Eiropā sastādīts ES valstu lojalitātes reitings attiecībās ar Krieviju

© Sputnik / Sergey MelkonovES karogs
ES karogs - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Nevalstiskais politiskais institūts European Values nosaucis valstis, kas stājas pretī Krievijai aktīvāk nekā citas.

RĪGA, 17. augusts — Sputnik. Ekspertu centrs European Values sastādījis reitingu, kurā novērtēta ES valstu lojalitāte pret Krieviju. Attiecībās ar Maskavu vispozitīvāk noskaņota Kipra un Grieķija, bet starp aktīvākajiem austrumu kaimiņa pretiniekiem nosaukta Lielbritānija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija.

Reitings "ES valstu pretestība Krievijas naidīgajai ietekmei un dezinformācijas kampaņām" publicēts analītiskā centra European Values tīmekļa vietnē. Šī organizācija dēvē sevi par "nevalstisko politisko institūtu liderālās demokrātijas sardzē". Reitinga sastādīšanā tika noskaidrots 16 valdības un 12 nevalstisko ekspertu viedoklis.

NATO galvenā mītne Briselē - Sputnik Latvija
ASV pastāvīgais pārstāvis NATO vēlētos redzēt Krieviju starp sabiedrotajiem

European Values eksperti savā pētījumā nodēvējuši Grieķiju un Kipru par valstīm, kas "sadarbojas ar Kremli". Tām seko valstis, kas "daļēji atzīst" Krievijas draudus. Starp tām ir Ungārija, Austrija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovēnija un Itālija. Starp "svārstīgajām" valstīm ieļuvusi Horvātija, Īrija, Bulgārija, Slovākija un Beļģija. Tā saucamo "atmodušos" valstu vidū ir Spānija, Nīderlande, Francija, Rumānija, Vācija, Somija, Čehija, Dānija un Polija. Pētnieki uzsvēra, ka Lielbritānija nesen pievienojusies Krievijas aktīvo pretinieku grupai, ko vēsturiski veido Baltijas valstis un Zviedrija.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimā. Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav iesaistīta Ukrainas konfliktā un Minskas vienošanās subjekts. Taču Eiropas Savienība un ASV tomēr ieviesa sankcijas pret Krieviju, savukārt Maskava noteica atbildes ierobežojumus. Taču pēdējā laikā Rietumos arvien skaidrāk skan viedokļi par ierobežojošo pasākumu atcelšanas nepieciešamību.

Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu 2014. gadā. Marta plebiscītā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī. Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajiem likumiem un ANO Statūtiem, nobalsoja par atkal apvienošanos ar Krieviju. Kremlī vairākkārt uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".    

Ziņu lente
0