Nelegālie migranti

Eiropas Savienībai draud masveida migrācijas "bumba"

60
(atjaunots 19:31 13.10.2018)
"Mēs jau esam zaudējuši Lielbritāniju. Ja referendums notiktu Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, mēs zaudētu šīs valstis," – uzskata beļģu politiķis Barts de Vēvers.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Masveida migrācija likusi "bumbu" Eiropas Savienības pamatos, un neizdosies saglabāt pašreizējo modeli, ja netiks slēgtas robežas, paziņoja Antverpenes gubernators, valdības koalīcijā strādājošās "Jaunās flāmu alianses" (N-VA) līderis Barts de Vēvers, ziņo RIA Novosti.

"Mēs neiebilstam pret migrāciju, taču tai jāpievērš uzmanība cilvēkiem, kam ir darba tirgū nepieciešamās zināšanas, kā tas notiek Kanādā vai Austrālijā. Ir jāpārtrauc apgalvot, ka ikvienam, kas pie mums ierodas, ir nepieciešama iespēja integrēties, saņemt ienākumus, sociālo mājokli. Tā nedara nekur, izņemot Eiropu, tas nelīdz," – paziņoja ietekmīgais beļģu politiķis intervijā avīzei La Libre.

Migranti
Sputnik, Мария Шелудякова

"Mēs esam viena no valstīm, kur ienākumu sadales līmenis ir viens no nozīmīgākajiem pēc Skandināvijas valstīm. Taču mums neizdosies saglabāt šo modeli, ja neslēgsim robežas," – viņš uzskata.

"Eiropas imigrācijas politika tika sastādīta "aukstā kara" laikā. Toreiz domāja, kā aizsargāt cilvēkus, kuri bēguši no komunistiskajām valstīm. Taču patvēruma piešķiršanas noteikumi netika rakstīti masveida imigrācijai," – atzīmēja politiķis.

"Tas ir neprāts. Eiropas Savienības pamatos ir ielikta bumba," – viņš teica, norādot uz Eiropas tiesnešu viedokli, kuri aizliedz nelegālo imigrantu kuģu piespiedu izraidīšanas praksi.

"Mēs jau esam zaudējuši Lielbritāniju. Ja referendums notiktu Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, mēs zaudētu šīs valstis," – uzskata beļģu politiķis Barts de Vēvers.

Iepriekš Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka Višegradas valstis (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija – V4) pirmās jau pirms trim gadiem ieminējās, ka labākā metode cīņā ar nelegālo migrāciju ir palīdzība reģioniem, no kuriem ierodas bēgļi, nevis patvēruma meklētāju izmitināšana ES valstīs, bieži vien – pretēji šo valstu valdību gribai.

Protesta akcija Berlīnē. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Соловьева

Eiropa pārdzīvo nopietnāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara gadiem. To radījuši bruņotie konflikti un smagās ekonomiskās grūtības Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs.

Itālijas jaunā valdība uzskata nelegālās migrācijas apkarošanu par vienu no saviem prioritārajiem uzdevumiem. Šī iemesla dēļ IeM faktiski slēgusi Itālijas ostas nevalstisko organizāciju kuģiem, kuri glābj migrantus Vidusjūrā, - Itālija cenšas panākt migrantu nosūtīšanu uz citām Eiropas ostām.

60
Pēc temata
Ungārijas premjerministrs nosaucis bēgļus par "musulmaņu iebrucējiem"
The Local: kam ticis visvairāk bēgļu
Šie arī aizbrauks: latviešu valodas nezināšanas dēļ bēgļi nespēj paēdināt ģimeni
Vācija sāk nosūtīt bēgļus atpakaļ uz ES valstīm
ES karogs

Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās

23
(atjaunots 18:29 11.07.2020)
Ekonomikas lietu eirokomisārs atzīmēja, ka ES pēc iespējas ātrāk jāsaskaņo Ekonomikas atjaunošanas plāns.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Covid-19 dēļ eirozonā izraisītā recesija kļūst arvien dziļāka un draud saplēst ES valūtas savienību daļās, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz ekonomikas lietu eirokomisāra Paolo Džentiloni interviju izdevumam Welt.

"Jaunākie ekonomiskie dati kalpo par brīdinājumu: recesija ir dziļāka, nekā gaidīts, savukārt ekonomiskā attīstība eirozonas valstīs kļūst arvien nevienlīdzīgāka, nekā tika prognozēts pavasarī. Itālijā, Francijā un Spānijā ekonomika brūk par 10-11%. Tas ir ļoti daudz. Citas ekonomikas – Dānijas, Polijas, Zviedrijas vai Vācijas – pagaidām acīmredzot labāk tiek galā ar krīzi, tur mīnuss sastāda ap 4-6%. Tas, par ko mēs vienmēr esam brīdinājuši, apstiprinās: recesija Covid-19 dēļ draud saplēst eirozonu daļās," paziņoja viņš.

Džentiloni atzīmēja, ka ES pēc iespējas ātrāk jāsaskaņo Ekonomikas atjaunošanas plāns. "Ja dalībvalstis saskaņos jaudīgo atjaunošanas plānu, tas stiprinās uzticību nacionālajām ekonomikām, un šī pati uzticība var veicināt ātrāku ES ekonomikas atjaunošanos," piebilda viņš.

Iepriekš EK prezentēja savus piedāvājumus Eiropas Savienības atjaunošanas fonda izveidošanai pēc dziļākās krīzes, kuru izraisījusi koronavīrusa izplatības apkarošana, 750 miljardu eiro apmērā. Šos līdzekļus tā plāno aizņemties finanšu tirgos un izsniegt Savienības valstīm dotāciju (līdz 500 miljardiem eiro) un kredītu veidā (līdz 250 miljardiem eiro). Fonds sastāvēs no virknes atbalsta sniegšanas mehānismu un darbosies noteiktā periodā. Plānots, ka tas atbalstīs ekonomiku līdz 2024. gada beigām.

Šis Eiropas Komisijas piedāvājums ir jāpastiprina ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, un tās var to mainīt. Taču jau pirms EK piedāvājumu prezentēšanas vairākām valstīm bija domstarpības attiecībā uz iespējamā fonda parametriem.

23
Tagi:
ES
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu
RT

"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT

11
(atjaunots 18:24 11.07.2020)
Organizācijā atzīmēja, ka Baltijas republikas varēja rīkoties savādāk – pieprasīt redakcijas neatkarības garantijas.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) nosauca Latvijas un Lietuvas RT retranslācijas aizliegumu, kā arī aizliegumu attiecībā pret aģentūru Sputnik par "ļaunprātīgu ES sankciju politikas izmantošanu", vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz organizācijas paziņojumu.

RSF nosodīja Baltijas valstu rīcību un atzīmēja, ka ES sankcija nav likumīgs vai piemērots instruments "Krievijas propagandas" apkarošanai.

"Lai arī ir likumīgi aizsargāt un virzīt neatkarīgas un drošas ziņu reportāžas, RSF izskata šīs slēgšanas kā ļaunprātīgu ES sankciju politikas izmantošanu. Mediju aizliegšana vai slēgšana nav daļa sankciju, kuras tika pieņemtas pret [mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju] Kiseļovu," teikts paziņojumā.

Organizācijā piebilda, ka aizlieguma vietā Baltijas valstis varēja pieprasīt no visiem medijiem redakcijas neatkarības garantijas. Likumīgu saistību neizpildīšanas gadījumā viņi "drīkst piemērot likumīgas sankcijas ar tiesas kontroles nosacījumu, kas tiks noteikts".

"Vienādu prasību noteikšana visiem masu medijiem (neatkarīgi no to izcelsmes valsts) ļauj izvairīties no atbildes pasākumiem no valstu puses, kuras veic informācijas karus," uzsver RSF.

Kā jau iepriekš stāstījām, trešdien Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) paziņoja par piecu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu valstī - RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary.

Iepriekš telekanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV retranslāciju aizliedza Latvija, kura turklāt aicināja ES valstis rīkoties analoģiskā veidā. Gan Viļņa, gan Rīga argumentēja savu lēmumu ar to, ka telekanālus vada mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru ir spēkā Eiropas Savienības sankcijas.

Taču Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, kamēr RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Arī pret mediju grupu "Rossija segodņa" nav ieviestas nekādas sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Baltijā ir manāmi cirkulējoši pasākumi attiecībā pret Krievijas medijiem. Pēc viņas sacītā, Baltijā arvien sliktāk slēpj savu apsēstību ar rusofobiju un nolūkus jebkādos veidos atbrīvoties no Krievijas informatīvās klātbūtnes savā mediju telpā.

11
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām
DUS

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

0
(atjaunots 09:23 12.07.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā visās Baltijas valstīs benzīna cenas ir pieaugušas; dārgākais benzīns joprojām ir Tallinā.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Visdārgākais benzīns bijis Tallinā, vislētākais – Viļņā. Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, savukārt vislētākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgā, DUS Circle K 95. markas benzīns kļuvis dārgākas par 2,2% un sasniedza 1,139 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 2,4%, sasniedzot 1,049 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns sadārdzinājies par 0,9% līdz 1,113 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena palikusi nemainīga – 1,003 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns kļuva dārgāks par 2,5% un maksāja 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegviela joprojām maksāja 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cenas šonedēļ bijušas stabilas. Rīgā tā maksāja 0,545 eiro litrā, Viļņā – 0,539 eiro, savukārt Tallinā tā kļuvusi lētāka par 0,03% un maksāja 0,585 eiro litrā.

0
Tagi:
degviela
Pēc temata
Benzīna cenas Baltijas valstīs atkal kāpušās
Kā mainījušās degvielas cenas Latvijā nedēļas laikā