RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmenta plašumos notiek aktīva nekārtību apspriešana, kuras izraisīja afroamerikāņā Džordzā Floida noslepkavošana Minesotā, ko pastrādāja policisti.

Protesta akcijas nereti pāraug nežēlīgās sadursmēs ar policiju: demonstranti aizdedzina mašīnas, demolē veikalus un mētā petardes.

Notikumi Amerikā izraisījuši ārkārtīgi neviennozīmīgu vērtējumu Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – vieni aktīvi atbalsta protestētājus, citi dēvē viņus par bandītiem, bet trešie konstatē, ka Latvijas strīdnieku līmenis ir zemāks par grīdlīsti, jo viņi visu maisa vienā kaudzē un neredz starpību starp marodieriem un tiem, kas atnāca izteikt protestu pret policijas patvaļību.

Acīmredzot, tādēļ pazīstamais Latvijas publicists Bens Latkovskis uzreiz atturējās no sasteigtiem Amerikā notiekošā vērtējumiem un atzīmēja, ka tas varēs ietekmēt gaidāmo vēlēšanu iznākumu.

​"Vēl nevar zināt kā ASV notiekošās nekārtības ietekmēs 3. novembra vēlēšanas, bet var droši teikt, ka šie notikumi noteikti stiprinās Otrā labojuma piekritēju pozīcijas (Otrais labojums ASV Konstitūcijā garantē ieroču turēšanas tiesības – red. piez.)," raksta Twitter Bens Latkovskis.

Pie visa vainīgi kreisie

Savukārt Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins savā Twitter tradicionāli nekautrējas izteikt pārdrošus secinājumus un paziņot vainīgos.

"Kreisie visur ir vienādi, gan te, gan tur, bet vienlīdzība panākama nozogot citam!" raksta viņš.

​Līdzīga nostāja ir viņa partijas biedram Jānim Iesalniekam.

"Jaunajā kreiso pasaulē Tu dabūsi pa seju par savas valsts karoga turēšanu..." nonāk pie secinājuma politiķis.

​"Ja karogs ticis sprausts ne vienas vien neatkarīgas valsts okupācijas misijās, vienmēr pienāk laiks, kad pār tā vicināšanu saņems pa seju savā zemē. "Ko sēji, to pļausi" - princips. To der atcerēties visu valstu varas nesējiem," atbildēja deputātam kāds V. Gricaičuks-Puriņš.

​"Runāju ar draugu Amerikā (amerikānis, bet vairākus gadus dzīvojis LV) par protestiem, stāstīju, ka šeit ir cilvēki, kas to sauc par noziedznieku un nēģeru ārdīšanos. Viņš: skumji, ka cilvēki, kuri vēsturiski ir piedzīvojuši minoritātes statusu, nejūt solidaritāti viens ar otru," raksta Liene Brizga-Kalniņa.

​Solidaritāti, izskatās, nesagaidīja pat zem šī tvīta.

"Latvijā nav tradīciju "protestēt pret valdību", izlaupot un nodedzinot veikalus un piekaujot garāmgājējus. Jā, un man riebjas vardarbīgi mežoņi, kas demolē un laupa. Miermīlīgus protestus neviens nenosoda, vismaz es tādus nesastopu. Bet atbalstīt mežonību es nevaru un negribu," atbild viņai lietotāja ar segvārdu Martastante.

​Savukārt zem žurnālista Anša Pūpola tvīta, kurš nesen izlēma iet politikā, pievienojoties Nacionālajai apvienībai, izcēlās patiesa vētra, jo viņš apsūdzēja marodierisma aicinājumos publicistu un cilvēktiesību aizstāvi Didzi Melbiksi. Taču, nez kāpēc, izdarīja to angļu valodā.

"Radikālais anarhists no partijas "Progresīvie" aicina veikt marodierismu un graut veikalus. Viņš joprojām ir ANO bēgļu lietu aģentūras darbinieks?" pauž sašutumu Ansis Pūpols.

​Sociālo tīklu lietotāji tā arī nesaprata, ko tad vēlējās pateikt Ansis Pūpols, jo Didža Melbikša tvītā neatrada neko tādu, par ko raksta žurnālists. Un lai arī Didža Melbikša tvītu daudzi novērtēja kā visnotaļ odiozu, tā doma bija: "ja tu tagad neesi gatavs bez vilcināšanās un atrunām pateikt "black lives matter", tad tu esi nelietis", taču nekādu vardarbības aicinājumu tajā nebija.

Paskaidrojumus no Pūpola komentētāji tā arī nesagaidīja, tādēļ piedāvāja viņam aiziet uz latviešu un angļu valodas kursiem.

Vēl viens sabiedrības pārstāvis ar aktīvu pilsonisko nostāju Aigars Prūsis pastāstīja lasītājiem par visām šausmām, kas sagaida "sociālisma gaidītājus".

"Ārprātu, kādā tagad jādzīvo cilvēkiem, kur plosās nekrietnu laupītāju un slaistu bandas, vajadzētu ar savu īpašumu un uz savas ādas izjust sociālisma gaidītājiem Latvijā, kas lamā amerikāņus pa rasismu," uzskata Aigars Prūsis.

​Tiesa, ne visi komentētāji piekrita šādam jautājuma uzstādījumam.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

© Sputnik / Sergey Melkonov

16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.