Vladimira Putina preses konferencē. Foto no arhīva

Krievijas vēstniecība atbildēja uz ASV Valsts departamenta "Krimas deklarāciju"

77
(atjaunots 19:53 26.07.2018)
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo "Krimas deklarācijā" paziņoja, ka Krima netiks atzīta par Krievijas daļu, bet KF vēstniecība ierosināja ASV atzīt Kosovu par Serbijas daļu.

RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. Krievijas vēstniecība ASV komentēja valsts sekretāra Maika Pompeo "Krimas deklarāciju". Trešdien ASV Valsts departaments burtiski dažas minūtes pirms Pompeo uzstāšanās Senātā "Krievijas jautājumā" publicēja "Krimas deklarāciju", kurā valsts sekretārs no jauna paziņoja, ka ASV neatzīst Krimu par Krievijas daļu un neatcels sankcijas, kas ieviestas par pussalas pievienošanu.

"Valsts departaments reizi ceturksnī nāk klajā ar deklarācijām un paziņojumiem Krimas jautājumā. Neko jaunu neesam izdzirdējuši. Tikai pārliecinājāmies, ka partneri dzīvo citā realitātē. Viņi cenšas operēt ar starptautiskajiem tiesiskajiem aktiem, kuros noteiktas tautu tiesības uz pašnoteikšanos, uz kuru pamata Krima atgriezās Krievijas sastāvā 2014. gadā," – vēstniecība pastāstīja savā lapā Facebook.

Diplomātiskā misija atgādināja, ka, neskatoties uz "mītu par okupāciju un agresiju" Krimā, pussalā ik gadus atpūšas "simtiem tūkstošu ukraiņu", regulāri uzstājas amerikāņu mūziķi un sportisti.

"Pasaules čempionāta laikā vairāk nekā 90 tūkstoši amerikāņu futbola fanu jau pārliecinājās, cik neadekvāti ir ASV Valsts departamenta ieteikumi atteikties no ieceres apmeklēt mūsu valsti un Krievijas tēls, ko uzspiež vadošie amerikāņu mediji," – atzīmēja diplomāti.

Paziņojums ilustrēts ar attēlu no ASV vēstniecības Serbijā mājaslapas. Zīmējumā redzams Baltais nams ar ASV un Serbijas karogiem – tā 1918. gada 28. jūlijā ASV demonstrēja savu solidaritāti ar serbu tautu Pirmā pasaules kara sākuma ceturtajā gadadienā. Par godu šī notikuma simtgadei ASV vēstniecība publicēja to savā vietnē.

"Gaidām Valsts departamenta deklarāciju par to, ka Kosova – tā ir Serbija," – attēlu komentēja Krievijas vēstniecība.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija.

Krievijas valdība norāda, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

1999. gadā Kosovas Atbrīvošanas armijas rindās esošo albāņu separātistu un Serbijas policijas bruņotās sadursmes noveda pie Dienvidslāvijas (tolaik to veidoja Serbija un Melnkalne) apšaudēm no NATO spēku puses. 2008. gadā albāņu administratīvās struktūras Prištinā vienpusējā kārtībā deklarēja "Kosovas republikas" neatkarību no valdības Belgradā. Republikas valdība, ko atšķirībā no ASV, neatzina Krievija, Serbija, Grieķija, Irāna, Izraēla, Spānija un virkne citu valstu, tiecas iestāties starptautiskās organizācijās un Eiropas Savienībā.

77
Pēc temata
Volkers: Krievija varētu atdot Krimu Ukrainai tāpāt kā neatkarību Baltijas valstīm
Krievijas vēstniecība Londonā atbildējusi uz Borisa Džonsona rakstu par Krimu
Ziemeļkoreja atzina Krimu par Krievijas teritoriju
"Dubultie standarti": Kosačovs komentējis Eiropas Padomes ziņojumu par Krimu
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

3
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

3
PVO

PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā

14
(atjaunots 09:03 25.11.2020)
Patlaban visas vakcīnas pret koronavīrusu tiek izstrādātas injekcijās, tomēr notiek arī citu veidu vakcīnu izstrāde.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Vairākas farmaceitiskās kompānijas visā pasaulē strādā pie vakcīnas pret koronavīrusu radīšanas deguna aerosola veidā. Par to paziņoja Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana, raksta Mixnews.lv.

Atbildot uz jautājumu par orālo vakcīnu pret Covid-19, PVO pārstāve uzsvēra, ka pašlaik vakcīna šādā formā nepastāv: tās visas tiek izstrādātas injekciju veidā. Tomēr izstrādē atrodas vairāki preparāti deguna aerosolu veidā, precizēja Svaminatana.

Oktobrī kļuva zināms, ka Krievijas zinātnieki veido vakcīnu pret koronavīrusu aerosola veidā. Ar tās izstrādi nodarbojas Sanktpēterburgas Gripas zinātniski pētnieciskais institūts. Zinātnieki veido to uz gripas vīrusa bāzes, pašlaik vakcīna iziet pirmsklīniskos izmēģinājumus uz dzīvniekiem. 2021. gadā plānots izmēģināt preparātu uz brīvprātīgajiem.

Iepriekš PVO paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas gadījumā runa varētu būt par vairāk nekā vienu pirmreizējo inficēšanos, jo patogēna transmisija cilvēka organismā ir iespējama no vairākiem dzīvniekiem. Tā, koronavīruss varēja izplatīties ar vairāku avotu starpniecību un pat dažādos laika posmos.

Saskaņā ar 24. novembra datiem, pasaulē bija vairāk nekā 59,6 miljoni inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 1,4 miljoni beidzās ar nāvi, savukārt 41,2 miljoni inficēto izveseļojās. Visvairāk inficēšanās gadījumu reģistrēts ASV, Indijā, Brazīlijā, Francijā un Krievijā.

14
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Atstūmām, bet neuzveicām: PVO uzstājas par ierobežojumu ieviešanu Covid-19 dēļ
PVO saņēmusi dokumentus par ASV izstāšanos no organizācijas
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību