru regulāri demonstrē ASV attiecībā pret gāzesvada "Turcijas straume" projekta īstenošanu. Pēc viņa domām, pats galvenais trumpis Krievijas rokās, kurš ir nepieciešams savas virspavēlniecības saglabāšanai Eiropas tirgū Amerikas sašķidrinātās dabasgāzes pretsvaram, ir projekti "Turcijas straume" un "Ziemeļu straume 2".

"Turcijai, kura neatbalstīja nesen pret Krieviju ieviestās Amerikas sankcijas, ir nepieciešamais potenciāls, lai kļūtu par svarīgu spēlētāju ģeopolitiskās konkurences nosacījumos, kurš vērojams lielvalstu vidū," pārliecināts Demirjols.

32
Pēc temata
Viltīgs plāns. Ukraina gatava nožņaugt "Ziemeļu straumi 2"
Bijušais Enerģētikas ministrijas vadītājs: Ukraina zaudēs "Ziemeļu straumei 2"
Ukrainas uzņēmums nevarēs arestēt "Gazprom" aktīvus: tiesa nostājusies Krievijas pusē
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

5
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

5
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss

Uz karantīnā ievietotā norvēģu kruīza kuģa atrodas arī Latvijas pilsoņi

10
(atjaunots 08:24 05.08.2020)
Starp Tromsē karantīnā ievietotajā kruīza kuģa "Roald Amundsen" pasažieriem un ekipāžas locekļiem ir arī Latvijas pilsoņi.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Uz Norvēģijas kruīzu un ekspedīciju kuģa "Roald Amundsen" klāja, kur notika Covid-19 uzliesmojums, ir arī Latvijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizritējušajā piektdienā kompānijas "Hurtigruten" 36 kuģa "Roald Amundsen" ekipāžas locekļi un daži pasažieri inficējās ar koronavīrusu. Aptuveni 400 pasažieru un vairāk nekā 120 ekipāžas locekļu, kuri devās reisos ar kuģi 17. un 24. jūlijā, tika ievietoti karantīnā Tromsē. Pēcāk noskaidrojās, ka 33 no saslimušajiem ekipāžas locekļiem ir Filipīnu pilsoņi, kuri nesen ieradās Norvēģijā darba nolūkos, un ka "Hurtigruten" vadība par spīti valstī spēkā esošajiem noteikumiem neveica obligāto darbinieku testēšanu pirms viņu palaišanas uz kuģa klāja.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#tromsø #nowtheresonlyaway home #roaldamundsenstaffstaysafe #roaldamundsenforever #goodbyefornow #illbevack #hurtigruten #msroaldamundsen #staysafe #RA♥️

Публикация от Helena Martens Bjørneboe (@helenabjorneboe)

Kompānijas vadītājs Daniels Šeldams intervijā Norvēģijas telekanālam TV2 paziņoja, ka "Hurtigruten" vadība sekoja starptautiskajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem filipīnieši drīkstēja uzsākt darbu uzreiz pēc ierašanās Norvēģijā. Tomēr Norvēģijas Veselības institūts paskaidroja, ka noteikumi neattiecas uz tiem, kam paredzēts strādāt uz kuģiem: ekipāžas locekļiem bija jāiziet 10 dienu karantīna un jānodod koronavīrusa tests.

Norvēģijas varasiestādes paziņoja, ka uz kuģa atrodas arī Vācijas, Dānijas, Austrija un Latvijas pilsoņi un ka tās ir sazinājušās ar attiecīgo valstu ārlietu ministrijām, Pagaidām netiek ziņots, vai uz kruīza kuģa iestrēgušie Latvijas pilsoņi ir pasažieri vai ekipāžas locekļi.

Pēc dažām dienām kruīzi ir jābeidz vēl diviem "Hurtigruten" kompānijas kuģiem "Spitsbergen" un "Fridtjof Nansen". Taču Norvēģijas varasiestādes pieņēma lēmumu aizliegt kruīzu laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem izkāpt krastā valsts ostās.

"Ierobežojums uz iziešanu krastā skars kuģus, uz kuru klāja ir vairāk par 100 pasažierim, Mums ir jāpieņem šie pasākumi, lai apturētu vīrusa izplatību Norvēģijā," paziņoja preses konferencē Norvēģijas veselības ministrs Bents Hjoje.

Tāpat viņš piebilda, ka kuģa pasažieri un ekipāžas locekļi var tikt ievietoti karantīnā, ja kādam no viņiem parādīsies koronavīrusa simptomi. Jaunie noteikumi tiek ieviesti uz 14 dienām un neskars regulāro prāmju satiksmi.

Kruīzu kuģi bija viens no Covid-19 izplatības avotiem. Uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kurš februārī stāvēja karantīnā pie Jokohamas Japānā, inficējās 712 cilvēki, kādu laiku tas bija lielākais Covid-19 inficēšanās perēklis ārpus Ķīnas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis aizliedz kruīza laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem,  kuri vēl atradās jūrā, izkāpt krastā.

1983. gadā dibinātā kompānija "Hurtigruten" kļuva par pirmo pasaulē, kura atjaunoja okeāna kruīzus. Pirms dažām dienām kompānija publicēja sociālajos tīklos kuģa "Roald Amundsen" fotogrāfiju, pasaulē pirmā ekspedīciju kuģa ar hibrīda dzinēju, kurš tika izveidots speciāli ceļojumiem polārajos ūdeņos.

10
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

0
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē