Suņi. Foto no arhīva

Trīs eksperimentētāji pastāstīja, publicējuši melu ziņas zinātniskos žurnālos

40
(atjaunots 12:59 07.10.2018)
Rakstos paustas dažādas radikālas idejas, izmantojot postmodernisma, feminisma un rasu politisko korektu attiecību kultūrā pielietojamos jēdzienus.

RĪGA, 7. oktobris – Sputnik. Divi amerikāņu zinātnieki un žurnāliste atzinušies, ka veselu gadu īstenojuši sociālu eksperimentu, kura ietvaros publicējuši zinātniskos izdevumos neapšaubāmi absurdus rakstus, vēsta RIA Novosti. Par savu eksperimentu viņi pastāstīja interneta žurnālā Areo, kura galvenā redaktore Helēna Plakrouza tāpat piedalījās pētījumā.

Džeimss Lindsijs, Pīters Bogosjans un Helēna Plakrouza sacerēja un sūtīja autoritatīviem recenzējamiem izdevumiem bezjēdzīgus un no zinātniskā viedokļa nenozīmīgus pētījumus, kas tika uzdoti par parastiem pētnieciskiem darbiem. "Politiski subjektīvie" raksti bija veltīti sociālajiem jautājumiem.

Divu desmitu darbu tēmas atspoguļoja pašlaik Rietumos aktuālas sociālās problēmas – dzimumu identitātes, seksualitātes, rasu emancipācijas, feminisma un vīrišķības jautājumus, attiecības ar cilvēkiem ar lieko svaru utt.

Rakstos paustas dažādas radikālas idejas, izmantojot postmodernisma, feminisma un rasu politisko korektu attiecību kultūrā pielietojamos jēdzienus. Lielākā vai mazākā mērā darbos redzams humors.

Piemēram, vienā no rakstiem ieteikts "dresēt vīriešus kā suņus", lai cīnītos ar seksuālās vardarbības kultivēšanu. Tajā autori "saskaitīja" Oregonas štata parkos vidēji vienu suņa izvarošanu stundā. Darbā apgalvots, ka pētnieki aptaustījuši desmit tūkstošu suņu ģenitālijas un iztaujājuši to īpašniekus par viņu mīluļu dzimumdzīvi. Darba pieteiktais mērķis – ar "nomākto suņu" problēmu pētījumiem izprast līdzīgas problēmas cilvēku vidū un noskaidrot, kā "atradināt" vīriešus no "tieksmes uz seksuālu vardarbību un neiecietību". Raksts tika atzīmēts starp izdevuma "Dzimums, vieta un kultūra: feministiskās ģeogrāfijas žurnāls" labākajām publikācijām izdevuma 25 gadu jubilejā.

Kādā citā rakstā apgalvots: ja vīrietis erotiskās fantāzijās iztēlojas sievieti bez viņas piekrišanas, pat tad, ja viņai par to nav ne jausmas, viņš tomēr veic vardarbības aktu.

Trešajā rakstā autori apgalvoja, ka mākslīgais intelekts var būt potenciāli bīstams, jo tam ir "vīrišķīga un imperiālistiska" būtība.

Eksperimentatori ierosināja uzskatīt, ka "trekns ķermenis ir ar pilnām tiesībām veidots ķermenis", tāpēc piedāvāja ieviest atbilstošu kategoriju profesionālā kultūrisma sportā. Kādā rakstā viņi ieteica likt baltajiem vīriešu dzimuma studentiem sēdēt uz grīdas iekaltiem ķēdēs, lai kompensētu melnādaino vergu stāvokli pagātnē.

Feministisks žurnāls pieņēma publikācijai rakstu "Mūsu cīņa – tā ir mana cīņa…", taču tā bija feminisma aspektā pārrakstīta Ādolfa Hitlera grāmatas nodaļa.

Autori parakstījās ar izdomātiem vārdiem, uzdevās par neesošu iestāžu darbiniekiem un atsaucās uz neesošiem avotiem. Taču autoritatīvie zinātniskie izdevumi to nemanīja un ļāva publicēt rakstus. Līdz brīdim, kad pētījuma autori atklāja savu eksperimentu, publicēti septiņi materiāli. Pārējie raksti bija nodoti recenzijām.

Lindsijs, Bogosjans un Plakrouza atzinās, ka ar savu eksperimentu gribējuši parādīt: sabiedrisko un humanitāro disciplīnu jomā ideoloģiskās nostādnes parasti gūst pārsvaru pār zinātniskuma prasībām.

40
Pēc temata
Policija aizturējusi viltus ziņu autorus
El País: saruna ar viltus Bergmani padarījusi Spāniju par apsmieklu
Aktīvisti no "Baltajām ķiverēm" pieķerti viltus datu fabricēšanā par darbu Sīrijā
Google Play parādījušās fotogrāfiju redaktora Prisma viltus versijas
Cilvēki aizsargmaskās sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos

2
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.

"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.

Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.

"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.

2
Tagi:
koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

13
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

13
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija