Žurnālisti. Foto no arhīva

Eksperti par plašsaziņas līdzekļu objektivitāti: jo lielāki meli, jo mazāk tiem ticas

32
(atjaunots 10:28 24.10.2018)
Sabiedriskais darbinieks, žurnālists un politiķis pauda viedokli par Krievijai veltītās informācijas objektivitāti plašsaziņas līdzekļos Rietumeiropā un Latvijā.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Publikācijām par Krieviju neuzticas gandrīz puse Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV iedzīvotāju, apliecināja aptauja, ko kompānija Ifop veica Sputnik News uzdevumā. Sputnik Latvija aptaujātie eksperti tāpat norādīja, ka krievu prese Latvijā par kaimiņvalsti raksta objektīvi, taču latviešu medijos nepārprotami novērojams negatīvs noskaņojums.

Žurnālists, portāla Imhoclub.lv galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs pauda viedokli, ka aptaujas rezultāti pilnībā apstiprina viņa paša viedokli.

"Uzskatu, ka rietumu mediji par Krieviju raksta ārkārtīgi neobjektīvi. Ir iespēja lasīt publikācijas angļu valodā, un es redzu, cik daudz tajos ir tendenciozas un atklāti melīgas informācijas," – pastāstīja Jurijs Aleksejevs. Viņš norādīja, ka par mediju objektivitātes trūkumu liecina arī pastāvīgie centieni apgrūtināt telekanāla RT darbu, kas piedāvā alternatīvu viedokli.

"Pēdējā laikā RT tiek vajāts, tiek slēgti tā korespondentu punkti un tā tālāk, jo neizdodas tiesā atspēkot RT sniegto informāciju. Tas ir spilgts mediju neobjektivitātes indikators: ja patiesību nav iespējams atspēkot, tā jāaizliedz vai jānoslāpē," – atzīmēja Aleksejevs.

Pēc viņa domām, to sāk saprast liela daļa rietumvalstu sabiedrības – agri vai vēlu Krievijas apsūdzēšanai par visiem grēkiem vajadzēja novest pie tamlīdzīgas reakcijas.

"Vai atceraties, kā teica Bulgakovs darbā "Meistars un Margarita": jo vairāk Varenuha stāstīja par Ļihodejeva izdarībām, jo mazāk stāstītajam ticēja Rimskis. Tāpat arī šeit: pašreizējā pavisam anekdotiskais un pilnībā pat absurda teātra robežas pārkāpušais stāsts par Skripaļiem ikvienam veselīgi domājošam cilvēkam rada tikai domu, ka tie ir pilnīgi murgi," – uzsvēra žurnālists.

Latvijā krievu un latviešu mediju viedoklis par Krieviju ir absolūti atšķirīgs, norādīja Aleksejevs.

"Ja cilvēkam, kas nepārzina situāciju Latvijā, iedot pārtulkotas angļu valodā divas avīzes, kas iznāk krievu un latviešu valodās, izlasījis tās, cilvēks, visticamāk, teiks, ka tās stāsta par notikumiem divās absolūti atšķirīgās valstīs," – paskaidroja eksperts.

Pēc viņā domām, krievu prese ir objektīvāka, bet latviešu mediji no rietumu analogiem īpaši neatšķiras.

"Šajā ziņā latviešu prese ir pilnībā integrēta Rietumu informācijas telpā, un man šķiet, ka šeit kaut kas mainīsies tikai, kad mainīsies politiskā situācija Eiropā. Kad projekts "Eiropas Savienba" sāks irt, Latvija paliks viena pati un sapratīs, ka bez Krievijas nekur netiks, acumirklī mainīsies publikāciju tonis," – ir pārliecināts Aleksejevs.

Gapoņenko: negatīvas publikācijas par Krieviju – varas spiediena rezultāts

Arī sabiedriskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko uzskata, ka krievu un latviešu informācijas telpas Latvijā būtiski atšķiras: latviešu medijus redzama tikai negatīva attieksme pret Krieviju, turklāt visai rupjā, spilgti izteiktā pasūtījuma formā, bet krievu presē redzami dažādi viedokļi.

"Vienā numurā var būt absolūti pretrunīgi materiāli: viens – Krievijai nedraudzīgs, otrs – gluži otrādi, prokrievisks. Domāju, tas saistīts ar spiedienu pret krievu mediju vadību, no kuriem pieprasa negatīvus rakstus, jo Latvijas valdības acīs Krievija ir ienaidnieks, ar kuru jācīnās," – teica Gapoņenko.

Rietumvalstu iedzīvotājiem ir sniegts tik daudz negatīvas informācijas par Krieviju, ka viņi vienkārši tai vairs netic, uzskata eksperts.

"Par Krieviju izplatītie apmelojumi ir tik odiozi un neprofesionāli, ka cilvēki tos jau noraida. Skaidrs taču, ka tas ir par daudz," – secināja Sputnik sarunbiedrs.

Mitrofanovs: Krievijas negatīvajam tēlam jāveicina latviešu nācijas saliedēšanās

Rietumeiropas valstīs un ASV organizētās aptaujas (par Krievijai veltīto materiālu objektivitāti – red.) nepārprotami liecina par neuzticību šo valstu politiskajai sistēmai, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

"Amerikas, Anglijas, Francijas un Vācijas iedzīvotājiem rodas aizdomas, ka viņiem nestāsta patiesību par ekonomiku, finansēm un ārpolitiku. Mediju objektivitātes vērtējums attiecībā pret Krieviju ir viena no šīs neuzticības izpausmēm," – norādīja politiķis.

Pēc  viņa domām, latviešu medijos vērojama ļoti bīstama tendence, kam raksturīga nelīdzsvarota informācijas sniegšana par Krieviju.

"Latviešu medijos Krievija pārsvarā pieminēta negatīvā gaismā, pozitīvas informācijas par to ir ļoti maz. Protams, nevar teikt, ka tās nav vispār, taču svaru kausi acīmredzami nosliekušies uz negatīva pusi," – norādīja Mitrofanovs.

Politiķis uzsvēra, ka latviešu mediji veido izkropļotu un neobjektīvu iespaidu par Krieviju Latvijas iedzīvotāju prātos.

"Lielākā daļa latviešu uzskata, ka ekonomiskā un sociālā situācija Krievijā ir katastrofāla. Sarunājoties ar cilvēkiem sociālajos tīklos, es pastāvīgi saduros ar apgalvojumiem par to, ka Krievijā cilvēki ir nabagi, ka dzīvot tur ir neiespējami. Pie tam tie, kas to apgalvo, nekad nav bijuši Krievijā un informāciju smēlušies tikai no latviešu medijiem," – apliecināja EP deputāts.

Tamlīdzīgu situāciju Mitrofanovs pamatoja ar Krievijas negatīvā tēla lielo nozīmi latviešu nācijas saliedēšanai.

"Krievija tiek atspoguļota kā ārējais ienaidnieks, drauds, kas ļauj dažādiem cilvēkiem apvienoties. Galu galā citi motīvi, piemēram, labklājības izaugsme vai attīstība Latvijas apstākļos cilvēkus nevar apvienot. To var panākt tikai ārēji draudi," – ir pārliecināts  Mitrofanovs.

Deputāts norādīja, ka tamlīdzīga tendence Latvijā saglabāsies, līdz mainīsies situācija visā rietumu pasaulē.

"Līdz ar attiecību uzlabošanos rietumvalstu un Maskavas starpā Krievijas tēls mainīsies arī latviešu medijos. Latviešu elite ir ļoti lojāla Rietumiem un ātri mainīs retoriku, ja sajutīs izmaiņas. Taču iekšējo priekšnoteikumu tam nav," – piezīmēja Mitrofanovs.

32
Tagi:
Rietumi, viltus ziņas, Krievija, informācijas kari, mediji
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Eksperti par informācijas karu: ar aizliegumu neko nepanāksi
Kalniņš: Krievija rosina informācijas karu pret Latviju
Latvija – informācijas kara alvas zaldātiņš
ASV uzskata, ka Krievija pārņem informācijas kontroli ar RT un Sputnik palīdzību
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

6
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

6
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

4
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

4
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus