Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs

KF premjers: pret Krieviju vērstās sankcijas ES nes miljardiem lielus zaudējumus

36
(atjaunots 17:34 20.10.2018)
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pastāstīja, ka sankcijas ietekmē visas puses, turklāt vienlaikus degradē Krievijas un ES attiecības.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs pastāstīja, ka pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Eiropas Savienība cietusi zaudējumus aptuveni simt miljardu eiro apmērā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Piektdien foruma "Eiropa-Āzija" pasājumos Krievijas premjerministrs tikās ar Beļģijas valdības vadītāju Šarlu Mišelu. Preses konferencē pēc Krievijas un Beļģijas pārrunām Medvedevs pastāstīja par Rietumu finansiālajiem zaudējumiem.

"Sankcijas palēnina attīstību, taču ne tikai Krievijas Federācijā, protams, mūs arī tās ietekmē, bet arī Eiropas Savienībā, tās ietekmē visus... Eiropas Savienības aprēķinātais zaudējumu kopējais apjoms sastāda aptuveni simt miljardus eiro," – pastāstīja Medvedevs.

Krievijas politiķis pastāstīja, ka sarunā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru atzīmējis, – Krievijas un Eiropas attiecības ir degradējušas.

"Savstarpēju attiecību starp Eiropas Komisiju un Krievijas valdību, nerunājot jau par samitiem augstākajā līmenī, vairs nav jau vairākus gadus. Attiecības ministru starpā ir lielā mērā sarežģījušās, un tas neved ne pie kā laba," – atgādināja politiķis.

Medvedevs atgādināja, ka ES joprojām ir liela mēroga partneris, savukārt Krievijai visai ES ir ceturtais nozīmīgākais partneris.

Krievijas premjers pauda cerību, ka Krievija un Eiropa atradīs saskarsmes punktus.

Iepriekš vēstīts, ka ASV speciālais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers ticies ar parlamenta frakciju pārstāvjiem un paziņojis, ka puse ES valstu vēlas atteikties no sankcijām pret Krieviju ekonomisko zaudējumu dēļ.

Pēdējos gados Krievijas un Eiropas attiecības ir strauji pasliktinājušās, ņemot vērā konfliktu Ukrainā, situāciju Krimā un Krievijas izlūkošanas dienesta bijušā pulkveža, britu spiega Sergeja Skripaļa saindēšanu. Rietumvalstis ieviesa sankcijas pret Maskavu, un Kremlis bija spiests atbildēt. Krievija vairākkārt ir uzsvērusi, ka sankcijas nav produktīvas un vispirms ietekmē tos, kuri tās ieviesuši. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka rietumvalstīm neizdosies apturēt Krievijas attīstību un likvidēt tās suverenitāti.

36
Pēc temata
Krievijas ĀM: Eiropas Savienība meklē ieganstu jaunām sankcijām pret Krieviju
Veseris bumeranga lomā: Amerika brīdināta par Krievijai veltīto sankciju negatīvo ietekmi
Lielbritānija un Vācija apspriež jaunas sankcijas pret Krieviju
Stokholma, foto no arhīva

Politico: Zviedrija vēlas iekļūt "skandināvu burbulī"

3
(atjaunots 14:00 30.05.2020)
Eiropas Komisija iesaka valstīm ar līdzīgu Covid-19 izplatības līmeni sākumā atvērt robežas savā starpā, un Zviedriju var nepaņemt "skandināvu klubā".

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Zviedrija nevēlas palikt malā, kamēr tās kaimiņi atver robežas, raksta Politico.

"Es uzskatu par absolūti nepieciešamu, lai mēs atvērtu robežas koordinētā kārtībā," paziņoja Ziemeļu valstu sadarbības ministre Anna Hālberga. "Mēs rīkojam intensīvas diskusijas šajā sakarā ar mūsu skandināvu kaimiņiem."

Kad šī gada martā koronavīruss nokļuva Skandināvijā, Dānija un Somija ieviesa stingrus karantīnas pasākumus: slēdza robežas, skolas un lielāko daļu iestāžu. Zviedrija izturējās pret situāciju vienkāršāk: tās robežas palika atvērtas, bizness turpināja darbu, savukārt bērni turpināja apmeklēt skolas.

Covid-19 izraisītais mirstības līmenis Zviedrijā ir astoņas reizes augstāks, nekā pie kaimiņiem.

Tagad, kad Dānijas, Somijas un Norvēģijas varasiestādes apspriež iespēju atvērt robežas, daudzi uzskata, ka ierobežojumu atcelšanai nav jāskar Zviedrija.

Somijas IeM vadītāja Marija Ohisalo preses konferencē pauda uztraukumu saistībā ar situāciju Zviedrijā. Viņas padomnieks Jarno Jappalainens paskaidroja, ka lēmums par pierobežas režīmu ar Zviedriju tiks pieņemts līdz 15. jūnijam, vadoties pēc "epidemioloģiskās situācijas", kā arī ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem un Eiropas Komisijas rekomendācijām.

Opozīcijas deputāti Dānijā uzstāj, lai valdība neatver robežas ar Zviedriju. Dānijas Ministru kabinets solīja pieņemt lēmumu līdz 1. jūnijam.

"No veselības aprūpes viedokļa robežu atvēršana ar Zviedriju ir nepamatota," paziņoja lielākās opozīcijas liberālās partijas līderis Jakobs Ellemans-Jensens parlamenta debašu laikā.

Īpaši bīstamo infekciju speciālists, ārsts-imunologs Vladislavs Žemčugovs
© Foto : из архива Жемчугова Владислава

Eiropas Komisija iesaka valstīm ar līdzīgu Covid-19 izplatības līmeni sākumā atvērt savstarpējās robežas, pirms tiek atjaunota brīva pārvietošanās Šengenas zonā. Un situācija Skandināvijā atspoguļo grūtības, kuras ES valstis var sastapt šajā ceļā.

Baltijas valstis viegli atvēra savstarpējās robežas. Citviet situācija ir sarežģītāka: piemēram, Spānija un Grieķija ar nepacietību gaida tūristus, taču valstīs, no kurām uz tām brauc visbiežāk, tai skaitā Lielbritānija, inficēšanās līmenis joprojām ir augsts.

Pēc Hālbergas sacītā, Zviedrija cer uz robežu atvēršanu visā Skandināvijā ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ.

"Abās robežas pusēs jūtama frustrācija gan no biznesa, gan no parasto pilsoņu puses," saka viņa. "Viņi ir pieraduši apciemot draugus un radus un braukt uz darbu un pēc pirkumiem uz citu valsti."

Stokholmas prāmju terminālī īpaši manāmas robežu slēgšanas sekas. Prāmju operatora Viking Line centrs ir slēgts, paziņojums uz durvīm vēsta, ka organizācija atvērsies uz stundu no rīta un vakarā. Stāvvietā nav nevienas mašīnas.

Viking Line vadītājs Jans Hansens pastāstīja, ka pasažieru skaits samazinājies līdz 10% no ierastā skaita, un kompānija izdzīvo tikai uz kravas prāmju rēķina. Viking Line gaida 15. jūniju, kad Somijas valdība paziņos par savu lēmumu, cerot uz to, ka tiks atļauti pasažieru pārvadājumi uz Zviedriju.

"Skaidrs, ka viss būs atkarīgs no situācijas ar vīrusu Zviedrijā," saka viņš.

Zviedrijas Veselības departaments ceturtdien paziņoja, ka valstī no Covid-19 ir miruši 4 266 cilvēki, taču mirstības un ārstēšanās ar MPV skaita kritums liecina, ka situācija uzlabojas.

Somijā no koronavīrusa miruši 313 cilvēki.

Pēc Hālbergas sacītā, viņa uztur pastāvīgus sakarus ar saviem skandināvu kolēģiem un optimistiski cer, ka Zviedrijas tradicionāli ciešās attiecības ar kaimiņiem palīdzēs vienoties par kontroles mīkstināšanu uz robežām.

3
Tagi:
koronavīruss, Zviedrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti

11
(atjaunots 14:05 30.05.2020)
Baltkrievijas līderis piemēra kārtā minēja kaimiņvalsti, kur iepriekšējā valsts vadītāja bija Daļa Gribauskaite.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka sabiedrība vēl nav gatava, lai sieviete kļūtu par valsts vadītāju. Šādu viedokli viņš pauda piektdien, apmeklējot Minskas Traktoru rūpnīcu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Baltkrievijas prezidenta preses dienestu.

Viņš paziņoja, ka Baltkrievijā "Konstitūcija neder sievietei". Piemēra kārtā Lukašenko minēja kaimiņu Lietuvu, kur iepriekšējā prezidente 10 gadu garumā bija Daļa Gribauskaite.

"Un mums sabiedrība nav nobriedusi, lai balsotu par sievieti. Jo pie mums pēc Konstitūcijas prezidentam piemīt stipra vara. Pie mums nav Lietuva. Tur prezidente bija Daļa Gribauskaite, atnāca, pasmaidīja, pasēdēja un aizgāja. Ne par ko neatbild, jo tur ir parlamentāra republika. Pie mums tā nav. Prezidents būs vecis, es par to esmu absolūti drošs," teic Baltkrievijas līderis.

Lukašenko izteicieni ir saistīti ar rakstu Krievijas izdevumā "Kommersant", kurā tiek minēts baltkrievu blogeris Sergejs Tihanovskis. Viņš iepriekš plānoja piedalīties prezidenta kampaņā, taču nespēja piereģistrēt iniciatīvas grupu parakstu vākšanai savas kandidatūras izvirzīšanas atbalstam, jo tobrīd izcieta administratīvo arestu. Tikmēr iniciatīvas grupu reģistrēja viņa sieva Svetlana, kas šobrīd tiek izvirzīta prezidentam amatam.

"Skatos uz šo rakstu. Un jau ausis izbāzušās šim cilvēkam. Viņš pat nav prezidenta amata kandidāts, par sievu tur priecājas. Saprot taču, ka par sievu neviens Baltkrievijā nenobalsos," paziņoja Lukašenko.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām jānotiek šī gada 9. augustā. Lai tiktu izvirzītam, prezidenta amata kandidātam ir jāsavāc vismaz 100 tūkstoši parakstu. Pašlaik ar to nodarbojas iniciatīvu grupas, tai skaitā politiskajā kampaņā piedalās trīs sievietes.

Pati kandidātu izvirzīšana notiks no 20. jūnija līdz 4. jūlijam, savukārt reģistrācija – no 5. līdz 14. jūlijam.

11
Tagi:
Baltkrievija, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Lukašenko uzaicināja bijušās PSRS valstu vadītājus apmeklēt Uzvaras dienas parādi Minskā
Pat nepārdzīvojiet: Lukašenko apgalvo, ka Baltkrievijā no Covid-19 neviens nenomirs
Lukašenko nospraudis uzdevumu atrast naftu Baltijas valstīs