ASV valūta valsts karoga fonā

Gandrīz līdz nullei: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda

61
(atjaunots 10:08 21.10.2018)
Krievijas Banka demonstrē: nav nekāda pamata finansēt valsts budžetu, kura īsteno atklāti nedraudzīgu politiku.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Augustā Krievija samazināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās līdz 14 miljardiem dolāru – minimālam apjomam kopš 2017. gada. Jau jūnijā vērtspapīru daļa Krievijas rezervēs nepārsniedza ne desmit procentus, bet tagad samazināta gandrīz līdz nullei.

Vērienīga izpārdošana

2010. gadā Krievijas ieguldījumi ASV valsts obligācijās, kas līdz ar ASV dolāru tiek ieskatīta par likvidāko un drošāko finansiālo instrumentu pasaulē, pārsniedza 176 miljardus dolāru.

Taču Vašingtonas sankciju spiediena dēļ Maskava kopš 2014. gada pakāpeniski samazināja vērtspapīros ieguldītos līdzekļus. Šī gada aprīlī Krievijas Banka sāka liela mēroga izpārdošanu. Pēc kārtējām sankcijām KB uzreiz divkārt samazināja ieguldījumus ASV vērtspapīros.

Krievijas Banka demonstrē: nav nekāda pamata finansēt valsts budžetu, kura īsteno atklāti nedraudzīgu politiku.

Lēmums izskatās loģisks arī no ekonomikas viedokļa. Pret uzņēmumiem vērsto sankciju dēļ Krievijas finanšu tirgus izjuta šoku. Sliktos apstākļos situācija varēja novest pie aktīvu iesaldēšanas, ar ko jau sadūrusies Kazahstāna un Irāna. Lai apdrošinātos pret zaudējumiem, atbildīgās personas spēra ārkārtas soļus valūtas portfeļa pārskatīšanai.

Konsekventa samazināšana

Iepriekšējos mēnešos pieredzētās ASV valsts obligāciju lielā izpārdošanas fonā tagadējais sarukums šķiet pavisam neliels – aptuveni 800 miljoni dolāru. Taču eksperti ir pārliecināti: tās nav tikai tehniskas kustības, tas ir signāls, kas liecina: Maskava plāno turpināt uzsākto kursu. Novembrī Vašingtona gatavojas izsludināt jaunas sankcijas, kas draud Krievijas valūtai ar kārtējo nestabilitātes posmu.

Atbrīvošanās no vērtspapīriem, kas mazina finansiālo atkarību no ASV un spiedienu pret rubļa kursu, ir signāls ne tikai Vašingtonai, bet arī lielākajiem amerikāņu parāda turētājiem, kuri sper līdzīgus soļus.

Kreditori pārdod

ASV valsts parādu aktīvi izpārdod Turcija, kas cietusi Vašingtonas ekonomiskā spiediena rezultātā – kopš pērnā gada beigām Ankara gandrīz uz pusi samazinājusi rezervju daļu vērtspapīros.

Daiļrunīgs ir arī Japānas noskaņojums, kuras vērstpapīros ieguldītie līdzekļi ieņem otro vietu pasaulē. Jūnijā ASV vērtspapīru apjoms Japānas Bankas bilancē saruka līdz 1,03 triljoniem dolāru – tas ir zemākais līmenis pēdējo septiņu gadu laikā.

Savukārt pēdējo vārdu neapšaubāmi teiks Ķīna – ASV ekonomikas lielākais ārējais kreditors. Ķīnas Centrālās Bankas bilancē patlaban ir ASV valsts obligācijas par summu vairāk nekā triljona dolāru apmērā – gandrīz 20 procenti visa ārvalstīm piederošā Vašingtonas valsts parāda.

Pekina jau samazinājusi ieguldījumus vērtspapīros līdz pusgada minimumam, un oktobrī plāno atbrīvoties no ASV vērtspapīriem vēl par trim miljardiem – tā būs viena no lielākajām izpārdošanām kopš 2004. gada. Iemesls – attiecību saasināšanās ar Vašingtonu tirdzniecības kara dēļ. Eksperti norāda: lai arī apjomi pagaidām nav lieli, Pekinas rokās ir trumpji, un šīs nelielās izpārdošanas to pastāvīgi atgādina.

Izmaksās dārgi

Ja ķīnieši atbrīvosies no vērā ņemama Savienoto Valstu parāda apjoma, ASV saskarsies ar dolāra kursa nestabilitāti un ekonomikas palēnināšanos.

"Ekonomikā sāksies drudzis augošo procentu likmju dēļ, kā rezultātā būs vērojams spēcīgs bremzējošs efekts," – paskaidroja ASV kompānijas PNC Financial Services Group galvenais investīciju stratēģis Džefs Mills.

Vērstpapīru vērtība kritīsies, ienesīgums strauji augs. Tas automātiski palielinās aizņēmumu cenu gan Savienoto Valstu kompānijām, gan parastajiem patērētājiem, tātad kaitēs ekonomikas izaugsmei. Parāda vērtspapīru emisija Baltajam namam izmaksās vairāk.

61
Pēc temata
Krievija strauji ierobežo ieguldījumus ASV vērtspapīros
Kāpēc Rietumi biedē visu pasauli ar jaunu globālo krīzi?
"Putins spēris gudru soli": finanšu pasaule gatavojas lieliem satricinājumiem
Aci pret aci: Ķīna organizē lielāko ASV valsts parāda izpārdošanu
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

3
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

3
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Staņislavs Mitrahovičs

Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"

4
(atjaunots 17:07 06.08.2020)
"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai liktu šķēršļus būvdarbiem, taču galveno risku projekta īstenošanai nes amerikāņu sankcijas.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Polijas antimonopola regulators "UOKiK" nedēļas sākumā informēja, ka piespriedis sodu "Gazprom" – 213 miljonus zlotu (vairāk nekā 48 miljoni eiro) par atteikšanos sadarboties "Ziemeļu straumes 2" lietā. Iestāde paskaidroja, ka maksimālais iespējamais sods piespriests Krievijas kompānijai par atteikšanos sniegt informāciju, kas nepieciešama izmeklešanai.

No 4. augusta stājās spēkā Dānijas Enerģētikas aģentūras atļauja gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu atsākšānai. Dagad būvdarbos Dānijas ūdeņos iespējams izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu.

"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai "iegrieztu" projektam, tomēr galvenais risks slēpjas amerikāņu sankcijās, radio Sputnik ēterā norādīja ekonomists, KF valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

"Pat ja "Gazprom" samaksās poļu soda 50 miljonu eiro, tas nekādi nemainīs spēku izvietojumu "Ziemeļu straumes 2" kontektā. Polija mēģina pieķerties katram sīkumam, izmantojot ES tiesību īpatnības. Tur ir tāda nianse: kompānijai, kas īsteno projektu Eiropas Savienībā, taču ne Polijas teritorijā, un pie tam tai tur ir bizness, projekts ir jāsaskaņo arī ar Varšavu. Tāpēc Polija saka – dodiet mums visus dokumentus, kādus tik mēs varam izdomāt. Taču "Gazprom" ir cits viedoklis, un, iespējams, būs tiesas, kas var pāriet ES līmenī," pastāstīja Mitrahovičs.

Eksperts atgādināja, ka līdzīgas pretenzijas Polija izvirzījusi arī Francijas kompānijai Engie – "Ziemeļu straumes 2" kreditoram un partnerim.

"Ja Polija šaus pāri strīpai un strīdēsies ar Rietumeiropas kompānijām, poļiem tas var slikti beigties. Gāzesvada zemūdens daļa maksā apmēram 11 miljardus eiro – likmes šajā spēlē ir lielas, un 50 miljoni nav principiāli. Ārkārtas gadījumā "Gazprom" to naudu samaksās, un spēku izveitojumu tas neietekmēs," norādīja ekonomists.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Jautāts par Dānijas atļauju būvdarbu turpināšanai, eksperts atzīmēja, ka Kopenhāgenai nebija tiesību neko aizliegt ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. "Tā nav Dānijas teritorija, kur tā var darīt visu, ko gribas. Saskaņā ar esošo starptautiski tiesisko bāzi, Dānijai tur ir prioritāte regulēšanas jautājumos, tomēr aizliegt neko nevar," paskaidroja analītiķis.

Pēc viņa vārdiem, lielāko risku "Ziemeļu straumei 2" rada amerikāņu sankcijas.

"Iespējamas ASV sankcijas pret kompānijām, kas pieņems gāzi no "Ziemeļu straumes 2" Vācijas teritorijā, vai pret kompānijām, kas sniedza loģistikas un finanšu pakalpojumus projekta dalībniekiem," viņš piebilda.

"Jautājums ir par to, cil lielā mērā ASV gatavas plašam konfliktam ar Eiropu, kas neizbēgami sāksies, ka amerikāņi sāks pa labi un pa kreisi karot ar Eiropas kompānijām. Tad runa būs ne par "Ziemeļu straumi 2", bet gan par Amerikas un Eiropas attiecību būtību," secināja Sputnik sarunbiedrs.

Polijas regulators izmeklē konsorcija dibināšanu, kas finansē gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus bez Varšavas papstiprinājuma. Izmeklēšanas ietvaros regulators izvirzījis apsūdzības Krievijas "Gazprom" un pieciem tā partneriem Eiropā: "Engie", "Uniper", "OMV", "Shell" un "Wintershall".

Gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" bija plānots pabeigt pērn, taču Šveices uzņēmums Allseas pārtrauca darbus pēc ASV sankciju draudiem. Jūnijā ASV piedraudēja projekta dalībniekiem ar jaunām sankcijām. Maskava nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas un paziņoja, ka pabeigs gāzesvadu saviem spēkiem.

Митрахович рассказал об оставшихся рисках для "Северного потока - 2"
4
Tagi:
Gazprom, sankcijas, Ziemeļu straume 2, Polija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu