Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs

KF premjers: pret Krieviju vērstās sankcijas ES nes miljardiem lielus zaudējumus

36
(atjaunots 17:34 20.10.2018)
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pastāstīja, ka sankcijas ietekmē visas puses, turklāt vienlaikus degradē Krievijas un ES attiecības.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs pastāstīja, ka pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Eiropas Savienība cietusi zaudējumus aptuveni simt miljardu eiro apmērā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Piektdien foruma "Eiropa-Āzija" pasājumos Krievijas premjerministrs tikās ar Beļģijas valdības vadītāju Šarlu Mišelu. Preses konferencē pēc Krievijas un Beļģijas pārrunām Medvedevs pastāstīja par Rietumu finansiālajiem zaudējumiem.

"Sankcijas palēnina attīstību, taču ne tikai Krievijas Federācijā, protams, mūs arī tās ietekmē, bet arī Eiropas Savienībā, tās ietekmē visus... Eiropas Savienības aprēķinātais zaudējumu kopējais apjoms sastāda aptuveni simt miljardus eiro," – pastāstīja Medvedevs.

Krievijas politiķis pastāstīja, ka sarunā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru atzīmējis, – Krievijas un Eiropas attiecības ir degradējušas.

"Savstarpēju attiecību starp Eiropas Komisiju un Krievijas valdību, nerunājot jau par samitiem augstākajā līmenī, vairs nav jau vairākus gadus. Attiecības ministru starpā ir lielā mērā sarežģījušās, un tas neved ne pie kā laba," – atgādināja politiķis.

Medvedevs atgādināja, ka ES joprojām ir liela mēroga partneris, savukārt Krievijai visai ES ir ceturtais nozīmīgākais partneris.

Krievijas premjers pauda cerību, ka Krievija un Eiropa atradīs saskarsmes punktus.

Iepriekš vēstīts, ka ASV speciālais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers ticies ar parlamenta frakciju pārstāvjiem un paziņojis, ka puse ES valstu vēlas atteikties no sankcijām pret Krieviju ekonomisko zaudējumu dēļ.

Pēdējos gados Krievijas un Eiropas attiecības ir strauji pasliktinājušās, ņemot vērā konfliktu Ukrainā, situāciju Krimā un Krievijas izlūkošanas dienesta bijušā pulkveža, britu spiega Sergeja Skripaļa saindēšanu. Rietumvalstis ieviesa sankcijas pret Maskavu, un Kremlis bija spiests atbildēt. Krievija vairākkārt ir uzsvērusi, ka sankcijas nav produktīvas un vispirms ietekmē tos, kuri tās ieviesuši. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka rietumvalstīm neizdosies apturēt Krievijas attīstību un likvidēt tās suverenitāti.

36
Pēc temata
Krievijas ĀM: Eiropas Savienība meklē ieganstu jaunām sankcijām pret Krieviju
Veseris bumeranga lomā: Amerika brīdināta par Krievijai veltīto sankciju negatīvo ietekmi
Lielbritānija un Vācija apspriež jaunas sankcijas pret Krieviju
Baltkrievija

Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM

18
(atjaunots 08:16 13.08.2020)
Baltkrievijas un Latvijas ārlietu ministri telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām un tur notikušajām nekārtībām.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc tur notikušajām prezidenta vēlēšanām. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Baltkrievijas ĀM savā mājaslapā vēsta, ka ministrs Makejs detalizēti informēja Rinkēviču par Baltkrievijā izveidojušos situāciju pēc prezidenta vēlēšanām un par ārējas iejaukšanās centieniem valsts iekšpolitiskajā situācijā.

Tiek atzīmēts, ka ārpolitikas iestāžu vadītāji apsprieda arī Baltkrievijas un ES attiecību attīstības perspektīvas.

"Konstatēts svarīgums saglabāt komunikācijas kanālus un turpmāko dialoga uzturēšanu starp Minsku un Briseli dažādos līmeņos," teikts Baltkrievijas ĀM paziņojumā.

Savukārt Edgars Rinkēvičs savā Twitter mikroblogā paziņoja, ka telefonsarunas laikā ar Makeju aicināja Baltkrievijas varasiestādes deeskalēt situāciju valstī.

"Telefonsarunā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju apspriedām iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā, aicināju deeskalēt situāciju, uzsākt politisko dialogu ar opozīciju, atbrīvot mierīgos demonstrantus un žurnālistus," teikts Rinkēviča paziņojumā.

​Atzīmēsim, ka, spriežot pēc oficiālajiem paziņojumiem Baltkrievijas ĀM mājaslapā, Makejs laikā pēc vēlēšanām vakar bija veicis telefonsarunas tikai ar KF un Latvijas ĀM vadītājiem. Pirms pašām vēlēšanām viņš tikās ar Krievijas vēstnieku Baltkrievijā Dmitriju Mezencevu, kā arī ar pagaidu ASV pilnvaroto lietvedi Baltkrievijas Republikā Džefriju Džuku.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

18
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Ārlietu ministrija, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

19
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

19
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

0
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

0
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem