Krievijas Ārlietu ministrijas ēka

Krievija apsūdz ASV varasiestādes par spiedienu pret Mariju Butinu

26
(atjaunots 09:47 27.07.2018)
Krievijas Ārlietu ministrija izteikusi asu protestu ASV Valsts departamentam par spiedienu, kas tiek izdarīts pret Krievijas pilsoni Mariju Butinu.

RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. ASV arestētā Krievijas pilsone Marija Butina pakļauta cietsirdīgam psiholoģiskajam spiedienam, ceturtdien brīfingā žurnālistiem norādīja Krievijas ĀM Informācijas departamenta vadītāja vietnieks Artjoms Kožins. Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā Krievija izteikusi asu protestu ASV varasiestādēm, informēja Sputnik Igaunija.

"ASV Valsts departamentam pausts ass protests sakarā ar darbībām, kas vērstas pret viņu (Butinu – red.), ieskaitot cietsirdīgu psiholoģisko spiedienu," – ĀM pārstāvja teikto citēja RIA Novosti.

Diplomāts atgādināja vairākas stundas ilgo kratīšanu, ko FIB aģenti sarīkoja Butinas īrētajā dzīvoklī. Kožins pastāstīja, ka varasiestāžu darbinieki ielauzušies viņas dzīvesvietā, bruņojušies ar automātiem, burtiski lauzuši mēbeles, pārmeklējuši un pat lauzuši priekšmetus, uzlauzuši grīdas un sienas".

Krievijas ĀM pārstāvis bija sašutis arī par ASV varasiestāžu atteikumu atbrīvot Krievijas valstspiederīgo no aresta, neskatoties uz viņas vainas pierādījumu absolūtu trūkumu.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas pilsone Marija Butina arestēta jūlija vidū. Informāciju par viņas aizturēšanu ASV Tieslietu ministrija publicēja savā vietnē 16. jūlijā, dienā, kad Helsinkos tikās ASV un Krievijas valstu vadītāji. Butina apsūdzēta par sazvērestību ar mērķi strādāt par ārvalstu valdības aģentu bez reģistrācijas ASV Tieslietu ministrijā, kā arī pašā ārvalstu aģenta darbībā. Atbilstoši izvirzītajām apsūdzībām studentei draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 gadiem.

Maskava uzskata, ka pret Butinu izvirzītās apsūdzības ir sadomātas. Butinas advokāte vairākkārt uzsvērusi, ka viņa nav izdarījusi neko pretlikumīgu, un viņas sakari ASV ir saprotami, jo viņa studēja vietējā universitātē "starptautisko attiecību" specialitātē.

26
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

10
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

10
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija
Finanses, foto no arhīva

Baltkrievijas pensijas salīdzināja ar pensijām Latvijā, Krievijā un Polijā

22
(atjaunots 11:39 27.09.2020)
Noskaidrojies, ka pensiju izmaksas kaimiņvalstīs, saskaņā ar aktuālākajiem datiem, atšķiras vairākas reizes.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Vidējās vecuma pensijas apmērs Austrumeiropas kaimiņvalstīs būtiski atšķiras, noskaidroja Baltkrievijas portālā Finance.tut.by žurnālisti.

Baltkrievijā vidējais vecuma pensijas apmērs jūlijā sastādīja 472,9 Baltkrievijas rubļu, vēsta portāls ar atsauci uz republikas Nacionālās statistikas komitejas datiem. Tas ir apmēram 156 eiro. Tiek atzīmēts, ka no 1. jūlija darba pensijas tika indeksētas par 6%.

Krievijā, saskaņā ar izdevuma datiem, nestrādājošo pensionāru pensija vidēji sastāda 16 492 rubļus, tas ir nedaudz virs 182 eiro. Nākamgad pensijas Krievijā tiks indeksētas par 6,3%, un izmaksa pieaugs līdz 17 443 rubļiem (193 eiro).

Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar mediju informāciju, vidējais vecuma pensijas apmērs sastādīja 363 eiro. Tuvākā pensiju izmaksu indeksācija ir ieplānota uz 1. oktobri.

Lietuvā vidējā vecuma pensija šobrīd sastāda 377 eiro, vēsta izdevums. Pēdējo reizi Lietuvas varasiestādes pacēla pensijas janvārī aptuveni par 30 eiro.

Ukrainā vidējās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar 3414 grivnām, atzīmē izdevums, tie ir gandrīz 104 eiro. Pēdējā pensiju paaugstināšana notika maijā vidēji par 240 grivnām (8 eiro).

Polijā vidējā vecuma pensija sasniedz 2482 zlotus jeb 545 eiro. Nākamā gada martā varasiestādes grasās indeksēt izmaksas par 3,84%. Tad vidējās pensijas apmērs sastādīs 2577 zlotus, kas ir ekvivalents 565 eiro.

22
Tagi:
pensija, Baltkrievija, Polija, Krievija, Baltija
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Bankas slēgtas, pensionāriem parādu dēļ atslēdz televizorus un telefonus
Biezpiens, foto no arhīva

Nosaukts negaidīts labums, ko organismam nes biezpiens

0
(atjaunots 12:23 27.09.2020)
Produkts ir bagāts ar mikroelementiem un veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī palīdz cīnīties ar rudens depresiju.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Regulāra biezpiena lietošana uzturā palīdz cīņā ar rudens depresiju un stiprina potenci, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Sečenova vārdā nosauktās Maskavas valsts medicīniskās universitātes profesora, gastroenterologa Alekseja Bujeverova interviju pilsētas ziņu aģentūrai "Moskva".

"Biezpiens ir bagāts ar uzturvielām, olbaltumvielām un taukiem, mazākā mērā ar ogļhidrātiem <…> Tāpat ir nelieli pētījumi, ka biezpiens regulāras lietošanas uzturā gadījumā paceļ garastāvokli, palīdz cīnīties ar rudens depresiju," paskaidroja ārsts.

Viņš atgādināja, ka produkts ir bagāts ar mikroelementiem – kalciju, magniju, cinku. Tas veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī vīriešu potences uzlabošanu.

Gastroenterologs paskaidroja, ka veikalos ir jāpievērš uzmanība uzrakstam "biezpiens" uz iepakojuma. "Biezpiena izstrādājumu" un "biezpiena masas" sastāvā var izrādīties aromatizētāji un augu tauki.

Biezpiens satur samērā daudz kaloriju, tādēļ labāk būtu apēst ne vairāk par 200 gramiem dienā, atzīmēja Bujeverovs.

"Labāk ir apēst mazāk, taču ar normālu tauku saturu – 5% vai labāk 9%. No attaukotiem piena produktiem ir vairāk kaitējuma, nekā labuma," atgādināja ārsts.

Pirmkārt, organisms nesaņem taukus un sāk tos atlikt pats. Otrkārt, attaukoti produkti ir samērā bezgaršīgi, tādēļ ražotājs pieliek klāt cukuru un cukura aizvietotāju, kas palielina to enerģētisko vērtību.

0
Tagi:
veselība, pārtika
Temats:
Vienkāršiem vārdiem par veselību
Pēc temata
5 mīti par depresiju. Sen jau laiks aizbīdīt tos pažobelē
Kādi vitamīni rudenī nepieciešami bērniem un pieaugušajiem