Protesta akcija Berlīnē. Foto no arhīva

The Local: vai medijiem jāstāsta par bēgļu noziegumiem

86
(atjaunots 19:03 07.09.2018)
Kreisie uzskata, ka prese ciniski ekspluatē bēgļu noziegumu provocēto interesi, savukārt labējie apvaino "politkorektos" medijus par to, ka tie slēpj no sabiedrības noziedzības pieaugumu.

RĪGA, 7. septembris — Sputnik. Pēc tam, kad kautiņā ar bēgļiem gāja bojā Vācijas pilsētas Hemnica iedzīvotājs, pilsētā jau vairākas dienas norisinās protesta akcijas. Par to, kāda loma konfliktā bijusi plašsaziņas līdzekļiem, un par to, vai žurnālistiem jāapgaismo bēgļu noziegumi, spriež The Local.

Varbūt mediji pārāk bieži stāsta par bēgļu noziegumiem, tādējādi palielinot publikas neattaisnotas bailes? Varbūt tie pārāk reti ziņo par šādiem noziegumiem, jo nevēlas sekmēt rasismu? Kreisie uzskata, ka prese ciniski ekspluatē interesi, ko izraisa bēgļu noziegumi, savukārt labējie apsūdz "politkorektos" medijus, ka tie slēpj no sabiedrības noziedzības pieaugumu. 

Redaktoram tā nemaz nav vienkārša izvēle. No vienas puses, briesmīgs noziegums, kurā aizdomās tiek turēts bēglis, piemēram, pusaudzes izvarošana un slepkavība Vīsbādenē jūnijā piesaistīs vietnei apmeklētājus, kas ir īpaši svarīgi, ja reklāmas nestie ieņēmumi sarūk. No otras puses: vai žurnālisti var upurēt bēgļus, gūstot sev labumu, un vai šādas ziņas nav atmodinājušas vācu tautā snaudošo ksenofobiju?

Migranti. Foto no arhīva
© REUTERS / Fabrizio Bensch

Tāds secinājums nāk prātā, ņemot vērā vācu reģionālo televīzijas un radio kompāniju asociācijas ARD paziņojumu par to, kāpēc ARD var neuztraukties par zemu reitingu.

Augustā ARD ziņu programma Tagesschau sāka stāstīt par slepkavību Ofenbahas pilsētā Vācijas vidienē: mediķis bija nogalināts ar nazi savā kabinetā. Dažas stundas vēlāk policija arestējusi aizdomās turamo — bēgli no Somālijas, kas ieradies Vācijā 2015. gadā.

Tagesschau redaktors Kajs Gnifke lēmumu nestāstīt par noziegumu pamatoja ar to, ka programma apgaismo tikai "nacionālās vai starptautiskās nozīmes notikumus — to, kas ir svarīgs lielākajai daļai no 83 miljoniem vāciešu." Pēc viņa teiktā, bēgļu noziegumi būtu svarīgi, ja "bēgļi pastrādātu slepkavības nesamērīgi bieži", tomēr dati rāda, ka tā nav.

Loģika ir saprotama: bēgļi pastrādā slepkavības ne biežāk kā citi cilvēki, tāpēc nacionālie mediji, kuri stāstā tikai par viņu noziegumiem, ignorējot citus, rada maldīgu priekšstatu par to, ka bēgļi ir bīstamāki par vāciešiem.

Paskatīsim uz datiem

Tomēr noziegumu statistika liecina, ka Gnifkes secinājums ir dīvains. Vācijas Federālās Kriminālpolicijas (BKA) dati rāda, ka no 785 pērn valstī notikušām slepkavībām, 82 gadījumos par vainīgiem policija atzinusi bēgļus. Citiem vārdiem, bēgļi pastrādā 10,4% no visām slepkavībām, it kā tie veidotu 8 miljonus no 83 miljoniem Vācijas iedzīvotāju. Starp citu, pēc oficiālajiem datiem, Vācijā ir aptuveni 1,6 miljoni bēgļu.

Tagesschau lūdza izskaidrot šo pretrunu. Izrādījās, ka pēc ilgām debatēm redakcija nolēmusi vērtēt statistiku sekojoši: lai gan bēgļi pastrādā vairāk noziegumu nekā Vācijas pilsoņi, tas nepārsteidz, jo pārsvarā tie ir jauni vīrieši sarežģītos dzīves apstākļos.

Citiem vārdiem sakot, Gnifkes paziņojums jāsaprot nevis tādā nozīmē, ka bēgļi pastrādā vairāk noziegumu nekā vācieši, bet tā, ka viņi pastrādā vairāk noziegumu nekā vācieši tādos pašos apstākļos.

Līdzīgu viedokli atbalsta viens no vadošajiem vācu kriminologiem doktors Kristians Pfeifers.

"Jauni vīrieši ir bīstamākie cilvēki jebkurā valstī. 2014. gadā vīrieši vecumā no 14 līdz 30 gadiem veidoja tikai 9% Vācijas iedzīvotāju un pastrādājuši pusi vardarbību un noziegumu valstī, — viņš saka. — Vīrieši šī vecuma kategorijā veido 27% bēgļu, kuri ieradušies Vācijā 2015. gadā. Tas pats par sevi nozīmē, ka viņi ar lielāku varbūtību pastrādā slepkavības, nekā valsts pamatiedzīvotāji."

Kādos apstākļos slepkavība kļūst "valstij nozīmīga"?

Tomēr ARD pieeja rada šaubas. Pirmkārt, tā ignorē kultūras nozīmi, kurā audzināti noziedznieki. Kriminologu vidē pieņemts skaidrot visas noziegumu atšķirības statistikā ar dzimumu, vecumu un sociālo stāvokli, un zinātnieki samulst, ja viņus aicina apspriest kultūras ietekmi uz noziedzību.

Pfeifers tomēr uzskata, ka dažu ar vardarbību saistītu likumpārkāpumu apstākļos Vācijā ir svarīga kultūra, kurā auguši noziedznieki. Viņš uzsvēra, ka tā ne vienmēr būtiska, taču dažas slepkavības var izskaidrot tikai ar to, ka noziedznieks auguši valstī ar goda kultu un vīriešu dominējošu stāvokli".

Bēglis Francijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Ирина Калашникова

Pērn trīs bēgļi no Afganistānas nogalināja savas draudzenes pēc meiteņu lēmuma saraut attiecības. Šīm slepkavībām, kas notikušas dažādās valsts vietās, jābūt sabiedriski nozīmīgām, jo to pamatā, iespējams, ir noteikts sociālais fenomens.

Otrkārt, ARD klusēšana neļauj uzdot vienkāršu jautājumu: kā tas nākas, ka 27% bēgļu Vācijā ir jauni vīrieši?

Kad 2015. un 2016. gadā Vācija uzņēma vairāk nekā miljonu bēgļu, tā nepieņēma cilvēkus tieši no Tuvajiem Austrumiem, kā to darīja Kanāda, bet atvēra savas robežas, tātad jauniem vīriešiem bija lielākas izredzes iekļūt valstī. Varētu secināt, ka tā bija bezatbildīga politika, jo valdībai bija jāsaprot, ka rezultātā varētu pieaugt slepkavību skaits.

Kriminologs Pfeifers nepiekrīt šim argumentam.

"Kanclerei Angelai Merkelei bija jāpieņem steidzams lēmums, tas bija tikpat kā dzēst ugunsgrēku, — viņš saka. — Kanāda, kas pieņēma 60 tūkstošus bēgļu, bija pavisam citā situācijā. Viņi izvēlējās ģimenes, kuras pēc tām ar lidmašīnu transportēja uz Jordāniju, tādējādi izvairoties no liela jaunu vīriešu skaita, kas neizbēgami rodas, ja atļautu šķērsot robežas tiem, kuri ierodas pa Vidusjūru."

Viņš atgādināja, ka Kanādas politiķi pieņēma lēmumu, mierīgi sēžot pie galda, bet Vācijai bija jārīkojas nekavējoties.

Ne visi piekrīt šīm viedoklim. Die Welt korespondents stāsta, ka līdz 2015. gadam Merkele tik maz interesējās par migrācijas krīzi, ka desmit varas gadu laikā nebija apmeklējusi nevienu bēgļu izmitināšanas centru. Šogad Merkele uzstājās Bundestāgā ar runu, atzīstot, ka Eiropas līderi, ieskaitot viņu pašu, ignorējuši bēgļu problēmu, līdz bija jau par vēlu — citiem vārdiem sakot, viņiem nebija citas iespējas, kā atvērt robežas.

Tātad bēgļi biežāk izdara slepkavības, un to galvenais iemesls ir jaunu vīriešu lielais skaits patvēruma meklētāju vidū. Klusējošie mediji piekrīt tam, ka 2015. gadā citas izejas Vācijas valdībai nebija. Mediji, kuri stāsta par bēgļu noziegumiem, ir pārliecināti: risinājums tomēr bija.

86
Pēc temata
Migranti nopostījuši Madrides centru pēc ielu tirgotāja nāves
Vācu eksperts par migrantu "ieguldījumu" noziedzībā
Migranti sarīkojuši plašas nekārtības Stokholmā
EP deputāte: laiks aizsargāt Eiropas sievietes no nelegālajiem migrantiem
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

18
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

18
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva

Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

25
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja par lēmumu slēgt valsts rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, kā arī nostiprināt valsts robežu ar Ukrainu.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.

Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.

"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.

"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.

25
Tagi:
robeža, Ukraina, Polija, Lietuva, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts pārvāksies uz Poliju
Skolas tāfele, foto no arhīva

Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju

0
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.

Aleksandrs Ļivčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.

Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.

0
Tagi:
skola, skolotāji, Latvija
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings
Fizika un matemātika joprojām "pieklibo": kā Latvijas skolēni nokārtojuši eksāmenus
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta