Ukrainas un NATO karogi

Ukrainas Radā izsmēja Porošenko paziņojumu par "visstiprāko armiju"

47
(atjaunots 18:12 24.09.2018)
Iepriekš Petro Porošenko uzstājās ar ikgadēju vēstījumu parlamentā, tostarp, pastāstīja par valsts armijas kaujas spēju atjaunošanu.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Augstākās Radas deputāts Vadims Rabinovičs telekanāla "112 Ukraina" ēterā izsmēja Ukrainas prezidenta Petro Porošenko vārdus par "visstiprāko kontinenta armiju", vēsta RIA Novosti.

Deputāts norādīja, ka ir dzirdējis šādu paziņojumu no Porošenko un no daudziem citiem Ukrainas ierēdņiem.

"Man ir jautājums. Nu pasakiet, lūdzu, ja mums ir visstiprākā kontinenta armija, priekš kam mums jāiet NATO? Lai NATO nāk pie mums. Mēs taču esam stiprākie," ironizēja Rabinovičs.

Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidents uzstājās ar ikgadējo vēstījumu Radā, kur, tostarp, pastāstīja par valsts armijas kaujas spēju atjaunošanu. Tas nav pirmais šāda veida Porošenko paziņojums par Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.

Augustā viņš paziņoja, ka Ukrainas BS kļūs par spēcīgākajiem Eiropas valstu vidū, kamēr jau pavasarī viņš uzstājās ar apgalvojumu, ka valsts armija jau ir "viena no spēcīgākajām Eiropā". Pēc tam precizēja, ka Ukrainas karaspēki ir vieni no efektīvākajiem kontinentā.

Pēdējo gadu laikā Ukraina cenšas panākt iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. 2014. gadā Rada ieviesa izmaiņas likumdošanā, atsakoties no valsts ārpus bloka statusa, savukārt 2016. gadā tāpat veica papildus grozījumus, kuri nosaka pievienošanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2017. gada rudenī alianses ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs norādīja, ka, ja Ukraina vēlas iekļūt aliansē, tai jāķeras klāt "aizsardzības iestāžu modernizācijai, korupcijas apkarošanai un demokrātijas stiprināšanai".

Savukārt bijušais organizācijas ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pateica, ka šo kritēriju īstenošanai valstij aizies ilgi gadi. Eksperti uzskata, ka Kijevai nebūs iespēju pretendēt dalībai NATO tuvāko divdesmit gadu laikā.    

47
Pēc temata
Kijeva informējusi par karaspēka pārvietošanu uz Azovas jūru
Kiseļovs paskaidrojis, kāpēc Krievija uzvar informācijas cīņā ar Rietumiem
"Jūras terorisms": kam taisnība Azovas jūrā un kāds tam sakars ar ASV
ANO

Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē

4
(atjaunots 09:56 15.08.2020)
ASV prezidenta padomnieks atzina, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Savienotās Valstis cietušas neveiksmi ANO Drošības padomē, cenšoties pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo, intervijā Fox News pastāstīja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ANO Drošības padomes locekļi neatbalstīja Savienoto Valstu rezolūciju šajā jautājumā. Saskaņā ar vienošanos KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu) ietvaros, militārās tehnikas piegādes Irānai atļautas uz laiku, un šis termiņš beidzas 18. oktobrī. Dokumentu atbalstīja tikai pašas ASV un Dominikāna. Krievija un Ķīna pret to iebilda, pārējie DP locekļi atturējās.

"Šodien mēs cietām sakāvi, taču tās vēl nav beigas," apliecināja O’Braiens.

ASV prezidenta padomnieks intervijā atzina arī to, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos, tomēr nepārsteidz.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV mēģinājums pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo ir izgāzies. Diplomāts pauda pārliecību, ka ASV jau iepriekš pieļāva šādu balsojuma rezultātu, tomēr nolēma "skriet ar pieri sienā".

Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija balsojusi ANO DP pret ASV piedāvāto rezolūcijas projektu, ko konsekventi iebilst pret mēģinājumiem uzspiest Teherānai tamlīdzīgus ierobežojumus.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu. Vairākus mēnešus ilgās diskusijas rezultātā tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, kura izpilde pilnībā atceļ pret Irānu ieprieks vērstās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas.

Cita starpā vienošanās paredzēja, ka ieroču embargo tiks atcelts piecu gadu laikā. Militārās tehnikas piegādes iespējamas arī pirms šī termiņa, taču vienīgi ar ANO DP atļauju.

Darījums tā sākotnējā izskatā nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā ASV paziņoja, ka vienpusējā kārtībā izstājas no tā un atjauno stingras sankcijas pret Teherānu.

4
Tagi:
Ņebenzja, Drošības Padome, ANO, Irāna, ASV
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

4
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

4
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

0
(atjaunots 11:21 15.08.2020)
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Tā viņš nospraudis Latvijas viedokli par notikumiem kaimiņvalstī.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā lapā Twitter novērtēja prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā 9. augustā. Savu tvītu premjerts papildināja ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu par divu Latvijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā, kas bija publicēts ceturtdien, 13. augustā.

Latvijas politiķis uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Viņš uzsvēra, ka "Latvija atbalsta Baltkrievijas sabiedrības vēlmi dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī".

Politiķis atgādināja, ka pirmdien, 17. augustā, valdības ārkārtas sēdē Latvijas politiķi lems par viedokli šajā jautājumā.

​Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs savā Twitter informēja, ka 14. augustā Eiropas Padomes sēdē ārlietu ministru līmenī valsts atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas Republikas amatpersonām.

Ceturtdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piedāvāja Baltkrievijas valdībai starpnieka iniciatīvu, ko, pēc viņa vārdiem, atbalstījis Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš brīdināja: ja šī iniciatīva cietīs sakāvi, pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas Eiropas un nacionālās sankcijas. Taču jau piektidien, 14. augustā Nausēda informēja: viņaprāt, Aleksandrs Lukašenko vairs nav Baltkrievijas "leģitīmais līderis".

Atgādināsim, ka pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā sākās protesti, ko pavadīja sadursmes ar miliciju un aresti.

Protestu laikā Baltkrievijā slimnīcās nokļuvuši vairāk nekā 250 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 50 varasiestāžu darbinieku. IeM dati liecina, ka viens cilvēks gājis bojā pēc mēģinājuma likt lietā pret miliciju paštaisītu spridzekli.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju