Turcijas prezidents Tajips Erdogans

Erdogans aicinājis pielikt punktu dolāra virsvaldībai pasaulē

73
(atjaunots 19:02 04.09.2018)
Dolāram piesaistītā sistēma ir izvērtusies par milzīgu problēmu, paziņoja Turcijas prezidents.

RĪGA, 4. septembris — Sputnik. Turcijas prezidents Tajips Erdogans uzskata par nepieņemamu situāciju, kurā ASV dolārs ieņem vadošo vietu pasaules tirdzniecībā. Savu viedokli Turcijas līderis pauda Turcijas un Kirgizstānas biznesa forumā Biškekā, vēsta Sputnik Igaunija.

"Nepieciešams pielikt punktu dolāra virsvaldībai starptautiskajā tirdzniecībā, izmantojot norēķinus nacionālajās valūtās," – viņš uzsvēra.

Turcijas prezidents atzīmēja, ka dolāram piesaistītā sistēma ir "pārvērtusies par lielāko problēmu", tostarp arī viņa valstij. Šī iemesla dēļ Tajips Erdogans norādīja, ka valūtu kursu manipulāciju mērķis ir radīt šaubas par Turcijas ekonomikas spēku un stabilitāti.

"Taču, pateicoties valdības veiktajiem pasākumiem un turku tautas apņēmībai, šis mēģinājums nav vainagojies ar panākumiem," – piebilda Turcijas valsts vadītājs.

Ne tikai Ankara vien uzskata par nepieciešamu atbrīvot pasaules ekonomiku no dolāra. Vairāku valstu valdības ne tikai diskutē par to, bet arī sper attiecīgos soļus. Piemēram, vienošanos par nacionālo valūtu izmantošanu tirdzniecības operācijās noslēgusi Irāna un Irāka. Par to intervijā aģentūrai Mehr ziņoja Irākas un Irānas Tirdzniecības palātas priekšsēdētājs Jahja al Ishaka.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans
© Sputnik / Сергей Гунеев

"Mēs esam atteikušies no dolāru operācijām, lielākā daļa tirdzniecisko darījumu notiks eiro, Irānas riālos un Irākas dināros," – viņš paziņoja.

Jautājumu par pāreju pie norēķiniem nacionālajās valūtās apspriež arī Krievija. Šī gada augusta vidū KF finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja par to, ka būtiski samazināti valsts rezervju ieguldījumi ASV aktīvos.

"Pēc būtības, dolārs, kurš tika uzskatīts par pasaules valūtu, kļūst par riskantu instrumentu norēķiniem" – paskaidroja Krievijas Finanšu ministrijas vadītājs.

73
Pēc temata
Kāpēc pasaules tirgos dolāra kurss turpina sarukt: ko gaidīt no "amerikāņa"
Itālijā aicina atteikties no eiro
Lepēna: ekonomikai ir vajadzīga nacionāla valūta
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

10
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

10
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Staņislavs Mitrahovičs

Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"

15
(atjaunots 17:07 06.08.2020)
"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai liktu šķēršļus būvdarbiem, taču galveno risku projekta īstenošanai nes amerikāņu sankcijas.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Polijas antimonopola regulators "UOKiK" nedēļas sākumā informēja, ka piespriedis sodu "Gazprom" – 213 miljonus zlotu (vairāk nekā 48 miljoni eiro) par atteikšanos sadarboties "Ziemeļu straumes 2" lietā. Iestāde paskaidroja, ka maksimālais iespējamais sods piespriests Krievijas kompānijai par atteikšanos sniegt informāciju, kas nepieciešama izmeklešanai.

No 4. augusta stājās spēkā Dānijas Enerģētikas aģentūras atļauja gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu atsākšānai. Dagad būvdarbos Dānijas ūdeņos iespējams izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu.

"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai "iegrieztu" projektam, tomēr galvenais risks slēpjas amerikāņu sankcijās, radio Sputnik ēterā norādīja ekonomists, KF valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

"Pat ja "Gazprom" samaksās poļu soda 50 miljonu eiro, tas nekādi nemainīs spēku izvietojumu "Ziemeļu straumes 2" kontektā. Polija mēģina pieķerties katram sīkumam, izmantojot ES tiesību īpatnības. Tur ir tāda nianse: kompānijai, kas īsteno projektu Eiropas Savienībā, taču ne Polijas teritorijā, un pie tam tai tur ir bizness, projekts ir jāsaskaņo arī ar Varšavu. Tāpēc Polija saka – dodiet mums visus dokumentus, kādus tik mēs varam izdomāt. Taču "Gazprom" ir cits viedoklis, un, iespējams, būs tiesas, kas var pāriet ES līmenī," pastāstīja Mitrahovičs.

Eksperts atgādināja, ka līdzīgas pretenzijas Polija izvirzījusi arī Francijas kompānijai Engie – "Ziemeļu straumes 2" kreditoram un partnerim.

"Ja Polija šaus pāri strīpai un strīdēsies ar Rietumeiropas kompānijām, poļiem tas var slikti beigties. Gāzesvada zemūdens daļa maksā apmēram 11 miljardus eiro – likmes šajā spēlē ir lielas, un 50 miljoni nav principiāli. Ārkārtas gadījumā "Gazprom" to naudu samaksās, un spēku izveitojumu tas neietekmēs," norādīja ekonomists.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Jautāts par Dānijas atļauju būvdarbu turpināšanai, eksperts atzīmēja, ka Kopenhāgenai nebija tiesību neko aizliegt ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. "Tā nav Dānijas teritorija, kur tā var darīt visu, ko gribas. Saskaņā ar esošo starptautiski tiesisko bāzi, Dānijai tur ir prioritāte regulēšanas jautājumos, tomēr aizliegt neko nevar," paskaidroja analītiķis.

Pēc viņa vārdiem, lielāko risku "Ziemeļu straumei 2" rada amerikāņu sankcijas.

"Iespējamas ASV sankcijas pret kompānijām, kas pieņems gāzi no "Ziemeļu straumes 2" Vācijas teritorijā, vai pret kompānijām, kas sniedza loģistikas un finanšu pakalpojumus projekta dalībniekiem," viņš piebilda.

"Jautājums ir par to, cil lielā mērā ASV gatavas plašam konfliktam ar Eiropu, kas neizbēgami sāksies, ka amerikāņi sāks pa labi un pa kreisi karot ar Eiropas kompānijām. Tad runa būs ne par "Ziemeļu straumi 2", bet gan par Amerikas un Eiropas attiecību būtību," secināja Sputnik sarunbiedrs.

Polijas regulators izmeklē konsorcija dibināšanu, kas finansē gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus bez Varšavas papstiprinājuma. Izmeklēšanas ietvaros regulators izvirzījis apsūdzības Krievijas "Gazprom" un pieciem tā partneriem Eiropā: "Engie", "Uniper", "OMV", "Shell" un "Wintershall".

Gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" bija plānots pabeigt pērn, taču Šveices uzņēmums Allseas pārtrauca darbus pēc ASV sankciju draudiem. Jūnijā ASV piedraudēja projekta dalībniekiem ar jaunām sankcijām. Maskava nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas un paziņoja, ka pabeigs gāzesvadu saviem spēkiem.

Митрахович рассказал об оставшихся рисках для "Северного потока - 2"
15
Tagi:
Gazprom, sankcijas, Ziemeļu straume 2, Polija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu