RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. Krievijas vēstniecība ASV komentēja valsts sekretāra Maika Pompeo "Krimas deklarāciju". Trešdien ASV Valsts departaments burtiski dažas minūtes pirms Pompeo uzstāšanās Senātā "Krievijas jautājumā" publicēja "Krimas deklarāciju", kurā valsts sekretārs no jauna paziņoja, ka ASV neatzīst Krimu par Krievijas daļu un neatcels sankcijas, kas ieviestas par pussalas pievienošanu.
"Valsts departaments reizi ceturksnī nāk klajā ar deklarācijām un paziņojumiem Krimas jautājumā. Neko jaunu neesam izdzirdējuši. Tikai pārliecinājāmies, ka partneri dzīvo citā realitātē. Viņi cenšas operēt ar starptautiskajiem tiesiskajiem aktiem, kuros noteiktas tautu tiesības uz pašnoteikšanos, uz kuru pamata Krima atgriezās Krievijas sastāvā 2014. gadā," – vēstniecība pastāstīja savā lapā Facebook.
Diplomātiskā misija atgādināja, ka, neskatoties uz "mītu par okupāciju un agresiju" Krimā, pussalā ik gadus atpūšas "simtiem tūkstošu ukraiņu", regulāri uzstājas amerikāņu mūziķi un sportisti.
"Pasaules čempionāta laikā vairāk nekā 90 tūkstoši amerikāņu futbola fanu jau pārliecinājās, cik neadekvāti ir ASV Valsts departamenta ieteikumi atteikties no ieceres apmeklēt mūsu valsti un Krievijas tēls, ko uzspiež vadošie amerikāņu mediji," – atzīmēja diplomāti.
Paziņojums ilustrēts ar attēlu no ASV vēstniecības Serbijā mājaslapas. Zīmējumā redzams Baltais nams ar ASV un Serbijas karogiem – tā 1918. gada 28. jūlijā ASV demonstrēja savu solidaritāti ar serbu tautu Pirmā pasaules kara sākuma ceturtajā gadadienā. Par godu šī notikuma simtgadei ASV vēstniecība publicēja to savā vietnē.
"Gaidām Valsts departamenta deklarāciju par to, ka Kosova – tā ir Serbija," – attēlu komentēja Krievijas vēstniecība.
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija.
Krievijas valdība norāda, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
1999. gadā Kosovas Atbrīvošanas armijas rindās esošo albāņu separātistu un Serbijas policijas bruņotās sadursmes noveda pie Dienvidslāvijas (tolaik to veidoja Serbija un Melnkalne) apšaudēm no NATO spēku puses. 2008. gadā albāņu administratīvās struktūras Prištinā vienpusējā kārtībā deklarēja "Kosovas republikas" neatkarību no valdības Belgradā. Republikas valdība, ko atšķirībā no ASV, neatzina Krievija, Serbija, Grieķija, Irāna, Izraēla, Spānija un virkne citu valstu, tiecas iestāties starptautiskās organizācijās un Eiropas Savienībā.
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Čehijas prezidents Milošs Zēmans vērsies pie Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina ar lūgumu piegādāt vakcīnu koronavīrusa profilaksei "Sputnik V", vēsta RIA Novosti.
Ziņots, ka prezidenta lēmums iepriekš saskaņots ar valsts premjerministru Andreju Babišu.
Intervijā Prāgas telekanālam "CNN Prima News" Zēmans pastāstīja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, Čehijas lūgums par "Sputnik V" piegādēm tiks apmierināts. Jautājumā par preparāta sertifikāciju ES Zēmans apliecināja, ka viņam pietiks ar Čehijas Valsts zāļu kontroles institūta sertifikātu.
Čehijas pirātu partijas līderis Ivans Bartošs pastāstīja, ka Zēmans jau februāra vidū ieteicās, ka būtu iespējams sekot Ungārijas un Serbijas piemēram, kas pirmās ES nolēma negaidīt "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) un reģistrēja preparātu savu valstu līmenī.
Babišs pat apmeklēja Ungāriju un Serbiju, kur pētīja Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas iepirkuma un izmantošanas pieredzi, ko Krievija izgudrojusi pirmā pasaulē. Spriežot pēc tālākajiem notikumiem, premjers palika apmierināts ar redzēto.
Patlaban Čehija ieņēmusi pirmo vietu koronavīrusa infekcijas gadījumu skaita ziņā. Šobrīd inficējušies 143 379 cilvēki. Hospitalizēti 7 266 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma valstī miruši 20 194 cilvēki, februārī – aptuveni četri tūkstoši.
Ziņots, ka Čehijā fiksēts ne tikai koronavīrusa britu paveids, bet arī Dienvidāfrikas paveids. Valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 28. martam un pieņēma stingrākus ierobežojumus.
Latvija aizliegusi iebraukšanu valstī bez nopietna iemesla, bet čehiem no 1. marta aizliegts bez iemesla pamest savas dzīves vietas rajonus. Ieviesti tirdzniecības ierobežojumi un komandanta stunda. Sabiedriskās vietās cilvēki nēsā respiratorus.
Jāpiebilst, ka šobrīd Krievijas "Sputnik V" reģistrēts jau 30 valstīs.
To vidū ir Baltkrievija, Argentīna, Bolīvija, Serbija, Alžīra, Palestīna, Venecuēla, Paragvaja, Turkmēnija, Ungārija, AAE, Irāna, Gvinejas Republika, Tunisija, Armēnija, Meksika, Nikaragva, Serbu Republika (Bosnijas un Hercegovinas entitāte), Libāna, Mjanma, Pakistāna, Mongolija, Bahreina, Melnkalne, Sentvinsenta un Grenadīnas, Kazahstāna, Gabona un Sanmarīno.
29. janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds iesniedza EMA pieteikumu vakcīnas reģistrācijai ES. EMA informēja, ka Gamaleja centrā izstrādātais preparāts, iespējams, tiks reģistrēts marta sākumā.
RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Kaļiņingradas apgabals – Krievijas eksklāvs, kas nonācis Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas ielenkumā, bieži vien kļūst par gardu kumosiņu dažādu ekspertu pārdomās par to, kas notiks, ja rīt sāksies karš. Iepriekš amerikāņu izdevumā Overt Defence tika publicēts apraksts par to, kā varētu izvērsties notikumi, ja NATO izlems uzbrukt Kaļiņingradai.
Eksperti no ASV hipotētiskā kara scenārijā uz hipotētiskās uzvaras altāra likuši Poliju. It kā tieši no turienes bruņotajiem spēkiem vajadzēs neitralizēt Krievijas ballistiskās raķetes "Iskander", lai nedotu Maskavai iespēju sākt "ierobežotu kodolkaru". Eksperti savā plānā balstījās uz ASV Jūras kara analītiskā centra datiem. Pēc viņu domām, arī Polijai nāksies "katram gadījumam" meklēt iespējas, kā neitralizēt Krievijas PGA sistēmas S-400, kas pārklāj lielāko daļu gaisa telpas un neļaus NATO spēkiem sniegt atbalstu no gaisa.
Acīmredzot, poļu eksperti nolēmuši pārdomāt tādu perspektīvu, un izdevums Gazeta Polska ķēries pie jautājuma no otras puses, pastāstīja RIA Novosti.
Gazeta Polska apgalvo, ka Krievija "neizslēdz iespēju pielietot pašu nāvējošāko ieroci", lai neitralizētu alianses austrumu flangā dislocētos spēkus.
Maskava it kā uzbrukšot no Kaļiņingradas. Tikai, norāda Gazeta Polska žurnālisti, "stratēģiskais stāvoklis un daudzveidīgais tur dislocētais bruņojums garantētu Krievijai panākumus hipotētiskā kara pirmajās stundās".
Krievijas uzvara Polijas izdevuma vīzijā, protams, izskatās iespaidīgi. Tomēr ir viena nianse – Maskava jau ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij. Savukārt Rietumu politiķu prātos klaiņojošās idejas par kodolkaru ar Krieviju Maskava uzskata par absolūti neveselīgām.
Taču Krievija nenoliedz, ka uzbrukuma gadījumā aizstāvēsies. Atgādināsim, ka februārī starpvalstu akciju korporācijas "Vimpel" ģenerāldirektors Sergejs Bojevs informēja: Krievijas raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas (RUBS) valsts izmēģinājumi ir noslēgti.
Krievijas RUBS apstrādā trajektoriju datus, lai sastādītu brīdinājumus par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, informāciju Maskavas PRA sistēmas vajadzībām, kā arī datus par kosmiskajiem objektiem. Patlaban dežūras režīmā ir septiņas RUBS: Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados.
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.
Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.
Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.
Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.
Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.
Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.
Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.
Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".
"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt
"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.
Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.