ASV naftas un gāzes kompānijas iestājas pret sankcijām pret Krieviju
(atjaunots 11:13 22.07.2018)
Amerikas naftas un gāzes kompānijas, kuras ieinteresētas sava biznesa attīstībā visās pasaules valstīs, cenšas atrunāt savus kongresmeņus no sankciju pastiprināšanas pret Krieviju.RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Par to paziņojusi aģentūra Reuters ar atsauci uz saviem informācijas avotiem. Šobrīd ASV Kongresā tiek apspriest likumprojekts, kurš paredz sankciju pastiprināšanu attiecībā pret Krieviju, ja tiks pierādīts, ka Maskava iejaukusies Amerikas prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, vēsta Sputnik Igaunija.
Lobētāji, kuri pārstāv ASV naftas un gāzes rūpniecības intereses, cenšas pārliecināt kongresmeņus, ka šiem mēriem nav jābūt būt pieņemtiem.
©
Sputnik / Илья Питалев
Kādas tieši kompānijas iestājas pret sankcijām, aģentūra neprecizē, taču atzīmē, ka raizes šajā sakarā pauž, piemēram, Krievijas un Amerikas tirdzniecības kamera, kuras locekļi ir tādas lielas naftas un gāzes kompānijas kā ExxonMobil un Chevron.
Iepriekš Amerikas koncerni vairākkārt iestājušies pret jebkādiem ierobežojumiem attiecībā pret Krieviju, skaidrojot to, ka sankciju dēļ viņi ir spiesti atteikties no daudziem izdevīgiem projektiem, un viņu vietā Krievijas tirgū ienāk konkurenti no citām valstīm. Tā, piemēram, pret Krieviju vērsto sankciju dēļ 2018. gadā Amerikas koncernam ExxonMobil nāksies izstāties no savstarpējā naftas ieguves vietu meklējumu projektā ar "Rosneft".
Jaunā sankciju pakete pret Krieviju par iespējamo iejaukšanos vēlēšanās, ja tiks pieņemta, papildinās jau spēkā esošo garo ierobežojumu sarakstu, tostarp, pret vairākiem Krievijas biznesmeņiem un valsts kompāniju vadītājiem.
Pēc ekspertu viedokļa, Kongress varētu ieviest kārtējās sankcijas, lai iztraucētu Krievijas un ASV satuvināšanos, kura izveidojās Helsinkos Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās laikā. Daļu ierobežojumu Trampam būs grūti noraidīt, jo tie atbilst viņa oficiālajām kursam uz energoresursu eksportu ārzemēm.
Kā jau iepriekš ziņots, Krievijas "iejaukšanās" izmeklēšana Amerikas vēlēšanās ilgst jau vairāk nekā gadu, taču nekādi pierādījumi tā arī netika sniegti. Krievija vairākkārt noliedza apsūdzības par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas dažādās valstīs, savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca tās par "absolūti nepamatotām".
Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.
Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.
Момент взрыва в порту Бейрута — видео https://t.co/Bb5AGWqzPB pic.twitter.com/7KXf10kevi
— RT на русском (@RT_russian) August 4, 2020
Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.
After seeing , this tragic disaster and loss of so many humanity in Lebanon
— Kashif Javed wattoo (@KashifJavedwat3) August 5, 2020
Beirut governor Marwan Abboud can't stop his tears while telling situation to media. #BeirutBlast pic.twitter.com/ZYOppSz3L3
Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).
Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.
Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.
Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.
Uz karantīnā ievietotā norvēģu kruīza kuģa atrodas arī Latvijas pilsoņi
(atjaunots 08:24 05.08.2020)
Starp Tromsē karantīnā ievietotajā kruīza kuģa "Roald Amundsen" pasažieriem un ekipāžas locekļiem ir arī Latvijas pilsoņi.RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Uz Norvēģijas kruīzu un ekspedīciju kuģa "Roald Amundsen" klāja, kur notika Covid-19 uzliesmojums, ir arī Latvijas pilsoņi, vēsta Reuters.
Aizritējušajā piektdienā kompānijas "Hurtigruten" 36 kuģa "Roald Amundsen" ekipāžas locekļi un daži pasažieri inficējās ar koronavīrusu. Aptuveni 400 pasažieru un vairāk nekā 120 ekipāžas locekļu, kuri devās reisos ar kuģi 17. un 24. jūlijā, tika ievietoti karantīnā Tromsē. Pēcāk noskaidrojās, ka 33 no saslimušajiem ekipāžas locekļiem ir Filipīnu pilsoņi, kuri nesen ieradās Norvēģijā darba nolūkos, un ka "Hurtigruten" vadība par spīti valstī spēkā esošajiem noteikumiem neveica obligāto darbinieku testēšanu pirms viņu palaišanas uz kuģa klāja.
Kompānijas vadītājs Daniels Šeldams intervijā Norvēģijas telekanālam TV2 paziņoja, ka "Hurtigruten" vadība sekoja starptautiskajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem filipīnieši drīkstēja uzsākt darbu uzreiz pēc ierašanās Norvēģijā. Tomēr Norvēģijas Veselības institūts paskaidroja, ka noteikumi neattiecas uz tiem, kam paredzēts strādāt uz kuģiem: ekipāžas locekļiem bija jāiziet 10 dienu karantīna un jānodod koronavīrusa tests.
Norvēģijas varasiestādes paziņoja, ka uz kuģa atrodas arī Vācijas, Dānijas, Austrija un Latvijas pilsoņi un ka tās ir sazinājušās ar attiecīgo valstu ārlietu ministrijām, Pagaidām netiek ziņots, vai uz kruīza kuģa iestrēgušie Latvijas pilsoņi ir pasažieri vai ekipāžas locekļi.
Pēc dažām dienām kruīzi ir jābeidz vēl diviem "Hurtigruten" kompānijas kuģiem "Spitsbergen" un "Fridtjof Nansen". Taču Norvēģijas varasiestādes pieņēma lēmumu aizliegt kruīzu laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem izkāpt krastā valsts ostās.
"Ierobežojums uz iziešanu krastā skars kuģus, uz kuru klāja ir vairāk par 100 pasažierim, Mums ir jāpieņem šie pasākumi, lai apturētu vīrusa izplatību Norvēģijā," paziņoja preses konferencē Norvēģijas veselības ministrs Bents Hjoje.
Tāpat viņš piebilda, ka kuģa pasažieri un ekipāžas locekļi var tikt ievietoti karantīnā, ja kādam no viņiem parādīsies koronavīrusa simptomi. Jaunie noteikumi tiek ieviesti uz 14 dienām un neskars regulāro prāmju satiksmi.
Kruīzu kuģi bija viens no Covid-19 izplatības avotiem. Uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kurš februārī stāvēja karantīnā pie Jokohamas Japānā, inficējās 712 cilvēki, kādu laiku tas bija lielākais Covid-19 inficēšanās perēklis ārpus Ķīnas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis aizliedz kruīza laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem, kuri vēl atradās jūrā, izkāpt krastā.
1983. gadā dibinātā kompānija "Hurtigruten" kļuva par pirmo pasaulē, kura atjaunoja okeāna kruīzus. Pirms dažām dienām kompānija publicēja sociālajos tīklos kuģa "Roald Amundsen" fotogrāfiju, pasaulē pirmā ekspedīciju kuģa ar hibrīda dzinēju, kurš tika izveidots speciāli ceļojumiem polārajos ūdeņos.
Tagi:
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.
Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.
Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.
Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.
Tagi: