Nobela prēmija

The Local: 1001 iespēja tikt vaļā no Nobela medaļas

23
(atjaunots 12:46 07.10.2018)
Izšķīdināt skābē, pārdot izsolē, apmainīties ar cilvēku viņpus "dzelzs aizkara" – iespējas pazaudēt Nobela medaļu ir neskaitāmas.

RĪGA, 6. oktobris — Sputnik. Zelta medaļas, ko ik gadus piešķir Nobela prēmijas komiteja, dažkārt pagaist neparastākajos veidos, stāsta The Local.

Karaļūdens

1940. gada aprīlī, kad nacisti ieņēma Dāniju, Nila Bora institūta zinātnieki satraucās par to, kāds liktenis gaida 1914. un 1925. gadā piešķirtās Nobela medaļas fizikā, ko institūtam glabāšanā nodeva vācu zinātnieki Makss fon Laue un Džeimss Franks. 

"Trešajā Reihā zelta izsūtīšana no valsts bija smags noziegums, bet Laues vārds bija gravēts uz medaļas, tāpēc, ja nacisti būtu atraduši medaļu, viņš sastaptos ar smagām sekām," – stāstīja ungāru ķīmiķis Ģerģs de Heveši, kas tolaik strādāja institūtā.

Viņu pārliecināja neierakt medaļas zemē, jo tās varēja atrast, un Heveši nolēma tās izšķīdināt karaļūdenī, vienīgajā vielā, kas spēj izšķīdināt 23 karātu zeltu. Kolbas ar oranžo šķīdumu pavadīja karu augšējā plauktā viņa laboratorijā, un nacisti tās nepamanīja.

Pēc kara Heveši, kurš pats 1943. gadā pats saņēma Nobela prēmiju ķīmijā, nodeva zelta nogulsnes Nobela komitejai, kas no jauna izkala abas medaļas un 1952. gadā atdeva Lauem un Frankam.

Mazāk iedvesmojošs stāsts vēsta par norvēģu rakstnieku Knutu Hamsunu, Nobela prēmijas laureātu literatūrā, kurš 1943. gadā uzdāvināja savu medaļu nacistiskās Vācijas propagandas ministram Jozefam Gebelsam. 1947. gadā Hamsuns tika notiesāts par nacisma atbalstu un atlikušo mūžu pavadīja psihiatriskajā klīnikā. Viņa medaļas liktenis nav zināms.

Pārdots!

Dažkārt Nobela prēmijas nokļūst izsolēs.

Francijas premjerministra Aristīda Briāna medaļa, kurš 1926. gadā saņēma Nobela miera prēmiju par lomu īslaicīga pamiera noslēgšanā starp Franciju un Vāciju pēc Pirmā pasaules kara, 2008. gadā tika pārdota par pieticīgiem 12 200 eiro.

Sešus gadus vēlāk Džeimss Votsons, kurš ieguva prēmiju 1962. gadā par DNS struktūras atklāšanu, pārdeva to par 4,1 miljoniem dolāriem. Zinātniekam tas bija vesels kapitāls, turklāt pircējs, krievu miljardieris Ališers Usmanovs viņam medaļu atdeva.

Turiet zagli

Franču ekomuzejs Sennazerā, kas par lētu cenu nopirka Aristīda Briāna medaļu, paturēja to tikai dažus gadus – 2015. gadā tā tika nozagta un vēl joprojām nav atrasta. 

2017. gadā Indijā zagļi nolaupīja 2014. gada Nobela miera prēmijas laureāta Kailaša Satjarti medaļu, pareizāk sakot, tā viņiem šķita. Zagļi ieguva kopiju, bet oriģināls atrodas muzejā.

Tiesa, zagļiem tomēr izdevies nolaupīt viena prēmijas laureāta apbalvojumu no Indijas – 1913. gadā Nobela prēmijas literatūrā tika piešķirta Rabindranatam Tagorem. Viņa medaļa tika nozagta 2004. gadā un vēl līdz šim nav atrasta.

Politika

Tiesībsardze no Irānas Širina Ebadi 2009. gadā apsūdzēja Irānas valdību par viņas īpašumu konfiskāciju, pamatojot to ar nodokļu nemaksāšanu. Bankas seifs, kurā glabājās 2003. gadā piešķirtā Nobela miera prēmija un Goda leģiona medaļa, tika konfiscēts, lai apmaksātu nodokļus – 410 tūkst. dolāru.

Irānas valdība šo apsūdzību noliedza, taču pēc starptautiskā sašutuma viļņa atdeva medaļu Ebadi.

Nobela prēmijas laureātu vārdi parasti ir iegravēti medaļas reversā, izņemot ekonomikas un miera prēmijas – uz tām vārdi iegravēti uz medaļas apmales. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka 1975. gadā Nobela prēmijas laureāti ekonomikā Leonīds Kantorovičs (PSRS) un Tjallings Kupmans (ASV) samainīja medaļas.

Tas notika aukstā kara gados, tāpēc medaļu atgriešana to likumīgajiem īpašniekiem prasīja četrus gadus ilgu diplomātisko darbu.

Skaistajām dāmām

1999. gada decembrī viesnīcas Grand numurā Oslo izcēlās panika: bija pazudusi Nobela miera prēmijas medaļa, kas tikai nupat bija pasniegta organizācijai "Ārsti bez robežām".

Nākamajā dienā medaļa atgriezās savā vietā – "Ārstu bez robežām" Francijas nodaļas locekļi bija to aizlienējuši, lai iespaidotu meitenes Oslo bāros.

Kāds "Ārstu bez robežām" Norvēģijas nodaļas loceklis pastāstīja, ka uz medaļas palikušas zobu pēdas – visiem gribējās pārliecināties, vai tas patiešām ir īsts zelts.

23
Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva

Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu

20
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Eiropa uztraucas par vakcīnu pret gripu deficītu, taču farmaceitiskās kompānijas nekādā veidā nevar palīdzēt ES valstīm.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Vakcīnas pret gripu pieprasījuma pieaugums novedis pie vakcīnu deficīta Eiropā un var novest pie "dubultās pandēmijas", vēsta Reuters.

Daudzas valdības šogad palielinājušas pasūtīto vakcīnu pret gripu skaitu un uzsākušas kampaņas, kuras aicina pilsoņus vakcinēties. Galvenie ražotāji, tādi kā GlaxoSmithKline, Sanofi, Abbott un Seqirus, palielināja piegādes reģionam par 30%, taču viņu darba jauda strādā uz robežas un nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu.

"Šogad pircēji visu laiku prasa vakcīnas, vairāk nekā desmit cilvēki dienā," stāsta kādas Varšavas aptiekas farmaceits. "Taču vairumtirgotāji saka mums to pašu, ko mēs saviem pircējiem – vakcīnu nav, ir jāpagaida."

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū – decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijā katru gadu saslimst no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku, ik gadu no gripas nomirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un cilvēki, kuri atrodas riska grupā.

Tiek domāts, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – sejas maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas vērienīgumu, jo dienvidu puslodē šogad gripas gadījumu skaits jau bija ierobežots, paziņoja PVO Pandēmisko un epidēmisko slimību departamenta direktore Silvi Briana brīfingā pagājušajā nedēļā.

Taču eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kiriakidesa pagājušajā mēnesī brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – draudiem. Tādēļ eksperti cenšas pārliecināt cilvēkus potēties pret gripu, lai novērstu krīzi veselības aprūpē.

"Jānovērš dubultais gripas un Covid-19 vilnis," saka Klemenss Vendtners, Minhenes Švabingas klīnikas galvenais infektoloģijas un tropu medicīnas eksperts. Viņš iesaka vakcinēties pret gripu arī cilvēkiem, kas ir jaunāki par 60 gadiem.

Polijas Veselības ministrija paziņoja, ka šogad nopirkusi 3 miljonus vakcīnu pret gripu un ir gatava iegādāties vēl. Tomēr, saskaņā ar Polijas portāla gdziepolek.pl datiem, kurš ļauj noskaidrot zāļu esamību, vakcīnas Influvac Tetra (Mylan) un Vaxigrip Tetra (Sanofi) ir pieejamas tikai 1% Polijas aptieku, vakcīna Fluarix Tetra (GSK) nav pieejama, savukārt Fluenz Tetra (AstraZeneca) ir piejama tikai 5% aptieku.

Šī problēma pastāv ne tikai Polijā. Beļģija joprojām nav saņēmusi trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Austrijas dienvidu pilsētā, Klāgenfurtā, kur iedzīvotāju skaits ir 100 tūkstoši cilvēku, varasiestādes paziņoja, ka pasūtīja vakcīnas jau janvārī un bez panākumiem centās palielināt pasūtījumu līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos.

Austrijas valdība (iedzīvotāju skaits 9 miljoni cilvēku) šogad pasūtīja 1,25 vakcīnu dozu, par 60% vairāk, nekā parasti, taču vakcīnas sāka ienākt tikai septembra vidū, un lai tās sadalītu pa medicīnas centriem, arī ir nepieciešams laiks. Itālijas Farmaceitisko kompāniju asociācija ziņo, ka vakcīnas pret gripu pieprasījums Itālijā ir pieaudzis par 40%.

Vakcīnu skaita sadalīšana ziemeļu puslodes valstīm parasti notiek gadu pirms gripas sezonas sākuma, savukārt ražošana sākas martā. Vakcīnu īsais uzglabāšanas termiņš arī neļauj veidot to krājumus neparedzētu apstākļu gadījumiem.

Ņemot vērā, ka vakcīnu pret gripu ražošana aizņem daudz laika, ražotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai palielinātu saražoto dozu daudzumu šajos neparastajos apstākļos.

Kompānija GSK sola palielināt saražoto vakcīnu skaitu sekojošajos gados, taču sagaida, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Sanofi un AstraZeneca ražo rekordlielu vakcīnu skaitu.

20
Tagi:
gripa, vakcīna, Eiropa
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Ieved no kaimiņvalstīm: Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks
Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

No Lielbritānijas izraidīs bezpajumtniekus un tiesātos ES pilsoņus

31
(atjaunots 18:21 22.10.2020)
Latvijas valstspiederīgie, kuri iepriekš sēdējuši cietumā, noslēguši fiktīvas laulības vai nakšņoja Lielbritānijas ielās, var pazaudēt tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Sākot ar nākamo gadu, ES pilsoņiem ar kriminālo sodāmību būs aizliegts iebraukt Lielbritānijā, vēsta valsts IeM.

Šis noteikums attieksies uz cilvēkiem, kuri pavadījuši aiz restēm vairāk nekā gadu. Iepriekš Lielbritānijas varasiestādēm bija jāpierāda, ka ES pilsonis rada reālus, pastāvošus un nopietnus draudus, lai aizliegtu viņam iebraukt valstī.

Izsūtīt var arī ES pilsoņus, kuri pēdējā gada laikā ir pastrādājuši kriminālnoziegumu.

Cilvēki, kuri pavadījuši cietumā mazāk, nekā gadu vai arī kuriem netika piespriests cietumsods, arī var saņemt atteikumu iebraukšanai valstī, ja būs pierādījumi tam, ka viņi ir recidīvisti, spēj nodarīt nopietnu kaitējumu, vai ka viņu uzturēšanās Lielbritānija "neveicina sabiedrisko labumu".

Tāpat iebraukšana var tikt aizliegta tiem, kas iepriekš noslēguši fiktīvas laulības vai ir pārkāpuši preču ievešanas noteikumus.

Šīs pārmaiņas nozīmē, ka ES pilsoņi, kuri dzīvo uz ielas, arī var tikt deportēti, ja atteiksies no valsts atbalsta (piemēram, no piedāvātā mājokļa) – šis noteikums jau ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuras nav ES. Pēc varasiestāžu paziņojuma, šis noteikums var tikt pielietots pret bezpajumtniekiem no ES, ja viņi pastrādā noziegumus vai antisociālas rīcības, piemēram, agresīvi diedelē un ubago.

Tomēr varasiestādes apgalvo, ka sākumā noskaidros, vai šie ielās guļošie cilvēki nav cilvēku tirdzniecības vai mūsdienu verdzības upuri.

Lielbritānijas IeM vadītāja Priti Patela uzskata, ka jaunie noteikumi būs taisnīgāki, jo valsts vienādi izturēsies pret visiem ārzemniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.

Uz Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuru statusu aizsargā Vienošanās ar ES par Brexit, šie noteikumi neattiecas, tomēr, kā paziņo IeM, viņi var pazaudēt savu statusu, ja pēc 1. janvāra pastrādās noziegumu un par to saņems cietumsodu, kas pārsniedz vienu gadu.

31
Tagi:
ES, Brexit, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
Oļegs Burovs

Atriebības kāre ir slikta īpašība: Burovs pažēloja Rīgas vicemēru

0
(atjaunots 10:30 24.10.2020)
Žēl, ka Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim nav nekā vairāk, ko darīt zināmu opozīcijai, izņemot savu atriebības kāri, gribētos dzirdēt kaut ko pēc būtības, paziņoja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs, "Jaunās Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis paziņoja, ka nav gatavs atdot opozīcijas pārstāvjiem vadītāju vietnieku amatus Rīgas domes pilsētas komitejās. Pēc viņa sacītā, koalīcija agrāk uzvedās bez kompromisiem attiecībā pret opozīciju, un tagad tās pārstāvjiem derētu pašiem pasēdēt opozīcijā.

Ļoti žēl, ka cilvēkam, kurš ieņem vienu no vadošajiem amatiem Rīgas domē, vairs nav ko pateikt, atzīmēja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Gribētos no viņa dzirdēt kaut ko saistībā ar darbu, kamēr viņš turpina runāt par to, ka vēlas atriebties, un neieceļ opozīcijas pārstāvjus komitejas vadītāju vietnieku amatos," sacīja Burovs Sputnik Latvija.

Politiķus uzsvēra, ka atriebības kāre – tā vispār nav ļoti labi īpašība.

"Ķirsis visu laiku saka, ka grasās atriebties par to, ka agrāk sēdējis opozīcijā. Jaunais domes sastāvs ir uzsācis darbu, un, cik es varu spriests, gan "Gods kalpot Rīgai", gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība uzvedas ļoti inteliģenti. Pašreizējo opozīciju pēc uzvedības līmeņa nevar salīdzināt ar to, kuru pārstāvēja Ķirsis. Mēs strādājam konstruktīvi, nav nekādu odiozu un emocionālu uzstāšanos," paziņoja Burovs.

Mārtiņš Staķis, būdams vēl kandidāts uz Rīga mēra amatu, paziņoja, ka grasās aicināt sadarboties visas domes opozīcijas partijas. Toreiz viņš apsolīja, ka opozīcijai piedāvās izvirzīt kandidātus komiteju vadītāju vietnieku amatiem, taču koalīcijas partneri neatbalstīja Staķa ideju.

Мстительность - плохое качество: Буров пожалел вице-мэра Риги
0
Tagi:
Oļegs Burovs
Pēc temata
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Burovs pastāstīja, no kā ir atkarīgs Rīgas nākamā gada budžeta apmērs
LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: kā strādās jaunā Rīgas dome