Ziemeļu straume 2

Putins: Eiropai ir vajadzīga "Ziemeļu straume 2", sava gāze viņiem iet uz beigām

38
(atjaunots 08:08 23.08.2018)
Krievijas un Somijas prezidenti Vladimirs Putins un Sauli Nīniste apsprieda svarīgus starptautiskos un ekonomiskos jautājumus, tostarp, Krievijas gāzes piegādes, Amerikas sankcijas, kā arī spriedzes samazināšana starp Krieviju un NATO.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 22. augustā Sočos sarīkoja tikšanos ar savu Somijas kolēģi Sauli Nīniste, kuras ietvaros tika apspriesti Eiropas drošības jautājumi, sankcijas, "Ziemeļu straume 2", ekoloģija un krīzes novēršana Ukrainā un Sīrijā. Pārrunas, saskaņā ar Putina vērtējumu, izdevās saturīgas, vēsta RIA Novosti.

Optimālais gāzes piegādātājs

Krievija ir optimālai gāzes piegādātājs Eiropai, un patēriņa palielinājuma un savas gāzes ieguves samazināšanās situācijā "Ziemeļu straume 2" tai ir nepieciešama, paziņoja Vladimirs Putins pēc pārrunām ar Nīniste.

"Ar tādiem apjomiem, kurus Krievija piegādā Eiropai, un ar tādu attālumu starp šīs gāzes avotiem, starp ieguves un nodošanas punktiem — Krievija ir optimālākais piegādātājs Eiropas ekonomikai," pateica Putins.

Viņš atzīmēja, ka gāzes patēriņa apjomi pastāvīgi palielinās.

"Piemēram, Gazprom gandrīz par 13% palielinājis piegādes uz Eiropas Savienības valstīm. Savukārt savi resursi Eiropas valstīs — Norvēģijā, Lielbritānijā izsīkst. Tas ir tā saucamais "medicīniskais fakts", kuru noteikuši eksperti," atzīmēja Putins.

Augošo pieprasījumu gatava apmierināt Krievija — šim mērķim tiek būvēta "Ziemeļu straume 2".

"Ziemeļu straume 2" ir vajadzīga Eiropai. Tas ir projekts, kurš Eiropai ir nepieciešams. Prezidenta kungs (Somijas prezidents — Sauli Nīniste — red.) tikko pateica par nepieciešamību pāriet uz ekoloģiskāku degvielu Arktikā, un tas ir absolūti pareizs piedāvājums," uzsvēra Putins.

Taču Krievijas prezidents norādīja, ka Krievija ir gatava konkurēt ar visiem gāzes piegādēs Eiropai un cer uz godīgu konkurenci.

Sankcijas

Vladimirs Putins uzskata par lietderīgu savu neseno tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Helsinkos, Krievijas līderis tāpat pauda cerību, ka Vašingtona reiz apzināsies sankciju politikas bezjēdzību.

"Kas attiecas uz mūsu tikšanos ar prezidentu Trampu, es vērtēju to pozitīvi, uzskatu, ka tā bija derīga. Neviens arī necerēja, ka divu stundu sarunā mēs spēsim atrisināt visus jautājumus, kuri tika uzskatīti par strīdīgiem," pateica Putins.

Viņš piebilda, ka viedokļu apmaiņa, tieša saruna vienmēr ir ļoti noderīga.

Līdz ar to Putins uzsvēra, ka uzskata ASV jaunās sankcijas par neproduktīvām un bezjēdzīgu rīcību un pauda cerību, ka ASV to drīzumā sapratīs.

"Lieta nav tikai Savienoto Valstu prezidenta pozīcijā. Lieta ir tā dēvētās valdošās inteliģences pozīcijā, plašākajā šī vārda nozīmē. Ceru, ka apzināšanās, ka šai politikai nav perspektīvu, tomēr kaut kad, šī apzināšanās sasniegs mūsu amerikāņu partnerus, un mēs sāksim sadarboties normālā režīmā," paziņoja Putins.

ASV administrācija 8. augustā pastāstīja par jaunajām sankcijām pret Krieviju it kā tās izmantoto ķīmisko ieroču dēļ Solsberijā, kur martā, saskaņā ar britu varasiestāžu apgalvojumiem, tika saindēti bijušais GIP oficieris Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija. Sankcijas, galvenokārt, skars dubultās izmantošanas produkcijas ierobežojumu ieviešanu piegādēm uz Krieviju.

Drošība

Krievija un Somija ir ieinteresētas sadarbībā drošības stiprināšanas jautājumā Ziemeļeiropā, paziņoja Vladimirs Putins pēc pārrunās ar Sauli Nīniste.

"Tika pausta abpusēja ieinteresētība sadarbībā stabilitātes un drošības stiprināšanā Eiropas ziemeļos," pateica Krievijas prezidents.

Viņš piebilda, ka Maskava "atbalsta Somijas prezidenta piedāvājumu par drošības līmeņa palielināšanu lidojumiem virs Baltijas jūras". Viņš atzīmēja, ka Maskava ir gatava apspriest šo jautājumu ar NATO partneriem, taču alianse atsakās.

"Es domāju, ka tā ir nekonstruktīva pozīcija. Mēs ceram, ka tā tiks mainīta," pateica Putins, piebilstot, ka lidojumu drošības paaugstināšanas ideja virs Baltijas jūras nav mirusi.

"Nedomāju, ka pretestības līmeņa samazināšanas, drošības palielināšanas ideja Baltijas jūras zonā ir mirusi, protams, ka nē. Tieši pretēji, tā kļūst vēl aktuālāka pēdējā laikā," pateica Putins.

Pēdējo gadu laikā ASV un NATO no vienas puses un Krievija no otras regulāri ziņo par incidentiem starp abu pušu lidmašīnām un kuģiem, tostarp, Baltijas jūras reģionā.

Maskava uzstāj uz sistemātiska dialoga incidentu riska samazināšanai. 2016. gadā Krievijas militārā iestāde uzaicināja uz Maskavu trīs Baltijas valstu, kā arī Polijas, Somijas un Zviedrijas pārstāvjus uz militārās aviācijas lidojumu drošības nodrošināšanas pasākumu apspriešanu virs Baltijas jūras. Taču NATO valstis noraidīja Krievijas piedāvājumu ierasties Maskavā un apspriest lidojumu problēmu ar izslēgtiem transponderiem.

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija izstrādāja lidojumu īstenošanas noteikumus reģionā, taču tie skar tikai civilo aviāciju, un tiem ir rekomendācijas raksturs.

ASV PRO un NATO kontingenti

Eiropas drošības temata turpinājumā Vladimirs Putins skāra NATO kontingenta palielināšanas jautājumus pie Krievijas robežām, kā arī ASV PRO elementu izvietošanu vairākās Eiropas valstīs. Putins paziņoja, ka Krievija atbalsta spriedzes mazināšanas iniciatīvas, taču ir spiesta reaģēt uz NATO infrastruktūras attīstību un ASV Pretraķešu aizsardzības sistēmas (PRO) elementu parādīšanos Krievijas robežu tuvumā.

Krievijas līderis uzsvēra, ka Krievija nenovirza savus militāros kontingentus pie NATO valstu robežām, savukārt tās turpina to darīt.

"Mēs novirzām mūsu militāros kontingentus  tālu no mūsu robežām pie NATO valstīm, savukārt NATO militārā infrastruktūra virzās pie mūsu robežām, palielinās personīgā sastāva, tehnikas skaits mūsu robežu tuvumā, tiek rīkots arvien vairāk un vairām mācību," pateica Putins preses konferencē pēc pārrunām ar Somijas kolēģi Sauli Nīniste.

Putins atzīmēja, ka arī šobrīd ieplānotas lielas NATO mācības tiešā tuvumā pie Krievijas, tostarp, Baltijas rajonā.

Putins atzīmēja, ka amerikāņu PRO sistēma, kuras elementi parādījās Eiropā, varētu tikt izmantota ne tikai priekš aizsardzības, bet arī raķešu palaišanai. Krievijai ir jāreaģē uz darbībām tās robežu tuvumā, paziņoja Vladimirs Putins.

"Protams, mums ir jāskatās, kas tur notiek, jānostiprina mūsu infrastruktūra. Mums ir jāreaģē uz to, ka netālu no mūsu robežām parādās amerikāņu sistēmas PRO elementi," pateica Putins.    

38
Temats:
Ziemeļu straume 2 (216)
Pēc temata
NATO ģenerālsekretārs: "Ziemeļu straume 2" nav alianses darīšana
Polijas premjers: nākotnē ES nebūs nepieciešama "Ziemeļu straume 2"
Tas būs satriecoši. Kā Dānija bloķēs "Ziemeļu straumi 2"
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

11
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.

"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.

Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.

Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.

"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.

Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.

Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.

Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.

11
Tagi:
Lavrovs, ANO
Pēc temata
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Krievija neplāno izdabāt ASV: KF ārlietu ministrs vēsta par situāciju ar līgumu START
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Svetlana Tihanovska

ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

12
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.

ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.

Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.

Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.

​Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.

Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).

Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas

Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.

​Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.

"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.

Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.

"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.

Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.

"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".

Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās

Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu  Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.

​Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.

Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.

12
Tagi:
sankcijas, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Tihanovska plāno uzstāties ANO Drošības padomē un EPPA
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka