Šengenas vīze pasē

Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus

27
(atjaunots 10:32 12.10.2018)
Starptautiskās organizācijas pārskata autori ceļ trauksmi par tā saucamo "zelta vīzu" izsniegšanas shēmu vairākās Eiropas Savienības valstīs.

RĪGA, 12. oktobris - Sputnik. Starptautiskā organizācija Transparency International publicēja pārskatu "Eiropas patversme" par investīciju pilsonības programmām Eiropas Savienības valstīs. Latvija šajā aspektā ieņem līdera pozīcijas vairākos punktos, un pārskata autoriem tas rada bažas.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienībā parādījušies vairāk nekā 6 tūkstoši jaunu pilsoņu un gandrīz 100 tūkstoši rezidentu, kuri saņēmuši dokumentus, pateicoties tā saucamajām "zelta vīzām". Lielāko daļu no tām – pa 10 tūkstošiem "zelta vīzu" katra – piešķīrusi Latvija, Lielbritānija, Spānija, Portugāle, Ungārija. Tām seko Grieķija, Kipra un Malta.

Četras ES dalībvalstis pārdod savu pilsonību, divpadsmit valstis tirgo uzturēšanās atļaujas. Investīciju pilsonības un uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ietvaros piesaistīto tiešo ārvalstu investīciju apjoms desmit gadu laikā sasniedzis 25 miljardus eiro. No tiem 976 miljonus nopelnījusi Spānija, 914 miljonus – Kipra, 670 miljonus – Portugāle, bet Lielbritānija – 498 miljonus eiro.

Domājams, ka valstij, kas gatavojas izsniegt uzturēšanās atļauju vai pilsonību ārzemniekam, ir jāpārbauda, cik uzticams ir viņš pats un cik likumīgi ir viņa kapitāli. Taču pārskata autori atzīmē, ka tā nepavisam nav.

Kipra un Portugāle, "šķiet, neuzdod jautājumus par pieteicēju bagātības avotiem", turklāt fakts, ka Latvija, Ungārija un Lielbritānija apstiprina vairāk nekā 90% "zelta vīzu" pieteikumu, liecina par paviršām pārbaudēm.

Uzturēšanās atļauju piešķiršana nevēlamām personām jau likušas apturēt šo programmu Ungārijā 2017. gadā un nodrošināt stingrākas pārbaudes uzturēšanās atļauju pieteikumiem Lielbritānijā.

Eiropas padomes ēka Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pārskata autori iesaka Eiropas Savienībai padarīt pārskatāmāku uzturēšanās atļauju vai pilsonības saņemšanas procesu, kā arī unificēt to. Piemēram, Grieķijā un latvijā uzturēšanās atļauja maksā 250 tūkstošus eiro, Kipras pase – 2 miljonus eiro. Austrijas pases cena var sasniegt 10 miljonus eiro, lai arī likums oficiāli nesaista pilsonību ar investīciju apjomu.

Transparency International aicina Eiropas Savienību regulāri izvērtēt riskus, ko rada tamlīdzīgas programmas.

27
Pēc temata
Nauda nav vajadzīga: atteikšanās no uzturēšanās atļauju programmas Latvijai maksā 60 miljonus gadā
Drošības policija pastāstījusi, kas kopīgs izlūkdienestam un uzturēšanās atļaujām
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

1
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

1
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara
 Covid-19

PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē

5
(atjaunots 12:35 14.07.2020)
Pasaules veselības organizācijas vadītājs konstatēja, ka koronavīrusa infekcija dažādās valstīs veidojas saskaņā ar četriem scenārijiem.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas attīstību dažādās valstīs iespējams aprakstīt saskaņā ar četriem scenārijiem, brīfingā pastāstīja Pasaules veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā grupā viņš iekļāva Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna, Karību baseina un Āfrikas valstis, "kuras bija brīdinātas un informētas" par infekcijas uzliesmojumu. PVO vadītājs konstatēja, ka to līderi "saņēmuši situācijas kontroli savās rokas", tāpēc bija iespējams efektīvi informēt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt drošības pasākumus.

"Eiropas scenārijā" bija plaši uzliesmojumi, ko izdevās kontrolēt, pateicoties varasiestāžu darbībām un iedzīvotāju reakcijai..

Trešais scenārijs veidojas valstīs, kurās valdība ieviesa ierobežojošus pasākumus, taču to vēlāka vājināšana noveda pie saslimstības pieauguma. Gebrejesuss pieļāva, ka "šīs valstis padodas, jo savu efektivitāti parādījušie pasākumi netiek ievēroti vai izpildīti". PVO vadītājs nenosauca valstis, kurās darbojas šis scenārijs.

Ceturtajā gadījumā, pie kura viņš pieskaita Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Dienvidāziju un dažas Āfrikas valstis, bija vērojams straujš inficēto skaita pieaugums. Pēc viņa domām, par koronavīrusa pandēmijas epicentru uzskatāmas abas Amerikas.

PVO dati liecina, ka Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 13 miljonus. Pandēmija aiznesusi vairāk nekā 566 tūkstošu cilveku dzīvības.

5
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Jau sen pielietojam: akadēmiķis novērtēja "izrāvienu" Covid-19 ārstēšanā
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19