DTR vadītājs Aleksandrs Zaharčenko

DTR vadītājs Aleksandrs Zaharčenko gājis bojā sprādziena rezultātā

82
(atjaunots 22:27 31.08.2018)
Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas vadītājs Aleksandrs Zaharčenko tika nāvējoši ievainots galvā.

RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas vadītājs Aleksandrs Zaharčenko gājis bojā sprādziena rezultātā Doņeckas centrā.

Kas zināms par teroraktu

Sprādziens nogranda piektdien, dienas laikā, restorānā "Separ" Doņeckas centrā, netālu no Zaharčenko rezidences.

Kā paziņojis RIA Novosti informācijas avots Doņeckas TR spēka struktūrās, sprādziena rezultātā gājis bojā Zaharčenko un ir smagi ievainots ienākumu un ieņēmumu ministrs Aleksandrs Timofejevs.

"DTR vadītājs miris no gūtā ievainojuma galvā. Sprādziens izraisījis smagu galvas ievainojumu. Tas ir nāvējošs ievainojums," — pateica informācijas avots.

DTR Tautas padomē apstiprināja informāciju par Zaharčenko bojāeju. DTR vadītāja administrācijā sprādzienu klasificēja kā teroraktu.

Doņeckas TR vadītāja padomnieks Aleksandrs Kazakovs paziņoja, ka spridzeklis tika iepriekš uzstādīts restorānā, kurā atradās Zaharčenko.

"Tas bija sprādziens. (Spridzekļa – red.) ielikšana tika gatavota mērķtiecīgi, Zaharčenko gājis bojā, vicepremjers Aleksandrs Timofejevs smagā stāvoklī atrodas slimnīcā," — pateica Kazakovs.

Šobrīd notikuma vietā strādā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Sakarā ar teroraktu Doņecka slēgta iebraukšanai un izbraukšanai.

На месте взрыва в кафе Сепар в Донецке
предоставлено Олегом Царевым
Sprādziena vietā "Separ" kafejnīcā Doņeckā

Runājot par Zaharčenko slepkavību, pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas pilnvarotais pārstāvis kontaktu grupā Ukrainas konflikta risināšanai Deniss Pušiļins paziņoja, ka "Doņecka atriebsies par šo noziegumu". Pēc Pušiļina sacītā, Doņeckas TR vadītāja slepkavību organizēja Ukraina.

"Tā ir kārtējā Ukrainas agresija. Doņeckas Tautas Republikas vadītājs gājis bojā sprādziena rezultātā, kurš notika apmēram ap 17:00," — citē Pušiļinu Doņeckas ziņu aģentūra

Kā aģentūrai UNN paziņoja Ukrainas Drošības dienesta preses sekretāre Jeļena Gitļanska, iestāde nav saistīta ar Zaharčenko bojāeju.

"Mēs apstiprinām šo informāciju, taču nekāda sakara ar to Ukrainas specdienestiem nav. Pēc mūsu domām, tas kļuvis par karu rezultātu starp vadoņiem – kāds kaut ko dala," — paziņoja Gitļanska.

Krievijas ĀM: Kijeva izraisījusi asinspirti

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Maskavā Zaharčenko slepkavību uzskata par teroraktu. 

"Minskas vienošanās īstenošanas un iekšējā konflikta atrisinājuma ceļu meklējumu vietā Kijevas kara partija īsteno teroristisko scenāriju, pasliktinot jau iepriekš sarežģīto situāciju reģionā. Neizpildot solījumus par mieru acīmredzami nolēmuši pāriet pie asinspirts," — paziņoja Zaharova.

"Ir pamats domāt, ka aiz viņa slepkavības stāv Kijevas režīms, kas ne reizi vien izmantojis līdzīgas metodes citādi domājošo novākšanai," — atzīmēja diplomāte.

Viņa aicina veikt objektīvu nozieguma izmeklēšanu pasaules sabiedrības uzraudzībā.

Aleksandrs Zaharčenko 2014. gada maijā tika norīkots Doņeckas militārā komandanta amatā, pēc tam – DTR iekšlietu ministra vietnieka amatā. Augustā Doņeckas TR Ministru padome apstiprināja Zaharčenko pašpasludinātās republikas premjerministra amatā. Novembrī Zaharčenko tika ievēlēts Doņeckas TR vadītāja amatā, iegūstot 75,5% vēlētāju balsu.

Pašpasludinātās Donbasa republikas paziņoja par savu neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Rezultātā Kijeva uzsāka kara operāciju pret Doņeckas un Luganskas TR.

82
Pēc temata
Kijeva pārtraukusi elektroenerģijas padevi DTR teritorijai
Kurts Volkers vēlas likvidēt Doņecku un Lugansku
Doņeckas TR galva: ASV ieroču piegāde Kijevai saasinās konfliktu Donbasā
Doņecka informē par islāmistu bataljona un mīnmetēju dislokāciju Donbasā
Ukrainas BS apšaudījuši Doņecku ar smago artilēriju
Turcijas karogs, foto no arhīva

NATO apstiprināja Baltijas aizsardzības plānus, Turcija atteicās no veto

27
(atjaunots 17:01 01.07.2020)
Turcija bija vienīgā valsts, kura atteicās apstiprināt Baltijas un Polijas aizsardzības plānus līdz brīdim, kamēr netiks ņemtas vērā tās intereses, jeb noteikt, ka Sīrijas ziemeļos esošie kurdu kaujinieki ir teroristu grupējumi.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. NATO līdz galam apstiprinājusi atjaunotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, pēc tam, kad tika rasts kompromiss ar Turciju, kura līdz šim bloķējusi šo lēmumu, vēsta LRT. Šo informāciju apstiprināja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

"Šobrīd mēs varam apgalvot, ka jautājums ir praktiski saskaņots. Tie ir apstiprināti," sacīja Linkēvičs.

Viņš piebilda, ka saskaņošanas process "ilga tik, cik tas ilga". Linkēvičs atteicās detalizēt, kā izdevās panākt kompromisu.

"Tas ir normāls process, jo visi NATO lēmumi, vai tie ir operatīvi, vai finanšu, vai militāri, tiek pieņemti tikai ar kopēju piekrišanu, konsensu, ir nepieciešams tik daudz laika, cik ir nepieciešamas, taču NATO ar to arī izceļas, ka ņem vērā visu dalībvalstu intereses," sacīja Lietuvas ministrs.

Linkēvičs uzsvēra, ka sākotnēji Turcijas pozīcija nebija virzīta pret Baltijas valstīm un Poliju, tādēļ nevajag dramatizēt ievilkušās pārrunas – Ankara aizstāvēja savas intereses un ieņēma konstruktīvu pozīciju.

"Saskaņošanas posms ir noslēdzies, un plāns ir jāīsteno, tādēļ militārpersonām, kuras nodarbojas ar militāro plānošanu, arī ir jāķeras klāt svarīgajam darbam, kurš viņus gaida," noslēgumā sacīja ministrs.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, NATO valstis Londonas samitā 2019. gada decembra sākumā atbalstīja atjaunināto Polijas un Baltijas valstu aizsardzības plānu, kuru bloķēja Turcija. Taču līdz tā stāšanās spēkā ir jābūt pabeigtām formālām procedūrām.

Pirms NATO samita aģentūra Reuters ziņoja, ka Ankara ir devusi rīkojumu valsts pārstāvim NATO neparakstīt Baltijas aizsardzības militāro plānu, kā arī izrādīt spiedienu uz alianses locekļiem ar mērķi, lai viņi oficiāli atzīst Sīrijas kurdu pašaizsardzības spēkus par teroristiskiem grupējumiem. Tika ziņots, ka vairākas NATO dalībvalstis, tai skaitā arī ASV, bloķēja atjaunināto Turcijas aizsardzības stratēģiju, kurā Sīrijas kurdu grupējumi "Tautas pašaizsardzības spēki" tika minēti kā spēks, kurš apdraud Turcijas nacionālo drošību.

Atgādināsim, ka ASV pēdējo gadu laikā aktīvi sadarbojās ar kurdu grupējumiem Sīrijā, skaidrojot to ar cīņu pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" (ISIS, aizliegta daudzās pasaules valstīs). Turcija vairākkārt paudusi neapmierinātību sakarā ar šādu Savienoto Valstu rīcību un aicināja izbeigt šo sadarbības formātu.

27
Tagi:
Turcija, Baltija, aizsardzība, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
Baltais nams: ASV neatbalstīs Turcijas militāro operāciju Sīrijā
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Krievija neiekļuva valstu sarakstā, ar kurām ES atjauno satiksmi

22
Eiropas Savienība iesaka atvērt robežas 15 valstu iedzīvotājiem, tomēr šis lēmums nav obligāts.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības valstu padome ieteikusi pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kurām robežas var sākt atvērties no 1. jūlija. Krievijas šajā sarakstā neiekļuva un tuvāko divu nedēļu laikā situācija nemainīsies, vēsta RIA Novosti.

"Šodien Padome pieņēma rekomendācijas par pakāpenisku īslaicīgo ierobežojumu atcelšanu neobligātiem braucieniem uz ES. Braucienu ierobežojumiem jābūt atceltiem valstīm, kuras ir uzskaitītas rekomendācijā," teikts relīzē.

Valstis, ar kurām piedāvāts atcelt braucienu ierobežojumus, ir 14: tā ir Alžīrija, Austrālija, Kanāda, Gruzija, Japāna, Melnkalne, Maroka, Jaunzēlande, Ruanda, Serbija, Dienvidkoreja, Taizeme, Tunisija un Urugvaja. Ķīna var kļūt par 15. valsti sarakstā, taču tikai ar nosacījumu, ka tiek apstiprināts savstarpējība robežu atvēršanas jautājumā.

Savukārt Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna iedzīvotāji ir jāizskata kā ES rezidenti, pielietojot šo rekomendāciju. Ar Šengenu asociētās Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice pievienojās ES robežu atvēršanas rekomendācijām no 1. jūlija.

Taču braucienu ierobežojumu atcelšanas rekomendācija nav jāizpilda obligāti, tomēr Eiropas Savienības valstīm nevajadzētu bez saskaņošanas atcelt braucienu ierobežojumus to valstu iedzīvotājiem, kuri nav iekļuvuši speciālajā sarakstā, teikts Padomes paziņojumā.

Valstu saraksts, ar kurām ieteicams atcelt braucienu ierobežojumus, tiks pārskatīts reizi divās nedēļās, valstis tajā tiks gan iekļautas, gan izslēgtas, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas.

Iepriekš Eiropas Savienība atvēra oficiālu portālu par braucienu ierobežojumiem, kas saistīti ar koronavīrusu.

Portālā reopen.europa.eu iespējams izvēlēties valsti, uz kuru tiek plānots brauciens, un uzzināt, kādi noteikumi tur ir spēkā. Tostarp vai valstī drīkst iebraukt ar auto, jūras, gaisa vai dzelzceļa transportu, vai ierodoties valstī ir jāievēro obligāts pašizolācijas režīms, vai iebraukšanai valstī ir nepieciešama izziņa par neslimošanu ar Covid-19, vai valstī ir iespējama brīva pārvietošanās, vai to var šķērsot tranzītā.

22
Tagi:
robeža, Krievija, Eiropas Savienība, pandēmija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Govis. Foto no arhīva

Fermeris nezināja latviešu valodu, govis nomira: Zemnieku Saeima par komunikācijas nozīmi

4
(atjaunots 18:18 01.07.2020)
Latviešu valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādē ir nepieciešama, lai to neizpērk ārvalstu fondi sekojošām spekulācijām, paziņoja "Zemnieku Saeimas" eksperts.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.

Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".

Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.

"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.

"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.

Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.

"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.

4
Tagi:
latviešu valoda, lauksaimniecība
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai