Krievijas vēstniecība atbildēja uz ASV Valsts departamenta "Krimas deklarāciju"
(atjaunots 19:53 26.07.2018)
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo "Krimas deklarācijā" paziņoja, ka Krima netiks atzīta par Krievijas daļu, bet KF vēstniecība ierosināja ASV atzīt Kosovu par Serbijas daļu.RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. Krievijas vēstniecība ASV komentēja valsts sekretāra Maika Pompeo "Krimas deklarāciju". Trešdien ASV Valsts departaments burtiski dažas minūtes pirms Pompeo uzstāšanās Senātā "Krievijas jautājumā" publicēja "Krimas deklarāciju", kurā valsts sekretārs no jauna paziņoja, ka ASV neatzīst Krimu par Krievijas daļu un neatcels sankcijas, kas ieviestas par pussalas pievienošanu.
"Valsts departaments reizi ceturksnī nāk klajā ar deklarācijām un paziņojumiem Krimas jautājumā. Neko jaunu neesam izdzirdējuši. Tikai pārliecinājāmies, ka partneri dzīvo citā realitātē. Viņi cenšas operēt ar starptautiskajiem tiesiskajiem aktiem, kuros noteiktas tautu tiesības uz pašnoteikšanos, uz kuru pamata Krima atgriezās Krievijas sastāvā 2014. gadā," – vēstniecība pastāstīja savā lapā Facebook.
Diplomātiskā misija atgādināja, ka, neskatoties uz "mītu par okupāciju un agresiju" Krimā, pussalā ik gadus atpūšas "simtiem tūkstošu ukraiņu", regulāri uzstājas amerikāņu mūziķi un sportisti.
"Pasaules čempionāta laikā vairāk nekā 90 tūkstoši amerikāņu futbola fanu jau pārliecinājās, cik neadekvāti ir ASV Valsts departamenta ieteikumi atteikties no ieceres apmeklēt mūsu valsti un Krievijas tēls, ko uzspiež vadošie amerikāņu mediji," – atzīmēja diplomāti.
Paziņojums ilustrēts ar attēlu no ASV vēstniecības Serbijā mājaslapas. Zīmējumā redzams Baltais nams ar ASV un Serbijas karogiem – tā 1918. gada 28. jūlijā ASV demonstrēja savu solidaritāti ar serbu tautu Pirmā pasaules kara sākuma ceturtajā gadadienā. Par godu šī notikuma simtgadei ASV vēstniecība publicēja to savā vietnē.
"Gaidām Valsts departamenta deklarāciju par to, ka Kosova – tā ir Serbija," – attēlu komentēja Krievijas vēstniecība.
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija.
Krievijas valdība norāda, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
1999. gadā Kosovas Atbrīvošanas armijas rindās esošo albāņu separātistu un Serbijas policijas bruņotās sadursmes noveda pie Dienvidslāvijas (tolaik to veidoja Serbija un Melnkalne) apšaudēm no NATO spēku puses. 2008. gadā albāņu administratīvās struktūras Prištinā vienpusējā kārtībā deklarēja "Kosovas republikas" neatkarību no valdības Belgradā. Republikas valdība, ko atšķirībā no ASV, neatzina Krievija, Serbija, Grieķija, Irāna, Izraēla, Spānija un virkne citu valstu, tiecas iestāties starptautiskās organizācijās un Eiropas Savienībā.
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.
Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.
Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики
"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.
Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.
"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.
Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".
Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.
Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.
Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".
Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.
Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.
Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).
Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.
Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.
Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.
©
Flickr / Liga Eglite
Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.
Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.
"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.
Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.
"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.
©
Sputnik / Константин Чалабов
Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.
"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.
Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.