Polijas karogs

Sekojot Baltijas valstu piemēram: Polija vēlas pieprasīt reparācijas no Krievijas

35
(atjaunots 11:21 31.07.2018)
Seima Reparāciju izmaksāšanas jautājumu komitejas vadītājs Arkadiušs Muļarčiks pastāstīja par plāniem pieprasīt naudu no Krievijas, sekojot Baltijas valstu piemēram.

RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Nākamā sasaukuma Polijas Seimam jāsagatavo pretenzijas Krievijai par kara reparācijām, paziņoja parlamenta Reparāciju izmaksāšanas jautājumu komitejas vadītājs Arkadiušs Muļarčiks intervijā izdevumam Rzeczpospolita.

Iepriekš Polijas valdošās partijas "Tiesības un taisnīgums" (PiS) pārstāvji paziņoja, ka viņu valsts vēlas panākt kara reparācijas ne vien no Vācijas, bet arī no Krievijas. Pēc Polijas Seima deputāta Jana Mosiņska (PiS) domām, taisnīga ir prasība "sēsties pie galda un parunāt par to, kādā veidā šīs kara reparācijas izdarīt". Tieslietu ministra vietnieks Patriks Jakijs piebilda, ka Polija pēc 1945. gada "iztērēja triljoniem zlotu" valsts atjaunošanai pēc Otrā pasaules kara.

"Es uzskatu, ka nākamajā Seima sasaukumā jābūt izveidotai atskaitei par kara zaudējumiem, kuras radījusi Padomju Krievija. Es zinu, ka šādas atskaites sagatavojušas Baltijas valstis. Protams, būs problēmas ar to saņemšanu, jo mūsdienu Krievija ir valsts, kura neievēro tiesības un starptautisko kārtību. Taču šādai atskaitei ir jābūt," pateica Muļarčiks.

Krievijas senators Aleksejs Puškovs iepriekš komentēja Polijas politiķu iniciatīvu, paziņojot, ka nekādas reparācijas no Krievijas valsts nesaņemšot, jo tai nav tādu tiesību. Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs nosauca Polijas varasiestāžu prasību par iešanu stupceļā. Pēc viņa sacītā, šādā situācijā rodas jautājums, kā var novērtēt 600 tūkstošu padomju karavīru dzīvības, kuri atdeva savas dzīvības par Polijas atbrīvošanu no fašistu okupācijas. Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Novikovs atzīmēja, ka Krievijas varasiestādēm nevajadzētu izteikt oficiālus paziņojumus, atbildot uz šo iniciatīvu.

Baltijas valstis uzskata, ka Padomju Savienība tās okupēja no 1940. līdz 1991. gadam. 2015. gada novembrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kurš paredz darbību koordināciju sakarā ar prasību izvirzīšanu Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" atlīdzināšanu. Zaudējumus, kuri nodarīti Latvijai ar atrašanos PSRS sastāvā, speciāla komisija novērtējusi 300 miljardos eiro.

Krievija kā PSRS tiesību mantotāja kategoriski nepiekrīt šādai jautājuma uzstādīšanai. Ne par kādu Baltijas valstu okupāciju no PSRS puses 1940. gadā nevar būt ne runas, uzsvēra Krievijas ĀM, savukārt iestādes vadītājs Sergejs Lavrovs pateica, ka daudzu miljardu kompensācijas prasības  Latvijai par padomju pagātni Krievijai izvirza "slimi cilvēki ar jau nelabojamu psihi".

Baltijas valstu pievienošana PSRS tiek vērtēta kā to laiku starptautiskajam likuma normām atbilstoša, paskaidroja Krievijas ĀM. Pats termins "okupācija" nevar tikt izmantots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, savukārt karaspēku ievešana notika uz vienošanās pamata un acīmredzami izteiktu republikās pastāvējušo nacionālo varasiestāžu piekrišanu.

Vācija nemaksās

Iepriekš premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Polijai ir tiesības saņemt reparācijas no Vācijas par zaudējumiem, kuri tika nodarīti Otrā pasaules kara laikā. Pēc viņas domām, reparācijām jākļūst par "taisnīguma atgādinājumu, par to, kas pieder Polijai".

Berlīne
© Sputnik / Ekaterina Chesnokova

VFR valdība uzskata jautājumu par kara reparācijām Polijai slēgtu. VFR valdības pārstāvja oficiālā vietniece Ulrike Demmere paziņoja, ka Vācija, neapšaubāmi, ir atbildīga par Otro pasaules karu morālā, politiskā un finanšu ziņā, taču "vācu reparāciju jautājums Polijai tika iepriekš noregulēts politiskā un likuma līmenī".

Potsdamas konferences laikā 1945. gadā tika panākta vienošanās, saskaņā ar kuru Polija saņēma reparācijas no PSRS daļas, kura nāca no Vācijas austrumu zonas. Peč dažiem gadiem PSRS un Polijas Tautas Republika (PTR) noslēdza vienošanos, kura pārtrauca reparāciju vākšanu no VDR kopš 1954. gada.    

35
Pēc temata
Merkele un Junkers draud Polijai ar nepatikšanām
Polija – Vācijai: mēs izglābām jūs no krieviem. Maksājiet
Politologs: Polija kļūst par Eiropas slimnieku
Vladimirs Kozins

ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā

21
(atjaunots 14:00 03.06.2020)
Krievija piedāvājumus neatkārtos – NATO ir labs iemesls padomāt par Maskavas ierosinājumu samazināt militāro aktivitāti Baltijas reģionā.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Smagie tanki Abrams ASV bruņoto spēku mehanizētā bataljona sastāvā rotācijas ietvaros pamet Lietuvu, vēstīja Sputnik Lietuva. Uz dzelzceļa platformām bruņutehnika dodas uz Vāciju, bet no turienes pa jūru atgriezīsies ASV.

Līdz ar tanku bataljona aiziešanu konfrontācijas līmenis šajā Eiropas daļā ir nenozīmīgi mazinājies, atzīmēja Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas profesors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins.

"Domāju, ka tā ir amerikāņu iespējamā reakcija pēc Maskavas paziņojuma par to, ka Krievija neorganizēs liela mēroga militārās mācības saskarsmes zonā Eiropā. Par to iepriekš paziņoja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs," paskaidroja Kozins sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts pieļāva, ka amerikāņu tanki Lietuvā vēl atgriezīsies.

"Visas piecas amerikaņu stratēģijas paredz saglabāt ASV militāro klātbūtni Baltijas reģionā augstā līmenī. šeit paliek smagais bruņojums – artilērija un bruņutransportieri, paliek amerikāņu aviācija, turklāt dubultās nozīmes lidmašīnas, kas sertificētas ne tikai parasto aviācijas bumbu, bet arī kodolbumbu nogādei. Tātad situācija Baltijā joprojām ir saspringta arī bez tankiem Abrams," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka pašai Lietuvai nav nekādas nepieciešamīas turēt amerikāņu spēkus savā teritorijā – situāciju reģionā sakaitē tieši ASV.

"Latvija, Lietuva un Igaunija jau tērē militārajiem mērķiem 2% no IKP, un šo valstu iedzīvotājiem nepatīk, ka tik milzīga nauda tiek izšķiesta neproduktīviem mērķiem. Iespējams, Krievijas iniciatīvas kontekstā amerikāņi apdomāsies un mazinās spriedzi reģionā, jo tieši viņi taču ir lielo militāro mācību iniciatori Baltijā," konstatēja Kozins.

Viņš atgādināja, ka NATO Austrumeiropā un Dienvideiropā, netālu no Krievijas robežām organizē līdz 300 dažāda kalibra mācības gadā. "Tā vietā ASV vajadzētu padomāt par cīņu ar koronavīrusu un efektīvas vakcīnas izstrādi, lai nepieļautu mirstības viļņa atkārtošanos, kāds pie viņiem notika," piebilda Kozins.

Aizbildinoties ar izdomātu Krievijas "agresijas" ieganstu NATO nepārtraukti paplašina karavīru un militārās tehnikas skaitu pie Krievijas robežām. KF valdība jau vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā, taču ir spiesta spert adekvātus soļus, ņemot vērā alianses spēku pieaugumu pie savām robežām.

США забрали танки из Литвы: Козин объяснил, что изменится в Балтии
21
Tagi:
militārās mācības, Krievija, NATO, Baltija, ASV
Pēc temata
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Ēdiena pagatavošana, foto no arhīva

Pētījums: sievietes koronavīrusa dēļ ir cietušas vairāk, nekā vīrieši

12
(atjaunots 17:41 02.06.2020)
Dzīvesveids pandēmijas laikā pastiprinājis dzimumu nevienlīdzību visā Eiropā, paziņo tiesību aizstāvji un pētnieki.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar aptauju datiem, krīzes ekonomiskās un sociālās sekas daudz negatīvāk ir ietekmējuši sievietes, savukārt uzlabojumi, kas tika panākti cīņā par sieviešu tiesībām, pamazām zūd, raksta Bb.lv.

Skolu un bērnudārzu slēgšana, attālināts darbs vai, tieši pretēji, atlaišana kļuva par iemeslu tam, ka sievietes atgriezušās pie "tradicionālo" pienākumu izpildes. Tie ietver sevī ēdiena gatavošanu, uzkopšanu, bērnu aprūpi pieaugušās darba slodzes vai finanšu patstāvības zaudēšanas fonā.

Spānija

Valstī vairāk nekā 178 tūkstoši cilvēku parakstīja petīciju, kurā pieprasa valdībai sieviešu atbalsta pasākumus. Iespējamo pasākumu skaitā ir darbs no mājām, darbadienas saīsināšana ar līdzšinējā algas apmēra saglabāšanu, kā arī palīdzība personāla darba apmaksā, kurš palīdz bērnu pieskatīšanas darbos.

Vairāk nekā 4 miljoni ģimeņu ar bērniem saskārās ar darba un mājas lietu apvienošanu attālinātā darba apstākļos.

"Šīs krīzes rezultātā daudzas sievietes ir spiestas atteikties no apmaksāta darba, lai rūpētos par savām ģimenēm," teikts petīcijā.

Vēl pirms pandēmijas spānietes tērēja vidēji 2,5 stundas mājas darbiem, turklāt daudzas ģimenes vērsās pēc palīdzības pie vecmātēm un vectēviem, kas koronavīrusa dēļ kļuvis neiespējami.

Saskaņā ar 12,6 tūkstošu sieviešu aptauju, 80% no viņām saskārušās ar problēmām nepieciešamības dēļ apvienot darbu ar bērnu aprūpēšanu. Aptuveni 13% pateica, ka karantīnas dēļ ir uzņēmušās vairāk mājas darbu, nekā parasti.

Saskaņā ar Valensijas Universitātes pētījuma datiem, lielākoties sievietes seko tam, lai bērni apmeklē tiešsaistes mācības un pilda mājasdarbus, kas noved pie stresa un uztraukuma līmeņa kāpuma. Pēdējo nedēļu laikā Spānija mīkstina ierobežojumus, taču joprojām nav skaidrs, kad tiks atvērtas skolas.

Francija

Kopš marta, kad valstī slēdza skolas un bērnudārzus, savukārt darbinieki pārgāja pie attālinātā darba, sieviešu slodze mājās palielinājusies trīs reizes. Tas tiek skaidrots ar to, ka sievietes strādā, nodarbojas ar mājas darbiem, kā arī tagad seko līdzi bērnu mācībām, saka feministu organizācijas Osez le Féminisme vadītāja Selīna Pika.

58% Francijas sieviešu paziņoja, ka dara vairāk mājas darbu, nekā vīrieši. Vīrieši, kuri uzskata, ka pārstrādājas mājas darbu dēļ, izrādījies 21%. Ģimenei gatavo 63% sieviešu un tikai 28% vīriešu.

Vācija

Saskaņā ar Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta aptauju, vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu ar bērniem, kas ir jaunāki par 14 gadiem, velta darbam mazāk laika, nekā pirms karantīnas, salīdzinot ar 16% vīriešu. Turklāt sievietes pāriet pie attālināta darba, lai būtu kopā ar bērniem.

Analītiķi raizējas, ka no tā cietīs sieviešu karjeras, ienākumi un pensijas. Kanclere Angela Merkele solīja izkontrolēt, lai ierobežojumi neietekmētu vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm.

"Daudz vairāk apspriež alus restorānu, autosalonu atvēršanu un futbola maču atjaunošanu, nekā bērnudārzu atvēršanu," saka grāmatvede un divu bērnu māte Suzanna no Hamburgas.

Īrija

Īrijā, līdzīgi citām valstīm, mazumtirdzniecībā un viesnīcu biznesā strādā daudz vairāk sieviešu, nekā vīriešu. Tieši šo sektoru kompānijas tika slēgtas pandēmijas laikā, kas stipri ietekmēja darbinieču ienākumus.

Pēc ierobežojumu pakāpeniskās mīkstināšanas Eiropā darba devēji sākuši pieprasīt darbiniekiem atgriezties birojos, neraugoties uz daļēji vai pilnībā slēgtajām skolām un bērnudārziem. Atsevišķas sievietes aiziet no darba vai arī ņem neapmaksātu atvaļinājumu, lai paliktu mājās ar bērniem līdz skolu atvēršanai.

12
Tagi:
Eiropa, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Kurš mājā ir saimnieks: Latvija uzdod toni sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumā
Videonovērošanas kameras, foto no arhīva

Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

0
(atjaunots 14:15 03.06.2020)
Latvijas Valsts drošības dienests uzskata, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras var attālināti vākt informāciju.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests brīdinājis, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras varētu būt bīstamas, raksta Press.lv.

VDD uzskata, ka Ķīna ar kameru palīdzību var attālināti savākt informāciju, pieslēdzoties un sekojot attēlam. Šī iemesla dēļ dienests iesaka nepirkt ar drošību saistītus produktus un pakalpojumus no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un NATO.

Iepriekš arī Lietuvas Nacionālās drošības centrs nāca klajā arī līdzīgu informāciju par to, ka caur Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām varot ļoti vienkārši attālināti pieslēgties attēlam, savukārt Lietuvas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Remiģijs Baltrens paziņoja, ka it kā "Ķīnas likumdošana uzdod kompānijām piedalīties spiegošanā, ja tas būs aktuāli".

Par IT drošības sfērā iespējamo incidentu novēršanu atbildīgais Latvijas dienests Cert.lv savukārt informēja, ka, pieslēdzot Hikvision un Dahua kameras pie tīkla, noteikti jāveic papildu drošības pasākumi.

0
Tagi:
Drošības dienests, Ķīna, Latvija
Pēc temata
Eiropa cīnās ar dempingu – ķīniešu preces varētu kļūt dārgākas
Tramps pastāstījis Apple, kā izvairīties no Ķīnas nodevām
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu
Jelgava iesoļojusi nākamajā gadsimtā: kā valstī izmanto videonovērošanas kameras