ASV prezidents Donalds Tramps

Donalds Tramps informējis par valsts izstāšanos no INF līguma

31
(atjaunots 09:21 21.10.2018)
Mediji ziņo: ASV prezidenta padomnieks Džons Boltons savas vizītes laikā Krievijā iecerējis informēt par ASV izstāšanos no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INF).

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INF), vēsta RIA Novosti.

Iepriekš mediji ziņoja, ka ASV prezidenta padomnieks Džons Boltons savas vizītes laikā Krievijā iecerējis informēt par ASV izstāšanos no vienošanās.

Tramps apgalvojis, ka ASV līgumu izpildījušas, bet Krievija "nav ievērojusi vienošanos".

"Krievija pārkāpj vienošanos. Viņi to pārkāpj ilgus gadus. Es nezinu, kāpēc prezidents Obama neuzsāka pārrunas un neizstājās (no vienošanās – red.)," – paziņoja Tramps.

Komentējot savu lēmumu, ASV prezidents paziņoja, ka ASV nepieciešams "attīstīt šo bruņojumu".

Domstarpības par līgumu

Pēdējā laikā Krievija un ASV apsūdzēja viena otru par INF līguma pārkāpumiem. Kongresā tika ierosināts izstrādāt dokumentu, kas apstiprinātu pret Krieviju vērstās apsūdzības. Tas ļautu Vašingtonai atkāpties no līguma, tāpat kā no vienošanās par PRA.

Savukārt Maskava vairākkārt apliecinājusi, ka izpilda visus līguma noteikumus. Pie tam ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievijai ir vairāki nopietni jautājumi ASV par vairāku līguma punktu izpildi.

Krievijas valdība norādīja, ka ASV izvieto Polijā un Rumānijā iekārtas, kas spēj palaist "Tomahawk" tipa spārnotās raķetes. INF līgums to aizliedz. Maskava uzsvēra, ka ASV izstrādā uzbrukuma bezpilota lidaparātus un finansē pētījumus sauszemes bāzes spārnotās raķetes izstrādāšanai.

Līgumu par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju 1987. gadā parakstīja Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans. Dokuments paredzēja likvidēt veselu raķešu bruņojuma klasi – šāviņus ar darbības rādiusu no 500 līdz 1000 un no 1000 līdz 5500 kilometriem.

Līdz 1991. gadam līgums tika izpildīts. Tā ietvaros Padomju Savienība likvidēja 1752 ballistiskās un spārnotās raķetes, ASV – 859 raķetes.

Dokumenta termiņš nav norādīts, taču abas puses var atkāpties no vienošanās, uzrādot pārliecinošus pierādījumus par šādu nepieciešamību.

31
Pēc temata
Krievijas AM pārmet ASV mazā un vidējā rādiusa raķešu likvidācijas līguma pārkāpumus
Donalds Tramps apņēmies paplašināt ASV kodolarsenālu
Kāpēc ASV pārmet Krievijai INF līguma pārkāpšanu
Mediji: NATO izstrādātas 39 Krievijas "apturēšanas" metodes
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

13
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
13
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Aleksandrs Nosovičs

Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems

0
(atjaunots 11:12 04.07.2020)
Eiropas Savienība piešķīrusi naudu koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai, aizsardzības izdevumiem ar to nav nekāda sakara, paziņoja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, komentējot Latvijas aizsardzības ministra paziņojumu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvija drīzumā saņems palīdzības paketi no Eiropas Savienības 2,9 miljardu eiro apmērā, taču aizsardzības nozarei finansējums nav paredzēts, pasūdzējās aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Ja mēs nedomāsim par savu drošību, mēs ne tikai neattīstīsim savus reģionus, kur ir izvietota mūsu darba zona, kur ir tie paši zemessargi un profesionālais dienests, bet mēs vienkārši sagatavosim augsni jaunām provokācijām. Senais teiciens "Kas nebaro savu armiju, baro svešu" ir patiess. Un nekas nav mainījies," sacīja ministrs.

"Līdzekļi Latvijai un citām ES valstīm tiek piešķirti koronavīrusa sociālekonomisko seku pārvarēšanai, kāds sakars ar to ir aizsardzības izdevumiem – jāvaicā Pabrika kungam. Šīs Latvijas pretenzijas Briselei ir absolūti bezjēdzīgas un ne ar ko nepamatotas," sacīja Nosovičs Sputnik Latvija intervijā.

Viņš atzīmēja, ka kopumā ES netiecas izpildīt Baltijas valstu aizsardzības iniciatīvas, tostarp tika noraidīts "militārās Šengenas" izveidošanas plāns.

"Šis projekts paredzēja apjomīgas investīcijas Austrumeiropas infrastruktūrā, lai militāras krīzes gadījumā pa to spētu ātrāk pārvietoties NATO militārā tehnika. Naudai bija jāaiziet ceļu un tiltu būvniecībai un remontam. Taču vēl pirms pandēmijas ES noraidīja projektu," sacīja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka tas pats notiek ar dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību, kur jau tiešā veidā sauc nevis par ekonomisku, bet par militāru projektu. Ar šo militāro pamatojumu Baltija prasa ES piešķirt arvien vairāk naudas, taču notiek tieši pretēji.

"Drošības un aizsardzības spēju ziņā Baltija ES īpaši neinteresē," nobeigumā sacīja Nosovičs.

Носович: оборона Прибалтики мало волнует ЕС, денег они не получат
0
Tagi:
NATO, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Par Krievijas gāzi un iemaksu kavēšanu NATO: Tramps izved pusi karaspēku no Vācijas
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"