Krāpniecība internetā, foto no arhīva

The Guardian: ar ko draud jaunie likumi par autortiesībām Internetā

39
(atjaunots 17:05 14.09.2018)
Eiroparlamenta pieņemtajiem grozījumiem Eiropas Autortiesību likumā bija jāierobežo "digitālo milžu" patvaļa, taču tā vietā tiks sabojāta dzīve daudziem cilvēkiem.

RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Divi aizvakar Eiroparlamenta pieņemtie lēmumi paredzēti "digitālo milžu" patvaļas ierobežošanai, lai traucētu viltus ziņu izplatīšanu un padarītu Internetu drošāku, taču patiesībā tie var tikai pasliktināt situāciju, raksta The Guardian.

Pirmais likums, ko dēvē par "hipersaišu nodokli" (link tax), paredzēts, lai ļautu autortiesību īpašniekiem pieprasīt lielām vietnēm maksu par hipersaitēm uz savām publikācijām – būtībā paplašinot autortiesības, jo pat teksta fragments publicēts Google vai līdzīgās vietnēs, pārkāpj autortiesību līkumu.

Tas nozīmē, ka būs grūtāk naviģēt internetā un grūtāk radīt konkurentus esošajiem meklētājprogrammām. Likumā centās izdarīt izņēmumu tādām mājaslapām kā Vikipēdija, taču aktīvistiem pastāv aizdomas, ka šie izņēmumi nedarbosies.

Otrais likums, ko nosauc arī par "memju aizliegumu" (meme ban), ir vēl sliktāks. Precīzāk sakot, tas ir augšupielādes filtrs – no lieliem portāliem un sociālajiem tīkliem tiek prasīta satura datu bāzes izveidošana, ko pasargā autortiesību likums, ar šo saturu tiks salīdzināts katrs augšupielādētais teksts, attēls, video vai audio.

ES Autortiesību likumi vēl sliktāk pasargā izmantošanas tiesības labos nolūkos vai parodiju tiesības, nekā analoģiski likumi ASV, tādēļ šāda veida filtri (kuru vienkāršotā versija jau pastāv video vietnē YouTube) novedīs pie milzīga satura apjoma ierobežošanas Internetā, tostarp, iespējams, GIF kustīgie attēli un memes.

Tāpat šis filtrs novedīs pie liela skaita nepatiesu prasību par autortiesību pārkāpumiem. Šonedēļ vien britu pianists Džeims Rouds bija spiests apstrīdēt paziņojumu par to, ka tiesības Roudsa ierakstam, kurā viņš spēlē Bahu, pieder Sony Music Entertainment. Rouds apstrīdēja šo lēmumu, zaudēja un beigās panāca taisnīgumu, tikai pateicoties savai popularitātei.

Šādi lēmumi varētu kļūt vēl biežāki, it sevišķi ņemot vērā to, ka jaunajā sistēmā nav paredzēts sods par nepatiesām vai kļūdainām prasībām. Tas varētu novest pie jauna DoS uzbrukumu veida parādīšanās ar mērķi izdzēst no portāliem nevēlamu saturu.

Turklāt šo filtru izstrādāšana aizņems daudz laika un dārgi izmaksās, citiem vārdiem sakot, tie palīdzēs esošajiem sociālajiem tīkliem nostiprināties sasniegtajās pozīcijās un neļaus parādīties jauniem konkurentiem, kuri, kas to lai zina, varētu veidot savu biznesa modeli bez datu ievākšanas.

Vairums radošo darbinieku neiegūs no jaunajiem noteikumiem nekādu labumu. Pirmām kārtām, tos lobējuši Eiropas izdevniecības, it sevišķi vācu mediju koncerns Axel Springer, kurš tiecas iegūt pēc iespējas vairāk naudas no Google un citiem "digitālajiem milžiem".

Ieeja Eiropas tiesas ēkā Luksemburgā
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Interneta dēļ avīzes un ziņu aģentūras patiešām pazaudējušas lielu daļu savu ienākumu, taču tām ir jāatzīst, ka tas bija pelnīts. Kādreiz avīze bija labākais avots darba, dzīvokļa un pat otras pusītes meklējumiem. Šobrīd tas tā vairs nav: darba meklēšanas, nekustamā īpašuma un iepazīšanās portāli ir labāki un ērtāki. Nav nekā netaisnīga tajā, ka cilvēki pārstājuši maksāt avīzēm par sludinājumu izvietošanu.

Jā, mums ir nepieciešams dialogs par to, kas samaksās par kvalitatīvu žurnālistiku, un kā likt "digitālajiem milžiem" atbildēt par savām darbībām un atmaksāt sabiedrībai, kurā tās strādā. Taču Autortiesību likuma grozījumi te nelīdzēs.

39
Pēc temata
Internets varētu "salūzt" pēc 11. oktobra
Eiroparlaments nobalsojis par Interneta brīvību