Bundestāgs

Vācijas ekonomikā zaudēti vairāk nekā 60 tūkstoši darba vietu sankciju dēļ

34
(atjaunots 10:30 03.08.2018)
Vācijas ekonomika ik mēnesi zaudē simtiem miljonu eiro valdošā Ministru kabineta īstenotās Krievijai naidīgas politikas rezultātā.

RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Sankciju rezultātā, ko Eiropas Savienība 2014. gadā ieviesa pret Krieviju, Vācija patlaban zaudējusi vairāk nekā 60 tūkstošus darba vietu, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz izdevumu "Izvestija". Informāciju sniedzis Bundestāga Ekonomikas komitejas loceklis Markuss Fronmaiers.

Atzīmēts, ka Vācijas valdība joprojām nepievērš uzmanību problēmai, lai arī Vācijā organizēto socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka aptuveni 60-70% valsts pilsoņu atbalsta attiecību normalizāciju ar Krieviju.

"Lai arī Vācija joprojām ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē, nevar ignorēt pret Krieviju vērsto sankciju negatībās sekas," — uzsvēra Fronmaiers. Politiķis atzīmēja, ka, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Vācija sankciju politikas rezultātā nes lielākos zaudējumus — aptuveni 40% kaitējuma, ko cieš ES valstis.

Ik mēnesi Vācija zaudē 618 miljonus eiro ierobežojošo pasākumu dēļ, ko ES ieviesa 2014. gada vasarā.

Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada martā savā tradicionālajā vēstījumā Federālajai sapulcei Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas ir bezjēdzīgas. Rietumu ieviestie ierobežojošie pasākumi nav nesuši iecerēto efektu, uzsvēra Putins. Viņš piebilda, ka "Krieviju savaldīt nav izdevies" un rietumu partneriem nāktos pēc iespējas ātrāk pieņemt jauno realitāti.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā pēc valsts apvērsuma Ukrainā. 2014. gada jūlija nogalē ES un ASV no sankcijām pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām pārgāja pie pasākumiem pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. ES samitā 2015. gada martā ierobežojošo pasākumu termiņš tika saistīts ar Minskas protokolu izpildi. Atbildot uz sankcijām, Krievija ierobežoja pārtikas preču ievešanu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas: ASV, ES valstīm, Kanādu, Austrāliju un Norvēģiju.    

34
Pēc temata
Business Insider: Krievija un Ķīna atradušas ASV vājo vietu
ASV naftas un gāzes kompānijas iestājas pret sankcijām pret Krieviju
Ekonomikas stāvoklis Krievijā. Paskatīsimies uz īsto Krieviju
Krievijā atbildēja Matīsam: Latviju soda par rusofobijas politiku

Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

19
(atjaunots 12:15 11.07.2020)
Vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums 2019. gadā atzīmēts Bulgārijā un Latvijā – nāvju skaits šajās valstīs pārsniedz dzimstību.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības Statistikas dienests publicējis jaunākos datus par ES iedzīvotāju skaitu.

2020. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits sastādīja 447,7 miljonus cilvēku, par 12,3% mazāk, nekā pērn. Taču tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ja neņem vērā Brexit sekas, ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,9 miljoniem cilvēku. Tiesa, tas noticis pateicoties migrācijai, ES iedzīvotāju dabiskais pieaugums paliek negatīvs kopš 2012. gada. 2019. gadā tika reģistrēti 4,7 miljoni mirušo un 4,2 miljoni jaundzimušo.

Starp visām ES valstīm vislielākais iedzīvotāju skaits ir Vācijā (83,2 miljoni cilvēku, 18,6% no visiem ES iedzīvotājiem), Francijā (67 miljoni, 15%), Itālijā (60 miljoni, 13,5%), Spānijā (47,3 miljoni, 10,6%) un Polijā (38 miljoni, 8,5%). Vismazāk iedzīvotāju ir Maltā.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis 18 ES dalībvalstīs un 9 valstīs tas ir krities. Visvairāk pieaudzis mazās Maltas iedzīvotāju skaits – par 41,7%. Tāpat vairāk cilvēku ir kļuvis Luksemburgā (+19,7%), Īrijā (+12,1%) un Zviedrijā (+9,5%). Vismanāmāk samazinājies iedzīvotāju skaits Bulgārijā (-7%), Latvijā (-6,4%), Rumānijā (-5%), Horvātijā (-4,4%) un Itālijā (-1,9%).

2019. gadā ES piedzima par 2,2% mazāk bērnu, nekā iepriekšējā gadā. Vidējais dzimstības līmenis sastādīja 9,3 bērnus uz tūkstoti iedzīvotāju. Visaugstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (12,1 bērns uz tūkstoti iedzīvotāju), Francijā (11,2), Zviedrijā (11,1), Kiprā (10,9) un Igaunijā (10,6). Viszemākais – Itālijā (7), Spānijā (7,6), Grieķijā (7,8), Somijā (8,3) un Portugālē (8,4).

Mirstības līmenis ES samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sastādīja 10,4 nāves uz tūkstoti cilvēku. Viszemākais mirstības līmenis ir Īrijā (6,3 uz tūkstoti cilvēku), Kiprā (6,8), Maltā (7,3) un Zviedrijā (8,6). Visaugstākais – Bulgārijā (15,5), Latvijā (14,5), Lietuvā (13,7), Rumānijā (13,4) un Ungārijā (13,3).

Tādējādi 2019. gadā valsts, kurā bijis lielākais dzimstības pārsvars pār mirstību, izrādījās Īrija, ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu 5,8% apmērā. Manāms pieaugums bijis arī Kiprā (4,1%), Luksemburgā (+3,1%), Zviedrijā (+2,5%) un Francijā (+2,1%).

Valsts, kurā tika atzīmēts vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums, izrādījās Bulgārija (-6,7%), tai seko Latvija (-4,7%), Lietuva, Grieķija un Horvātija (katrā -3,9%).

19
Tagi:
Eurostat
Pēc temata
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

20
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

20
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Skola

Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās

0
(atjaunots 16:47 11.07.2020)
Otrais koronavīrusa vilnis ir nekas salīdzinot ar Latvijas valdības koalīcijas cerībām, ka "Saskaņai" neizdosies iekļūt Rīgas domē. Tādēļ vēlēšanām augusta beigās būs, turklāt būt vēlēšanu iecirkņos skolās.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Neraugoties uz otrā koronavīrusa viļņa varbūtību Latvijā, valdība, izskatās, nolēmusi neatcelt pirmstermiņa Rīgas domes vēlēšanas. Turklāt vēlēšanu iecirkņi, līdzīgi pirms koronavīrusa laikmetam, atradīsies Rīgas mācību iestādēs.

Burtiski līdz pēdējam brīdim Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un citās ar vēlēšanām saistītās instancēs nebija noteiktības – vai jāļauj vēlēšanu iecirkņiem strādāt Rīgas skolās un ģimnāzijās tieši pirms jaunā mācību gada sākuma.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

Pozitīvu lēmumu šajā jautājumā acīmredzot ietekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, skolu tīkls ir visērtākais vēlēšanu rīkošanai. Otrkārt, jau ir skaidrs, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās (ņemot vērā vasaras pēdējās brīvdienas, jauna mācību gada gaidas un politisko partiju zemo autoritāti) jau tā būs neliela. Un ja vēl arī vēlēšanu iecirkņi mainītu savu ierasto atrašanās vietu, situācija ar vēlētāju aktivitāti vispār varētu izrādīties kritiska.

Tādēļ, ar koalīcijas partiju "svētību", kuras tic vēlēšanu tradicionālā līdera – "Saskaņas" – zemajiem reitingiem, balsošanu nolēma vairs neatlikt.

Maskas izdalīs bez maksas

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publicēto informāciju, lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, vēlētājiem 29. augustā vēlēšanu iecirkņos nāksies vilkt sejas maskas, dezinficēt rokas, ievērot divu metru distanci. Tiem, kam nebūs sejas maskas, CVK sola bez maksas piešķirt vienreizlietojamo masku. Tāpat CVK darbinieki iesaka vēlētājiem paķert līdzi pildspalvu vēlēšanu lapas aizpildīšanai.

Kopumā Rīgā strādās 156 vēlēšanu iecirkņi, kuri vēlēšanu dienā būs atvērti no plkst. 7:00 līdz 22:00. Vēlētājiem būs iespēja nobalsot iecirkņos arī pirms vēlēšanu dienas: 26. augustā no plkst. 16:00 līdz 21:00, 27. augustā no plkst. 9:00 līdz 16:00 un 28. augustā no plkst. 12:00 līdz 20:00.

Vēlētāji drīkstēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Tāpat, ja veselības stāvoklis vai citi apstākļi (piemēram, drošības līdzeklis) neļauj ierasties vēlēšanu iecirknī, pastāv iespēja nobalsot dzīvesvietā, iepriekš iesniedzot pieteikumu CVK.

Vēlēšanās drīkstēs piedalīties vēlētāji, kuri deklarējuši Rīgā dzīvesvietu līdz 31. maijam. Rīgas domes deputātus drīkst vēlēt arī tie, kam Rīgā pieder nekustamais īpašums – taču dalībai vēlēšanās viņiem nāksies piereģistrēties laika posmā no 30. jūlija līdz 15. augustam.

Vai tiesības ir?

Divas lietas, kurām vērts pievērst uzmanību sakarā ar gaidāmajām vēlēšanām. Pirmkārt, situācija ar nepilsoņiem: saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, galvaspilsētas varasiestādes drīkst ievēlēt Latvijas pilsoņi un ES valstu pilsoņi, kuri ir deklarēti Rīgā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki Rīgā. Taču šīs tiesības ir liegtas tūkstošiem rīdzinieku, kuri dzīvo (strādā, maksā nodokļus) Latvijas galvaspilsētā.

Otrkārt: ja nenotiks nekas ekstraordinārs, tad jau septembrī galvaspilsētā būs vērojama ārkārtīgi interesanta parādība. Rīgā ierastā režīmā notiks pašvaldības sēdes, kamēr Saeima turpinās strādāt "pusattālinātā" režīmā.

Vismaz pagaidām no Rīgas domes pagaidu administrācijas nav saņemta informācija, ka tiktu gatavota "attālinātās balsošanas" sistēma, līdzīgi parlamentā ieviestajai sistēmai.

0
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Lojalitāte partijām krītas: kā iedzīvotāji izvēlas, par ko balsot
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"