Tabletes. Foto no arhīva

Zinātnieki pierādījuši aspirīna pozitīvu efektu vēža apkarošanā

54
(atjaunots 13:34 21.07.2018)
Ikdienišķa aspirīna lietošana mazos daudzumos samazina olnīcu vēža saslimšanas risku par 10%.

RĪGA, 21. jūlijs – Sputnik. Norsvelhelsas slimnīcas zinātnieki Hantingtonā (ASV) pierādījuši, ka ikdienišķa aspirīna lietošana mazās devās samazina olnīcu vēža attīstības risku, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz MedicalXpress.

Darba gaitā speciālisti izpētīja 13 pētījumu rezultātā iegūtos datus. Kopumā tajos piedalījās vairāk nekā 750 tūkstoši sieviešu. Ārstus, tostarp, interesēja, cik bieži viņas lietojušas aspirīnu un ne steroīdu pretiekaisuma preparātus (piemēram, ibuprofēnu un naproksēnu).

Zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka ikdienišķa aspirīna lietošana mazos daudzumos samazina olnīcu vēža saslimšanas risku par 10%.

"Darba rezultāti apstiprina, ka aspirīns spēj samazināt olnīcu vēža saslimšanas risku, taču pirms rekomendēšanas tā lietošanai ikdienā vēl jāveic daudz pētījumu," — paziņoja Šellija Tvorogera, viena no zinātniskā darba autoriem.

Cita pētījuma ietvaros, ko veica Havaju universitātes darbinieki Honolulu un Mofita centra darbinieki, zinātnieki noskaidroja, ka sievietēm, kuras lieto aspirīnu un citus pretiekaisuma preparātus, ir par 30% augstāks izdzīvošanas rādītājs gadījumos, kad viņām diagnosticētas onkoloģiskās slimības.

54
Pēc temata
Zinātnieki pastāstījuši, kā pārtikas soda palīdz vēža slimniekiem
Latviešu zinātnieki piedalās jaunas vēža ārstēšanas metodes izstrādē
Tiesa piespriedusi "Johnson & Johnson" izmaksāt vēža slimniecei $70 miljonus
Turcijas karogs, foto no arhīva

NATO apstiprināja Baltijas aizsardzības plānus, Turcija atteicās no veto

28
(atjaunots 17:01 01.07.2020)
Turcija bija vienīgā valsts, kura atteicās apstiprināt Baltijas un Polijas aizsardzības plānus līdz brīdim, kamēr netiks ņemtas vērā tās intereses, jeb noteikt, ka Sīrijas ziemeļos esošie kurdu kaujinieki ir teroristu grupējumi.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. NATO līdz galam apstiprinājusi atjaunotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, pēc tam, kad tika rasts kompromiss ar Turciju, kura līdz šim bloķējusi šo lēmumu, vēsta LRT. Šo informāciju apstiprināja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

"Šobrīd mēs varam apgalvot, ka jautājums ir praktiski saskaņots. Tie ir apstiprināti," sacīja Linkēvičs.

Viņš piebilda, ka saskaņošanas process "ilga tik, cik tas ilga". Linkēvičs atteicās detalizēt, kā izdevās panākt kompromisu.

"Tas ir normāls process, jo visi NATO lēmumi, vai tie ir operatīvi, vai finanšu, vai militāri, tiek pieņemti tikai ar kopēju piekrišanu, konsensu, ir nepieciešams tik daudz laika, cik ir nepieciešamas, taču NATO ar to arī izceļas, ka ņem vērā visu dalībvalstu intereses," sacīja Lietuvas ministrs.

Linkēvičs uzsvēra, ka sākotnēji Turcijas pozīcija nebija virzīta pret Baltijas valstīm un Poliju, tādēļ nevajag dramatizēt ievilkušās pārrunas – Ankara aizstāvēja savas intereses un ieņēma konstruktīvu pozīciju.

"Saskaņošanas posms ir noslēdzies, un plāns ir jāīsteno, tādēļ militārpersonām, kuras nodarbojas ar militāro plānošanu, arī ir jāķeras klāt svarīgajam darbam, kurš viņus gaida," noslēgumā sacīja ministrs.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, NATO valstis Londonas samitā 2019. gada decembra sākumā atbalstīja atjaunināto Polijas un Baltijas valstu aizsardzības plānu, kuru bloķēja Turcija. Taču līdz tā stāšanās spēkā ir jābūt pabeigtām formālām procedūrām.

Pirms NATO samita aģentūra Reuters ziņoja, ka Ankara ir devusi rīkojumu valsts pārstāvim NATO neparakstīt Baltijas aizsardzības militāro plānu, kā arī izrādīt spiedienu uz alianses locekļiem ar mērķi, lai viņi oficiāli atzīst Sīrijas kurdu pašaizsardzības spēkus par teroristiskiem grupējumiem. Tika ziņots, ka vairākas NATO dalībvalstis, tai skaitā arī ASV, bloķēja atjaunināto Turcijas aizsardzības stratēģiju, kurā Sīrijas kurdu grupējumi "Tautas pašaizsardzības spēki" tika minēti kā spēks, kurš apdraud Turcijas nacionālo drošību.

Atgādināsim, ka ASV pēdējo gadu laikā aktīvi sadarbojās ar kurdu grupējumiem Sīrijā, skaidrojot to ar cīņu pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" (ISIS, aizliegta daudzās pasaules valstīs). Turcija vairākkārt paudusi neapmierinātību sakarā ar šādu Savienoto Valstu rīcību un aicināja izbeigt šo sadarbības formātu.

28
Tagi:
Turcija, Baltija, aizsardzība, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
Baltais nams: ASV neatbalstīs Turcijas militāro operāciju Sīrijā
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Krievija neiekļuva valstu sarakstā, ar kurām ES atjauno satiksmi

23
Eiropas Savienība iesaka atvērt robežas 15 valstu iedzīvotājiem, tomēr šis lēmums nav obligāts.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības valstu padome ieteikusi pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kurām robežas var sākt atvērties no 1. jūlija. Krievijas šajā sarakstā neiekļuva un tuvāko divu nedēļu laikā situācija nemainīsies, vēsta RIA Novosti.

"Šodien Padome pieņēma rekomendācijas par pakāpenisku īslaicīgo ierobežojumu atcelšanu neobligātiem braucieniem uz ES. Braucienu ierobežojumiem jābūt atceltiem valstīm, kuras ir uzskaitītas rekomendācijā," teikts relīzē.

Valstis, ar kurām piedāvāts atcelt braucienu ierobežojumus, ir 14: tā ir Alžīrija, Austrālija, Kanāda, Gruzija, Japāna, Melnkalne, Maroka, Jaunzēlande, Ruanda, Serbija, Dienvidkoreja, Taizeme, Tunisija un Urugvaja. Ķīna var kļūt par 15. valsti sarakstā, taču tikai ar nosacījumu, ka tiek apstiprināts savstarpējība robežu atvēršanas jautājumā.

Savukārt Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna iedzīvotāji ir jāizskata kā ES rezidenti, pielietojot šo rekomendāciju. Ar Šengenu asociētās Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice pievienojās ES robežu atvēršanas rekomendācijām no 1. jūlija.

Taču braucienu ierobežojumu atcelšanas rekomendācija nav jāizpilda obligāti, tomēr Eiropas Savienības valstīm nevajadzētu bez saskaņošanas atcelt braucienu ierobežojumus to valstu iedzīvotājiem, kuri nav iekļuvuši speciālajā sarakstā, teikts Padomes paziņojumā.

Valstu saraksts, ar kurām ieteicams atcelt braucienu ierobežojumus, tiks pārskatīts reizi divās nedēļās, valstis tajā tiks gan iekļautas, gan izslēgtas, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas.

Iepriekš Eiropas Savienība atvēra oficiālu portālu par braucienu ierobežojumiem, kas saistīti ar koronavīrusu.

Portālā reopen.europa.eu iespējams izvēlēties valsti, uz kuru tiek plānots brauciens, un uzzināt, kādi noteikumi tur ir spēkā. Tostarp vai valstī drīkst iebraukt ar auto, jūras, gaisa vai dzelzceļa transportu, vai ierodoties valstī ir jāievēro obligāts pašizolācijas režīms, vai iebraukšanai valstī ir nepieciešama izziņa par neslimošanu ar Covid-19, vai valstī ir iespējama brīva pārvietošanās, vai to var šķērsot tranzītā.

23
Tagi:
robeža, Krievija, Eiropas Savienība, pandēmija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Govis. Foto no arhīva

Fermeris nezināja latviešu valodu, govis nomira: Zemnieku Saeima par komunikācijas nozīmi

7
(atjaunots 18:18 01.07.2020)
Latviešu valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādē ir nepieciešama, lai to neizpērk ārvalstu fondi sekojošām spekulācijām, paziņoja "Zemnieku Saeimas" eksperts.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.

Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".

Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.

"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.

"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.

Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.

"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.

7
Tagi:
latviešu valoda, lauksaimniecība
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai