Turcijas straume

Maskava paziņoja "Turcijas straumes" palaišanas termiņus

32
(atjaunots 12:15 27.10.2018)
Ziņas par gāzesvada "Turcijas straume" darba uzsākšanas termiņiem kļūs par lielisku dāvanu Turcijai no Krievijas līdera, kurš ierodas vizītē Stambulā.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Stambulā vizītes materiālos parādījās informācija par gāzesvada "Turcijas straume" palaišanas termiņiem. Saskaņā ar RIA Novosti paziņojumu, plānotais abu "Turcijas straumes" cauruļu ekspluatācijas uzsākšanai jānotiek jau līdz 2019. gada beigām.

Sestdien, 27. oktobrī, Stambulā Vladimirs Putins piedalīsies četru pušu samitā par situāciju Sīrijā un tiksies ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu.

Pēc Putina sacītā, Krievija ir viens no lielākajiem pasaules enerģētiskā tirgus spēlētājiem. "Mums ir ārkārtīgi svarīgi izjust globālās enerģētikas tendences, lai efektīvi īstenotu savas konkurences priekšrocības un kopā ar citām valstīm veidot kopīgu enerģētisko telpu," pateica viņš Starptautiskajā energoefektivitātes un enerģētikas attīstības forumā "Krievijas enerģētikas nedēļa".

Iepriekš jau ziņots, ka "Turcijas straume" ir gāzesvada projekts no Krievijas uz Turciju caur Melno jūru un tālāk līdz Turcijas robežai ar kaimiņvalstīm. Pirmais gāzesvada cauruļvads paredzēts Turcijas tirgum, otrais – Dienvideiropas un Dienvidaustrumu Eiropas valstīm. Katra cauruļvada jauda sastādīs 15,75 miljardus kubikmetru gāzes gadā.

Gāzesvada "Turcijas straume" pirmā cauruļvada jūras posma ielikšana pie Turcijas Melnās jūras piekrastes noslēdzās 2018. gada 30. aprīlī. Vidējais celtniecības ātrums dziļūdeņos, kuru veic kuģis Pioneering Spirit, sastāda 4,3 kilometrus dienā. Maksimālā izstrāde – 5,6 kilometri diennaktī – tika sasniegta divas reizes 2018. gada februārī.

Kādēļ Ankarai ir tik svarīga "Turcijas straume"

Altinbašas Universitātes Turcijas Enerģētikas un vides nozares pētījumu centra direktora vietnieks Tolga Demirjols uzskata, ka grandiozajam gazes projektam, kuru viņa valsts īsteno kopā ar Krieviju, ir daudz lielākas perspektīvas, nekā tas šobrīd ir redzams.

Pēc viņa domām, gadījumā, ja 2019. gadā tranzīta vienošanās staro Krieviju un Ukrainu netiks pagarināta, dabasgāzes piegādes, kuras šobrīd nonāk Turcijā cauri Transbalkānu gāzesvadu, ievērojamā mērā aizstās piegādes pa "Turcijas straumi". Viņš piebilda, ka, skatoties no risku varbūtības skatu punkta, kas saistīti ar enerģijas piegādēm no Ukrainas, "Turcijas straume" ir svarīgs pozitīvs projekts Turcijas enerģētiskās drošības nodrošināšanai.

Ja gāzesvada otrais atzars nesastaps šķēršļus savā ceļā Eiropas Savienības likumdošanas veidā, tad gāze nonāks Eiropā caur Turcijas teritoriju, kas kļūs par kritiski svarīgu notikumu Ankarai ceļā uz ilgu gadu sapņa piepildīšanos par enerģētiskā haba lomu, uzskata eksperts.

Taču, piebilda viņš, dabasgāzes piegāžu nodrošināšana nav pietiekams nosacījums tam, lai valsta pārvērstos reģionālajā enerģētiskas centrā. Ir nepieciešams, lai gāzes cenu politika veidotos vietējā tirgū. Tieši tāpēc svarīgs nosacījums Turcijai ir likumdošanas noteikumu noformēšana, kas saistīti ar Melnās jūras un Vidusjūras reģiona enerģētisko tirgu darbību.

ASV spēlē pret Krieviju Turcija ir Maskavas pusē

Cits svarīgs moments, kurš arī atrodas dienas kārtībā, ir jautājums par Turcijas un Krievijas savstarpējās kompānijas izveidošanu, kuras darbība tiks virzīta uz gāzes tirdzniecības īstenošanu trešajām valstīm. "Tikai šo nosacījumu izpildīšanas gadījumā, varētu parādīties runas par "Turcijas straumes" projekta ieguldījumu Turcijas idejas īstenošanā par enerģētikas habu. Pretējā gadījumā Turcijai būs tikai un vienīgi Krievijas gāzes koridora loma," norādīja Demirjols.

Tāpat eksperts norādīja uz uztraukuma iemesliem, kuru regulāri demonstrē ASV attiecībā pret gāzesvada "Turcijas straume" projekta īstenošanu. Pēc viņa domām, pats galvenais trumpis Krievijas rokās, kurš ir nepieciešams savas virspavēlniecības saglabāšanai Eiropas tirgū Amerikas sašķidrinātās dabasgāzes pretsvaram, ir projekti "Turcijas straume" un "Ziemeļu straume 2".

"Turcijai, kura neatbalstīja nesen pret Krieviju ieviestās Amerikas sankcijas, ir nepieciešamais potenciāls, lai kļūtu par svarīgu spēlētāju ģeopolitiskās konkurences nosacījumos, kurš vērojams lielvalstu vidū," pārliecināts Demirjols.

32
Pēc temata
Viltīgs plāns. Ukraina gatava nožņaugt "Ziemeļu straumi 2"
Bijušais Enerģētikas ministrijas vadītājs: Ukraina zaudēs "Ziemeļu straumei 2"
Ukrainas uzņēmums nevarēs arestēt "Gazprom" aktīvus: tiesa nostājusies Krievijas pusē
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

3
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

3
PVO

PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā

14
(atjaunots 09:03 25.11.2020)
Patlaban visas vakcīnas pret koronavīrusu tiek izstrādātas injekcijās, tomēr notiek arī citu veidu vakcīnu izstrāde.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Vairākas farmaceitiskās kompānijas visā pasaulē strādā pie vakcīnas pret koronavīrusu radīšanas deguna aerosola veidā. Par to paziņoja Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana, raksta Mixnews.lv.

Atbildot uz jautājumu par orālo vakcīnu pret Covid-19, PVO pārstāve uzsvēra, ka pašlaik vakcīna šādā formā nepastāv: tās visas tiek izstrādātas injekciju veidā. Tomēr izstrādē atrodas vairāki preparāti deguna aerosolu veidā, precizēja Svaminatana.

Oktobrī kļuva zināms, ka Krievijas zinātnieki veido vakcīnu pret koronavīrusu aerosola veidā. Ar tās izstrādi nodarbojas Sanktpēterburgas Gripas zinātniski pētnieciskais institūts. Zinātnieki veido to uz gripas vīrusa bāzes, pašlaik vakcīna iziet pirmsklīniskos izmēģinājumus uz dzīvniekiem. 2021. gadā plānots izmēģināt preparātu uz brīvprātīgajiem.

Iepriekš PVO paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas gadījumā runa varētu būt par vairāk nekā vienu pirmreizējo inficēšanos, jo patogēna transmisija cilvēka organismā ir iespējama no vairākiem dzīvniekiem. Tā, koronavīruss varēja izplatīties ar vairāku avotu starpniecību un pat dažādos laika posmos.

Saskaņā ar 24. novembra datiem, pasaulē bija vairāk nekā 59,6 miljoni inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 1,4 miljoni beidzās ar nāvi, savukārt 41,2 miljoni inficēto izveseļojās. Visvairāk inficēšanās gadījumu reģistrēts ASV, Indijā, Brazīlijā, Francijā un Krievijā.

14
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Atstūmām, bet neuzveicām: PVO uzstājas par ierobežojumu ieviešanu Covid-19 dēļ
PVO saņēmusi dokumentus par ASV izstāšanos no organizācijas
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību